Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidēji ar 6,5 ballēm skalā no 0 līdz 10, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi un tās aspektiem 2013.gadā.

Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā – 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā – 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē 6,2 balles. Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balles). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.

Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem, darba kolēģiem u.c. (8,1 balles), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīves vietas apkārtnē (7,5 balles) un darbu (7,3 balles), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balles) un mājokli (6,6 balles). Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,0 balles). Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, Vidzemē – 4,8 balles. Visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji – 5,5 balles.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Tam vajadzēja 25 gadus - «laimes sajūtas plaisa» starp postpadomju un citām valstīm beidzot ir zudusi, vēsta qz.com.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) jaunākais ziņojums liecina, ka «laimes sajūtas plaisa» starp cilvēkiem no bijušās Padomju Savienības valstīm un citām valstīm ir pazudusi.

Ziņojums balstīts uz 51 000 interviju 34 valstīs un veikts 2015., 2016. gada laikā. Tas pirmoreiz atklāj, ka cilvēki bijušajās Padomju Savienības valstīs vairs nejūt zemāku apmierinātību ar dzīvi nekā tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Itālija un Grieķija.

Apmierinātība ar dzīvi augusi līdz ar ienākumu līmeni, taču nauda nav vienīgais faktors. Dažās no salīdzinātajām valstīm ir augstāks ienākumu līmenis nekā postpadomju valstīs, bet tajās ir zemāks apmierinātības ar dzīvi līmenis, liecina pētījums. Patiesībā kritums tādās valstīs kā Vācija un Turcija, kur apmierinātība ar dzīvi samazinājusies, neskatoties uz ienākumu kāpumu, daļēji ir iemesls tam, kādēļ plaisa zudusi - fenomens, ko pētnieki dēvē par laimes konverģenci.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

«Notikumi eirozonā man atgādina kādas pavecas amerikāņu zinātniskās fantastikas seriālu Lost in Space. Katru reizi, kad seriāla varoņus - Robinsonu ģimeni - gaidīja nepatikšanas, viņu robots māja ar rokām un brēca: «Briesmas, briesmas!». Iespējams, šādam robotam vajadzētu doties pastaigās Berlīnes, Parīzes un citu eirozonas galvaspilsētu ielās,» tā Time raksta amerikāņu žurnālists un rakstnieks Maikls Šūmans (Michael Schuman).

M. Šūmans aicina «pievērsties faktiem»: aizvadītajā piektdienā tika samazināts Beļģijas kredītreitings, turklāt tās obligāciju ienesīguma likmes turpina pieaugt. Situācija Itālijā turpina pasliktināties – piektdienā Itālija bija spiesta maksāt rekordaugstas procentu likmes parādiem, kas tiks atmaksāti sešu mēnešu laikā (likmes sasniedz 6,504% līmeni). Turklāt triju gadu parādzīmju likmes pārsniedz desmit gadu obligāciju likmes, sasniedzot 8%. «Tā ir tiešām slikta zīme, kad valstīm ir jāmaksā vairāk par īstermiņa parādiem, nekā par ilgtermiņa parādiem,» norāda M. Šūmans. Viņš piebilst, ka gan Itālija, gan Spānija par īstermiņa parādiem maksā vairāk nekā Grieķija.

Itālijā, kas ir viena no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā, no 28.jūnija vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas ārtelpās, pirmdien paziņoja Veselības ministrija.

Masku valkāšanas prasības atcelšana stāsies spēkā reģionos, kas marķēti kā "baltās" zonas pēc Itālijā ieviestās koronavīrusa izplatības straujuma klasifikācijas sistēmas, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja veselības ministrs Roberto Speranca.

Tas jau tagad attiecas uz visiem Itālijas reģioniem, izņemot nelielo Valle d'Aostas reģionu valsts galējos ziemeļrietumos.

Masku obligāta valkāšana ārtelpās atcelta pēc Itālijas Tehniski zinātniskās komitejas (CTS) ieteikuma. Komiteja gan atzina, ka cilvēkiem vēl jābūt gataviem valkāt maskas tādos pasākumos, kur ir augstāks vīrusa izplatīšanās risks.

Eksperti paredz, ka līdz 28.jūnijam visa Itālija tiks klasificēta kā "baltā zona".

Gruzijā cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos nekā Latvijā. Taču nekad tur neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi, stāsta rakstniece Nora Ikstena, kuras grāmata par Gruziju šonedēļ piedzīvo atvēršanas svētkus, vēsta laikraksta Diena pielikums KDi.

«Man bija 38 gadi, kad pirmo reizi mūžā nokļuvu Gruzijā,» stāsta rakstniece. «Mana Gruzijas iepazīšana sakrita ar brīdi, kad Latvijā valdīja krīze. Latvijā visi runāja tikai par krīzes šausmām, bet Gruzijā ieraudzīju, ka cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos, īpaši laukos. Taču nekad neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi! Tur cilvēki prot atrast prieku par dzīvi jebkurā situācijā. Manā grāmatā ir šāds fragments: cilvēki brauc pie radiem kalnos, kur notikusi zemestrīce. Izbīlī par tuvinieku likteni viņi ved maizi, ūdeni, bet, ieejot sētā, redz, ka sagrauto māju drupās ir saklāti galdi un cilvēki svin to, ka palikuši dzīvi! Mājas ir sabrukušas, bet viņi paši ir dzīvi. Tas ir gruzīnu tautas raksturā - prieks par dzīvi, dzīves svinēšana, neraugoties uz apstākļiem,» skaidro N. Ikstena.

Kopš 2011. gada 11. marta - divarpus gadus pēc katastrofas, Fukušimas apkaime izskatās ļaunāk nekā jebkad, raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs, kurš iemūžinājis atlikušo Fukušimas iedzīvotāju dzīvi.

Pēc tam, kad Japānas valdība apjēdza nodarīto postījumu apmēru un radiācijas draudus, vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku tika evakuēti, bet pilsētiņas un ciemi – pamesti, un daudzu cilvēku dzīves – izpostītas, fotogrāfijās iemūžinot dzīvi Fukušimā, novēroja fotogrāfs Demirs Dagoļs (Damir Dagolj). Nereti evakuētie iedzīvotāji pēc cunami tika izmitināti skolās un sporta centros, tomēr dažkārt radiācijas līmenis šajās vietās patiesībā bija augstāks nekā ciemos, no kuriem iedzīvotāji tika evakuēti – šādas kļūdas tika pieļautas haosā neilgi pēc notikušās katastrofas. Vēlāk tūkstošiem cilvēku pārcēlās uz dzīvi citur Japānā. un tikai nedauzi - atgriezās katastrofas smagāk skartajās teritorijās.

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Jaunais Peugeot kompaktklases universālis 308 SW ir pilnīgi citāds nekā 308. sērijas piecdurvju hečbeks.

Par spīti tam, ka abi modeļi tehniski un arī vizuāli ir teju identiski izstrādājumi, tiem ir tik kardināli atšķirīgi dzīves uzskati, it kā katram no tiem būtu savs bioloģiskais tēvs. Jaunais franču kompaktklases universālis brauks un stūrēsies ne tik pārliecinoši un droši kā piecdurvju hečbeks, toties varēs padižoties ar iespaidīga izmēra salonu gan pasažieriem, gan līdzpaņemtajām mantām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vispirms jāsāk ar to, ka ļoti sen Peugeot zīmolam nav bijis tik mūsdienīga un saimnieciska modeļa, kāds ir jaunais 308 SW. Zem elegantās un proporcionālās auto virsbūves paslēpts pavisam citāds auto nekā 308. piecdurvju hečbeks. Jau no ārpuses ir skaidri noprotams, ka universālis ir kārtīgi pieaudzējis savus apkārtmērus, ko samērā viegli atļauj paveikt jaunā koncerna PSA modulārā platforma. Pēc papīriem 308 SW garums sasniegs 4,58 metrus, bet riteņu bāze būs par iespaidīgiem 11(!) centimetriem garāka nekā piecdurvju hečbekam. Līdz ar to tie autoentuziasti, kuri pamatoti pārmeta, ka 308. hečbekā otrajā rindā vietas ir ļoti maz, turklāt arī iekļūšana un izkļūšana pa aizmugurējām durvīm ir gaužām neērta, to vairs nevarēs pārmest jaunākajam radiniekam ar universāla pēcpusi. Aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis 308 SW ir ievērojami lielāks un vietas uz aizmugurējā sēdekļa pat gara auguma pasažieriem būs gana daudz. Protams, līdz limuzīna ērtībām ir tālu, jo kā gan citādi Peugeot inženieriem zem 308 SW čaulas izdotos paslēpt 610 litru lielu bagāžas nodalījumu, ko vajadzības gadījumā var palielināt līdz 1660 litriem. Līdz ar to 308 SW atšķirībā no 308 hečbeka teicami iekļaujas ģimeņu auto kategorijā, kurām ir vitāli svarīgs ne tikai auto izskats un motorizācijas programmas daudzveidība, bet arī kārtīgs bagāžnieks, lai tajā varētu satūcīt kaudzi dažādu mantu un priekšmetu. Atbilstoši daudzveidīgajam motoru klāstam un aprīkojuma variācijām 308 SW cenas diapazons svārstīsies, sākot no 15 619 eiro līdz 26 459 eiro.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.