Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas materiāliem ir uzsācis kriminālprocesu par valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem, raksta pietiek.com.

Kriminālprocess uzsākts saistībā ar LVRTC un bijušo Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu lēmumiem par virszemes televīzijas ieviešanu, ko īsteno Lattelecom sadarbībā ar firmu Hannu digital.

Izmeklēšanā akcents likts uz to, vai, atļaujot Lattelecom virszemes TV ieviešanai piesaistīt partneri - kompāniju Hannu digital, pamatoti tika palielinātas ciparu TV ieviešanas izmaksas, vai šis lēmumus bijis saprātīgs un ekonomiski pamatots un vai atbildīgās amatpersonas nav pārkāpušas pilnvaras.

Informāciju par to, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess par LVRTC amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, portālam oficiāli apstiprinājusi biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga. Sīkāk KNAB izmeklēšanas gaitu viņa nekomentē.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Lattelecom noraida Latvijas Televīzijas raidījuma De facto ziņoto, ka uzņēmums saistībā ar ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā no bēdīgi slavenā Kempmayer mantinieka Hannu Digital par nepilniem diviem miljoniem latu ir iepircis sešas fotogrāfijas.

«Lattelecom no Hannu Digital nav iegādājies fotogrāfijas, līguma priekšmets nav fotogrāfijas un vairāki citi raidījumā paustie apgalvojumi ir maldinoši un patiesībai neatbilstoši,» DB atzīmē Lattelecom Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis.

De facto norāda, ka Lattelecom, realizējot pāreju no analogās uz ciparu apraidi, ar Hannu Digital 2009.gada 30.martā noslēdza zināšanu līgumu, ar kuru, iespējams, ir iepircis vien dažas fotogrāfijas.

Tāpat raidījums pieļauj, ka, izstrādājot konkursa nolikumu, Satiksmes ministrijas amatpersonas radīja apstākļus, ka ciparu televīziju Latvijā nav iespējams ieviest nepiesaistot Hannu Digital.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Latvijā realizētais ciparu TV ieviešanas konkurss varēja būt pieskaņots vienam noteiktam pretendents, citadiena.lv pieļāvis Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Es nezinu, es neesmu Valsts kontrole. Bet es pieļauju, ka tā ir viena no iespējām,» norādīja G.Kokins.

Proti, konkursā uzvarēja Lattelecom, kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar Hannu Digital. VK nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu pamato ar Hannu Digital iesaistīšanu. VK bažas par SM rīkotā konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez Hannu Digital pakalpojumiem nevarētu iztikt.

Bulgārijas kompānija Di Vi Bi Ti (DVBT) ir pārliecināta, ka Eiropas Komisijā (EK) anulēs Latvijas kompānijai Hannu Pro 2009.gada konkursā piešķirto Bulgārijas televīzijas digitalizācijas līgumu, vēsta laikraksts Trud.

DVBT pagājušā nedēļā vērsās Eiropas Komisijā (EK), aicinot izvērtēt digitālās virszemes televīzijas ieviešanas gaitu Bulgārijā un digitalizācijas līgumu piešķiršanu Latvijas un Slovākijas uzņēmumiem.

Bulgārijas Augstākā tiesa janvāra vidū noraidīja DVBT mēģinājumu apstrīdēt digitālās virszemes apraides infrastruktūras būvēšanas un digitālās televīzijas operatora līgumu piešķiršanu Latvijas uzņēmumam Hannu Pro un Slovākijas uzņēmumam Towercom.

Kā raksta laikraksts Trud, tiesa noraidīja DVBT prasību, kaut arī prokuratūra norādīja, ka Bulgārijas Sakaru uzraudzības komisijas rīkotajā konkursā bijušas nepilnības.

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

10.decembris ir pēdējā diena, kurā komersanti var iesniegt savus piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā.

Savukārt līdz 15. decembrim konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets.

Pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju komersantiem būs jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim, bet tiesības nodrošināt ciparu TV Latvijā konkursa uzvarētājam būs līdz 2013. gada 31. decembrim.

Latvijā pašlaik publiski gatavību piedalīties ciparu TV ieviešanas konkursā ir apliecinājis – Lattelecom, Baltkom, Hannu Digital, kā arī piedāvājumu paredzējis iesniegt Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Konkurences padome (KP) 2015.gada 16.decembrī pieņēma lēmumu par karteļa vienošanos publiskā iepirkumā sodīt datortehnikas tirgotājus SIA Expert Digital un SIA SIA Hannu Digital. Uzņēmumiem kopumā tika piemērots sods 11 573 eiro apmērā.

Abu sodīto uzņēmumu piedāvājumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) planšetdatoru un portatīvo datoru iepirkumam bija vizuāli līdzīgi un tos bija parakstījusi viena un tā pati persona – vienlaicīgi viena uzņēmuma valdes loceklis un otra prokūrists. Apmainoties ar komercinformāciju par savu plānoto dalību iepirkumā, uzņēmumi padarīja neiespējamu patiesu konkurenci un maldināja iepircēju.

Izmeklēšanas gaitā abi uzņēmumi sadarbojās ar KP un atzina, ka to piedāvājumi KNAB iepirkumam ir bijuši savstarpēji saskaņoti.

SIA Hannu Digital izmantoja iecietības programmas sniegtās iespējas jau pēc lietas ierosināšanas atzīt savu atbildību pārkāpumā un informēt KP par to, kā aizliegtā vienošanās tika īstenota. Attiecīgi uzņēmumam aprēķinātais naudas sods tika samazināts par 40%, kā arī tam netiks uz gadu liegta iespēja piedalīties publiskos iepirkumos.

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Igaunijā a/s Digital Mind sasniedza plānotos rezultātus, tāpēc uzsākts uzņēmuma izveides process Viļņā un 2018. gada mērķis ir Polijas tirgus

«2016.gads bija veiksmīgs un produktīvs. Igaunijā sasniedzām rezultātus, kas bija saskaņā ar plānoto, esam pieņēmuši komandā jaunus cilvēkus un realizējam interesantus projektus gan valsts, gan privātajā sektorā. Jau šobrīd strādājam ar vairākiem klientiem, kuri pārstāvēti visās Baltijas valstīs, sniedzot pakalpojumu no Rīgas un Tallinas birojiem, taču sadzirdam nepieciešamību būt tuvāk klientam arī Lietuvā. Tādēļ esam uzsākuši uzņēmuma izveides procesu Viļņā, ar mērķi pirmā ceturkšņa laikā nokomplektēt komandu un uzsākt darbu. Tālākais solis 2018. gadam ir Polijas tirgus, kuru šobrīd analizējam un strādājam pie kontaktu tīkla izveides,» stāsta Rinalds Sluckis, a/s Digital Mind valdes priekšsēdētājs.

Skanstes rajonā esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis biroja nomas līgumu ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu "Digital Mind".

Sadarbība paredz, ka uzņēmums nomās 335 m2 lielas telpas “Elemental Blue” ēkas 7. stāvā. Jauno “Digital Mind” biroju “Elemental Business Centre” plāno atvērt šī gada rudenī. Uzņēmums norāda, ka darījums noticis sadarbībā ar nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūru “Colliers”.

“Digital Mind” ir 2005. gadā dibināts Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, kas ikdienā savus klientus nodrošina ar biznesa procesu digitalizācijas tehnoloģiju risinājumiem. Gadu garumā “Digital Mind” no neliela jaunuzņēmuma ir izaudzis par starptautisku kompāniju ar birojiem visās Baltijas valstīs un Polijā.

““Digital Mind” ir uz attīstību vērsts uzņēmums, kuram ir svarīgi iet līdzi laikam, nodrošinot saviem klientiem visaugstākās klases un kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to nav pārsteigums, ka par sava jaunā biroja vietu uzņēmums izvēlējies tieši “Elemental Business Centre”. Redzam, ka mūsu vērtības un mērķis nodrošināt ilgtspēju un kvalitāti iet roku rokā ar modernu uzņēmumu vīziju par to, kādam ir jābūt mūsdienīgam birojam. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti savās telpās uzņemt “Digital Mind”, un esam pārliecināti, ka arī citiem nomniekiem viņu atrašanās šeit būs noderīga,” stāsta “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Latvijas biznesa tehnoloģiju uzņēmums AS «Digital Mind» pēdējā gada laikā spējis audzēt apgrozījumu par gandrīz 20% un strādāt ar peļņu

«Digital Mind» grupas uzņēmumu konsolidētais biznesa apjoms 2017. gadā pieaudzis par aptuveni 30%, sasniedzot 2,5 miljonus eiro, un nopelnīti 57 tūkstoši eiro. «Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus Lietuvas tirgus apguvē, tas kopumā vērtējams kā labs rādītājs,» vērtē Ingemārs Liakovičus, AS «Digital Mind» valdes loceklis. Runājot par šo gadu, viņš teic, ka iepriekšējos ieguldītais darbs un reģiona ekonomiskais klimats ļauj skatīties uz 2018. gadu caur pragmatiska optimisma brillēm.

Pirms diviem gadiem uzņēmums AS «Digital Mind», kurš klientiem piedāvā elektronisko dokumentu pārvaldības risinājumus un biznesa procesu automatizācijas rīkus, no Igaunijas lielākā IT uzņēmuma «Nortal» iegādājās biznesa vienību, kura darbojās līdzīgā biznesā. «Darījuma rezultātā ieguvām pievilcīgu klientu portfeli jaunā tirgū, profesionālu komandu un platformu tālākai attīstībai. Šajos divos gados esam paveikuši lielu darbu, piegādājot papildu biznesa risinājumus esošajiem klientiem. Tāpat esam pievienojuši savam klientu pulkam vairākus jaunus, Igaunijā labi zināmus uzņēmumus un organizācijas. Pēdējo divu gadu laikā Igaunijas uzņēmuma «Digital Mind» apgrozījums ir teju dubultojies, sasniedzot atzīstamu rentabilitāti,» saka I. Liakovičus.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums IZZI ir pieņēmis lēmumu neiesniegt savu piedāvājumu konkursam par tiesībām īstenot pāreju uz virszemes televīzijas apraidi ciparformātā, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Kompānija to pamato ar neskaidrajiem konkursa noteikumiem un īso termiņu, uz kādu konkursa uzvarētājam plānots piešķirt apraides licenci.

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz apraidi digitālā formātā, IZZI aicināja Ministru prezidentu kopīgi ar satiksmes ministru pārskatīt nolikumu un Ministru kabineta noteikumus. Šā gada 17. oktobrī nosūtītajā vēstulē premjerministram un satiksmes ministram, IZZI aicināja izdarīt divas būtiskas izmaiņas MK noteikumos un konkursa nolikumā – par mēnesi pagarināt pieteikšanās termiņu un licenci izsniegt nevis uz pieciem, bet 10 gadiem.

Satiksmes ministrijai (SM) vairs nav likumīgu iespēju pārskatīt ciparu TV ieviešanas konkursa kārtību - tāds ir SM viedoklis attiecībā uz šodienas Baltkom paziņojumu par iespējām vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ciparu TV ieviešanas konkursa dēļ.

SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Valpētere Db paskaidroja, ka ministrija jau 2.aprīlī savā atbildes vēstulē Baltkom ir norādījusi, ka ciparu TV ieviešanas konkursu Latvijā varēja apstrīdēt mēneša laikā no tā publicēšanas dienas, bet tā kā neviens nav pārsūdzējis konkursa rezultātus un MK rīkojumu, pieņemtie lēmumi jau ir stājušies spēkā.

Jau vēstīts, ka Baltkom izvērtē iespējas vērsties tiesībsargājošās iestādēs ar prasību pēc būtības izvērtēt notikušā ciparu virszemes TV ieviešanas konkursa atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izskatīt iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanas mēģinājumu.

Šogad 27.janvārī MK ar lēmumu noteica Lattelecom par virszemes TV ieviešanas konkursa uzvarētāju.