“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas “IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.” (turpmāk – Piegādātāju apvienība), ir vērusies tiesā pret Latvijas Republiku par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” iepirkumā Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Pirmkārt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica Piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents – kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas – samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb precīzi 536 415 263,64 eiro.

Otrkārt, nav izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp Piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

Ņemot vērā telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 veiktās investīcijas, šā gada izaugsme ir likumsakarīga, intervijā stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, kurš prognozē, ka nākamie gadi būs interesanti un izaicinājumu pilni, ņemot vērā 5G tehnoloģiju attīstību

Kā vērtējat aizvadīto gadu un ar kādiem finanšu rādītājiem uzņēmums ir strādājis?

Šis periods bijis ļoti veiksmīgs, augusi klientu apmierinātība, un kompānijas apgrozījums šā gada deviņos mēnešos palielinājies par aptuveni 7% līdz 92,6 miljoniem eiro, arī peļņa pieaugusi par 8,2%. Uzņēmuma rentabilitāte pārsniedz 36% un ļauj mums droši skatīties nākotnē.

Kas veicinājis izaugsmi šajā gadā?

Šos rezultātus ietekmējis tas, ka kompānijai izdevies gan labi izprast klientu vēlmes, gan pielāgoties konkurences apstākļiem Latvijā. Jāuzsver, ka mums ir bijis veiksmīgs gads korporatīvo klientu segmentā un esam piesaistījuši vairākus lielus klientus – gan valsts, gan pašvaldību institūcijas. Tāpat turpinājās strauja izaugsme māju pakalpojumu segmentā, kā arī palielinājās mobilā interneta pakalpojumu pieprasījums, kur mums ir ļoti labas pozīcijas, jo Tele2, saskaņā ar regulatora datiem, jau trešo gadu uzrāda labākos lejupielādes ātrumus.

#Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi, pārējie pagaidām nesteidzas.

Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības Latvijā attiecināmas uz 236 lielajiem uzņēmumiem un 1174 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajiem datiem līdz pērnā gada 18. decembrim aktivitāte lielo uzņēmumu vidū bijusi samērā augsta - prasības izpildījuši 79% no kopējā uzņēmumu skaita. Tikmēr situācija otrā flangā bijusi kardināli atšķirīga – pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien 8% lielo elektroenerģijas patērētāju. Eksperti lēš, ka noteiktajos termiņos iekļausies apmēram puse, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes celšanā liela nozīme ir uzņēmuma pašmotivācijai - likums nevienu nepārmācīs, vienisprātis ir DB uzrunātie eksperti. Altum uzņēmumu enerģētikas eksperts Edgars Kudurs norāda, ka, pirms veikt šāda veida aktivitātes, ir jāsaprot, ko uzņēmums no tā visa iegūs. «Motivācijas var būt ļoti dažādas, sākot ar izmaksu samazinājumu un iekārtu automatizāciju līdz pilnīgai iekārtu nomaiņai,» pauž E.Kudurs, uzsverot, ka Latvijā esot arī tādi uzņēmumi, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja jau pirms vairākiem gadiem, kad likumā obligātas prasības izvirzītas vēl nebija.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).