GASO vadība šodien tikusies ar Zemnieku Saeimas un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem, lai skaidrotu jauno dabasgāzes sadales pakalpojumu tarifa izmaiņas un piedāvātu risinājumus situācijām, kad gaidāms izmaksu pieaugums.
«Mēs bijām izdarījuši secinājumus no pārmaiņu procesiem elektroenerģijas tirgū, tādējādi jau tarifa projekta izstrādes gaitā meklējām risinājumus arī uzņēmumiem, kuru biznesa specifika ir izteikta sezonalitāte, galvenokārt lauksaimniekiem. Mūsu piedāvātais risinājums ir atļautās slodzes samazināšana uz laiku, uz nesezonas laiku noplombējot liekās pieslēguma jaudas, katlus. Gadījumā, ja komersantam ir uzstādīti viedie skaitītāji, tad arī plombēšana nebūtu nepieciešama,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.
«Uzņēmumiem tādējādi būtu jāsedz vien tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru mums vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem. Rezultātā nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos,» skaidro GASO valdes priekšsēdētāja.
«Tarifu projekta izstrādes gaitā veicot klientu datu analīzi secinājām, ka dabasgāzes pieslēguma jauda nereti tiek izmantota neefektīvi. Siltumapgādes uzņēmumiem nereti vēsturisku iemeslu dēļ ir uzstādītas būtiski lielākas atļautās dabasgāzes slodzes, kas reāli netiek izmantotas, tomēr mums infrastruktūra ir jāuztur un klientiem pieslēgtā jauda jānodrošina pilnā apmērā. Viens no jaunā sadales tarifa projekta mērķiem ir pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšana, līdz ar to daļai lietotāju pieslēgtās jaudas būs jāpārskata.»
«Protams, ka ir iespējamas izņēmuma situācijas, jo jaunajā tarifā patērētāju grupu skaits no 8 samazināts uz 6. Līdz ar to var gadīties, ka arī salīdzinoši efektīvam klientam ir mainījusies patēriņa grupa, kādēļ sagaidāms tarifa mainīgās daļas pieaugums. Jāņem vērā, ka vēl nepieciešams saprast reālo situāciju, jo uz papīra dati var atšķirties, līdz ar to arī patēriņa grupa sadalījums ar laiku var mainīties, lai pielāgotos reālajai situācijai. Gan ar Zemnieku Saeimu, gan Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju vienojāmies, ka līdz nākamajai pirmdienai gaidām organizācijas biedru iesniegumus, lai mūsu klientu konsultanti varētu strādāt jau ar konkrētiem uzņēmumiem un gadījumiem, meklējot risinājumus,» norāda I. Pētersone-Godmane.
Lai uzņēmumi varētu noskaidrot, kā gaidāmās pārmaiņas viņus ietekmēs, GASO mājaslapā ievietots sadales tarifu salīdzināšanas kalkulators, jo ar katru klientu personīgi uzņēmums sazināties nevar. «Šodienas tikšanās noritēja konstruktīvā gaisotnē. Uzņēmēji bija paanalizējuši savus dabasgāzes pieslēgumus, patēriņu, pārbaudījuši gaidāmās indikatīvās pārmaiņas ar GASO tarifu salīdzināšanas kalkulatoru. Siltumapgādes uzņēmumi nāca klajā ar interesantiem priekšlikumiem, piemēram, kā samazināt patēriņa grupas maiņas ietekmi, ko varētu noteikt pēc 3 gadu patēriņa, arī mēs piedāvājām konkrētus risinājumus. Šis ir normāls diskusiju process laikā, kamēr norit tarifu projekta izvērtēšana. Šādas tikšanās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām noteikti turpināsim, jo tas ir labs modelis, kā efektīvāk skaidrot gaidāmās pārmaiņas. Tāpat arī turpmāk mūsu klientu konsultanti sazināsies ar uzņēmumiem, lai tiktos, pārrunātu esošo situāciju un kopīgi meklētu optimālākos risinājumus,» skaidro I.Pētersone-Godmane.
Akciju sabiedrība «Gaso» ir dibināta 2017. gada 22. novembrī, nodalot no akciju sabiedrības «Latvijas Gāze» sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir «Latvijas Gāze», AS «Gaso» ir pilnībā regulēts uzņēmums un darbojas tikai Latvijas teritorijā.
