Kamēr ekologi protestē pret Nord Stream cauruļvada būvniecību Baltijas jūras dzelmē, arheologi gatavojas lieliem atklājumiem. Būvniecības laikā no Baltijas jūras tiks izcelti desmitiem nogrimušu kuģu vraki un citi vēsturiski priekšmeti, ziņo Vācijas izdevums Der Spiegel.
Divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados Trešā Reiha inženieri Baltijas jūrā veica vairākus raķešu Henschel HS 293 testus. Šie testi izrādījās neveiksmīgi. Tagad pēc 70 gadiem viena šāda raķete, kas sver aptuveni tūkstošs kilogramu, tika atrasta gāzes vada, kas savienos Krieviju un Vāciju, būvniecības laikā.
Baltijas jūrā atrodas vēl tūkstošiem dažādu lietu, sākot no tirdzniecības kuģiem un to kravām un beidzot ar dažādu militāra rakstura objektiem. Viens no bīstamākajiem objektiem, kas varētu gulēt jūras dzelmē ir ķīmiskās granātas, kuras tika izmantotas Otrā Pasaules kara laikā. Gadiem ejot tās varētu būt kļuvušas īpaši bīstamas.
Nord Stream projekta ietvaros pat izveidots atsevišķs apakšprojekts ar nosaukumu «Zemūdens mantojums – jūras arheoloģija». Šā projekta ietvaros galvenais mērķis ir Dānijas-Lībekas flotes kuģu izpēte. Šie kuģi nogrimuši Septiņgadu kara laikā.
Db.lv jau vēstīja, ka Nord Stream būvniecība uzsākusies šā gada aprīlī.
Pirmās gāzes piegādes caur Nord Stream plānots sākt 2011. gadā. Cauruļvada garums būs 1224 km, un tas savienos Eiropas gāzes tīklu ar Krievijas lielākajām gāzes krātuvēm. Pa Nord Stream uz Eiropu varēs transportēt 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Katra cauruļvada diametrs ir 1153 metri. Projekta īstenotāji uzsver, ka vides aizsardzības prasībām veltīta ievērojama uzmanība. Nord Stream šajos pētījumos un plānošanas pasākumos ir investējis vairāk kā 100 miljonus eiro.