Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.
Fragments no intervijas
Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?
Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.
Kā kopumā vērtējat lēmumu par LG reorganizāciju - kā tas nākotnē ietekmēs gāzes patērētājus?
Ja runājam par galveno tirgus liberalizācijas mērķi, dot klientam izvēlēties gāzes piegādātāju, kas vislabāk atbilst klienta patēriņa profilam, tad tas ir īstenots. No pagājušā gada pavasara klientiem šāda iespēja ir un tā ir tikusi izmantota. Jāpiebilst, ka ietekme uz patērētājiem galvenokārt saistāma ar tirgu kopumā, nevis ar LG sadalīšanas procesu, kurai arī, protams, ir savas konsekvences. Piemēram, līdz šim, strādājot valsts pārvaldē, centāmies uzņēmuma atbalsta funkcijas centralizēt ar mērķi ekonomēt resursus un procesus vadīt efektīvāk, taču, sadalot vienu uzņēmumu trijos, ar ļoti stingrām neatkarības prasībām tieši pret šīm atbalsta funkcijām ar lielāku ekonomiju rēķināties nevar. Ja mēs runājam par citiem aspektiem, kas var nākotnē ietekmēt gāzes patērētājus, tad es teiktu, ka lielākajiem patērētājiem no svara būs arī pieprasītās sadales tīklu jaudas izmatošanas efektivitāte.
Kādi ir uzņēmuma Gaso lielākie šī gada izaicinājumi?
Lielākais izaicinājums šī gada pirmajam pusgadam noteikti ir jauno sadales tarifu saskaņošana ar SPRK un to ieviešana dzīvē. Gaso ir daļēji regulēts uzņēmums, taču tas neizslēdz nepieciešamību mums kā uzņēmumam pašam meklēt jaunus attīstības virzienus, skatoties gan uz biznesa procesu optimizāciju, gan jaunu tehnoloģisku risinājumu ieviešanu, lai mēs vienmēr būtu drošs un mūsdienīgs uzņēmums ar labu pārvaldības modeli.
Kā šie izaicinājumi ietekmēs uzņēmuma klientus?
Gaso, kā gāzes sadales operatoram, prioritāte ir droša infrastruktūra, kā arī stabila un nepārtraukta gāzes piegāde. To mēs nodrošināsim klientiem neatkarīgi no ārējiem apstākļiem - tas ir mūsu mērķis. Kā viens no stratēģiskiem mērķiem būtu jāmin arī dabasgāzes nišas iespējamais paplašinājums transporta sektora dekarbonizācijas procesā, ko nosaka Latvijas saistības Eiropas Savienības līmenī līdz 2020. gadam. Te es nedomāju dažus simtus vai tūkstošus individuālo automašīnu, kuru darbināšanai jau šobrīd tiek izmantota sašķidrinātā dabasgāze, runājot par radikālu tirgus nišas paplašinājumu, domāju smago autotransportu – vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus un pilsētu sabiedrisko transportu, kurā, līdztekus efektīviem un moderniem elektrotransporta risinājumiem, savu vietu varētu rast arī dīzeļdegvielas zaļākā alternatīva – sašķidrinātā dabasgāze. Domāju, ka Latvijas rīcībā ir instrumenti, kuru piemērošana varētu labvēlīgi ietekmēt dabasgāzes kā transporta degvielas ekonomisko pievilcību. Viens no šādiem instrumentiem būtu, teiksim, akcīzes nodokļa korekciju piemērošana, par ko tuvākajā laikā varētu tikt uzsāktas konsultācijas. Protams, šajā jautājumā vajadzīgs politiskās gribas izpaudums, skaidrs politiskais atbalsts, un mēs no savas puses esam gatavi aktīvai rīcībai šī jautājuma lobēšanai visos likumdošanas un izpildvaras līmeņos.
Visu rakstu Peļņu plāno jau šogad lasiet piektdienas, 23.februāra laikrakstā Dienas Bizness!
#1/2
