«Nežēlīgi, bet statistika rāda, ka vislielākās nelaimes notiek ar vislabākajiem piemēriem, ar izcilībām, šādas nelaimes parasti nenotiek ar pelēcībām,» tā uz norādi, ka sabrukusī Zolitūdes lielveikala ēka bija ieguvusi Arhitektu savienības balvu laikrakstam Diena atbildējis arhitekts, SIA Sarma&Norde arhitekti īpašnieks Visvaldis Sarma.
«No arhitekta skatpunkta raugoties, jāuzsver, lai sabruktu ēka, ar šo ēku jābūt globālām problēmām, jo ir ēkas, kas teorētiski varētu sabrukt, bet nesabrūk, jo būvkonstrukcija ir kā dzīvs organisms, slodzes pārnesas un ēka turpina, jāsaka, dzīvot. Ja runājam par sabrukušo Zolitūdes ēku, tad vēl jāpiebilst, ka tas bija mēģinājums lielveikalu, ko bieži saucam par tradicionālu kasti, padarīt ne tikai ekonomisku, bet arī estētisku,» viņš skaidrojis.
Jāatgādina, ka pagājušā gada nogalē Rīgas mikrorajonā Zolitūdē sabruka lielveikala Maxima ēka, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Vēl joprojām tiek noskaidroti nelaimes cēloņi un meklēti vainīgie.
«Runājot par traģēdijas mācību, uzskatu, ka būvniekiem un arhitektiem kopumā jāapzinās, ka precīzi jādefinē, kurš par ko ir atbildīgs, lai ikviens ēkas tapšanas procesā iesaistītais būtu neapstrīdami atbildīgs par savu procesa sadaļu. Tas nozīmē, ka ikvienam arī jāsaprot tā robeža, pie kuras nonākot atbildīgam profesionālim stingri jāpasaka: «Es vairs nepiedalos.» Arī jaunajiem arhitektiem un būvniekiem jānovelk sev profesionālā robeža. Turklāt ne tikai ekonomiskā, bet arī ētiskā un estētiskā robeža. Pašam sev jādefinē, ko es darīšu un ko es nedarīšu. Zolitūdes traģēdija bija skaļš atgādinājums par šādu robežu nepieciešamību,» Dienai norādījis arhitekts.