Jaunākais izdevums

Tapis projekts – spēle jauniešiem Virtuālā prakse, kas sniedz iespēju virtuāli iepazīt darba ikdienu vairāk nekā 100 uzņēmumos un 90 profesijās.

Virtuālo praksi izstrādājis karjeras portāls Prakse.lv, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Statoil Fuel & Retail Latvia, sadarbojoties ar vairāk nekā 100 darba devējiem. Spēle pieejama virtualaprakse.lv.

«Virtuālā prakse ļauj jauniešiem tiešsaistē pastrādāt dažādos uzņēmumos. Tā ir iespēja izmēģināt spēkus dažādās profesijās un risināt reālas darba situācijas. Projekts palīdzēs jauniešiem mācību procesā, karjeras izvēlē, kā arī veicinās ātrāku iekļaušanos darba tirgū, jo patlaban viens no galvenajiem jauniešu bezdarba iemesliem ir tieši praktiskas darba pieredzes trūkums,» skaidro portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins.

Patlaban spēlē var iepazīt vairāk nekā 90 dažādas profesijas - no pavāra vai automehāniķa līdz pat peintbola instruktoram, farmaceitam vai restauratoram. Projekts ir kā apjomīga profesiju enciklopēdija, kas ar katru dienu kļūst lielāka. Virtuālajā praksē iekļautas arī Latvijas darba devēju 2013. gadā ieteiktākās profesijas – programmētājs, mārketinga speciālists, grāmatvedis, projektu vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists un citas. Tāpat iespējams iepazīties ar vienas profesijas darba pienākumiem dažādos uzņēmumos, gūstot daudzpusīgāku priekšstatu par katru amatu.

Uzņēmumu atsaucība ir liela, tādēļ plānots, ka projektā līdz 2016. gadam tiks iesaistīti vairāk nekā 5000 darba devēju. Tuvākajā laikā Virtuālā prakse tiks attīstīta arī starptautiskā mērogā, aicinot piedalīties ārzemju uzņēmumus.

Virtuālo praksi iecerēts iekļaut arī mācību saturā, aicinot skolotājus un pasniedzējus izmantot spēlē attēlotās reālās darba situācijas stundās un lekcijās. Šo iniciatīvu jau atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā krājkase, maksājuma ierīce ziedojumiem un dzeramnaudai - tās ir tikai divas no kopumā desmit biznesa idejām, kuras trešdien tika prezentētas Baltijas pirmajā Fintech akseleratorā.

Dalībnieku biznesa idejas vērstas uz inovatīviem finanšu risinājumiem, piemēram, piedāvātu maksājumu pakalpojumus, izmantojot Facebook Messenger, veicinātu naudas krāšanas kultūru, efektivizētu valūtas maiņu uzņēmumiem, nodrošinātu klientu video identifikāciju, kā arī piedāvāti citi risinājumi.

Eiropā vadošā B2B (bizness – biznesam) akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu Swedbank uzņem no 5. marta. Sīvā konkurencē tajā no 80 pretendentiem izvēlēti 10 jaunuzņēmumi, kuru pārstāvji ir no 10 dažādām pasaules valstīm - Latvijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas, Francijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas, kā arī ASV. Katrs no akseleratora dalībniekiem saņem 20 000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstībai, apmaiņā pret 8% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zem virtuālās pasaules lupas

Linda Zalāne, speciāli DB,25.04.2019

«Mēģinām «skatīties ar klienta acīm», tad ir vieglāk pieņemt cilvēku subjektīvo viedokli un izprast negatīvās atsauksmes

pamatojumu. Ļoti novērtējam gan pozitīvus komentārus, gan negatīvus, jo abos gadījumos tie dod mums iespēju novērtēt

padarīto,» stāsta smukuma darbnīcas Amorete vadītāja Lita Goža-Celma.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strausa politika attiecībā uz komentāriem virtuālajā vidē var negatīvi ietekmēt biznesu.

Līdz ar to cilvēku viedokli ir svarīgi uzklausīt, izvērtēt un vajadzības gadījumā reaģēt un labot nepilnības servisā.

«Skaistumkopšanas un spa nozares uzņēmumi izteikti darbojas sajūtu mārketinga jomā, un viens no stūrakmeņiem šo pakalpojumu izvēlē – estētiskais baudījums un atsauksmes. Potenciālajiem klientiem atsauksmes tieši virtuālajā vidē sasniedzamas ļoti vienkārši, līdz ar to uzņēmumiem gan jābūt lietas kursā par to, ko par viņu radītajām sajūtām virtuālajā vidē pauž viņu klienti, gan jāiesaistās sarunās pašiem,» iesaka reklāmas un mediju aģentūras Grizzly Riga vadītāja, stratēģiskā konsultante Sanita Kacuba.

DB uzrunātie skaistumkopšanas uzņēmumi ir vienisprātis, ka mūsdienās virtuālā vide ir klāt esoša un klientu aktivitātes, kas tiek izteiktas pozitīvu un reizēm arī negatīvu komentāru un atsauksmju veidā, nevar atstāt bez ievērības. Pozitīvās atsauksmes dod sparu turpināt iesākto un palīdz «spodrināt sev spalvas», bet reizēm gadās arī pa darvas karotei medus mucā, un tā ir ātri un pareizi jādabū laukā, lai nesabojātu visu saldā medus garšu – šajā gadījumā skaistumkopšanas uzņēmuma reputāciju. Mūsdienās svarīgi ir ne vien vispār reaģēt uz komentāriem, bet to darīt pietiekami ātri, precīzi un pareizi, jo negatīvu ziņu izplatībai virtuālajā vidē mēdz būt sniega bumbas efekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja,11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iesaistījusies projektā, kurā sadarbībā ar citām Eiropas augstskolām kopīgi strādā pie izglītības kvalitātes paaugstināšanas, uzlabojot augstskolu un darba devēju sadarbību, kā arī veidojot integrētu un inovatīvu pieeju studiju procesam un radošas vides veidošanai augstskolā.

Projektā Inovatīva stratēģiskā partnerība augstākajai izglītībai Eiropā (angliski – Innovative strategic partnership for European higher education – ISPEHE) iesaistītas piecas augstskolas – Integrētā biznesa institūts (Maķedonija – projekta koordinators), Pavijas Universitāte (Itālija), Ļubļanas Universitāte (Slovēnija) un Ekonomikas un kultūras augstskola (Latvija). Projekta pilotmodelis tiek aprobēts biznesa studiju programmās, tādēļ RTU projektu vada Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki sadarbībā ar RTU Karjeras centru un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Andris Kulbergs, Auto Asociācija,09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tiešsaistes uzņēmējdarbības juridiskie aspekti konferencē eCom21: no valsts kriptovalūtu kontroles līdz personas datu aizsardzībai

Sadarbībā ar Rietumu banku,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norisināsies otrais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2018

Monta Glumane,29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 12. aprīlī Viļņā, viesnīcā «Radisson Blu Hotel Lietuva» norisināsies otrais «Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2018».

«FinReg» ir tikšanās un zināšanu apmaiņas platforma finanšu nozares profesionāļiem, ko jau otro gadu sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Lietuvas Banku asociāciju, Igaunijas Banku asociāciju, vadošajiem Baltijas biznesa medijiem «Dienas Bizness» un «Verslo žinios», «Microsoft» un «Thomson Reuters» organizē zvērinātu advokātu birojs «COBALT».

Pērn aizvadītā konference Rīgā pulcēja vairāk nekā 150 vadošos nozares ekspertus no Latvijas, Lietuvas, un Igaunijas. «FinReg» turpinās Baltijas mēroga diskusijas par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu pasaule patlaban piedzīvo būtiskas pārmaiņas – konceptuāli jaunas finanšu pakalpojumu paaudzes formēšanos, kas kritiski pārskata iepriekš pieņemtos un visiem labi saprotamos standartus. Arī Baltijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki nevar palikt vērotāju pozīcijās. Mums aktīvi jāpiedalās jauno standartu izstrādāšanā, globālajā diskusijā un regulējuma noformēšanā. Tāpēc esam gandarīti jau otro gadu piedalīties šīs Baltijā nozīmīgākās fintech regulējuma diskusijas organizēšanā,» Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja «COBALT» vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnes mobilitāte: zinātniskā fantastika ir reālāka, nekā šķiet

Artūrs Lindenbergs, LMT inovāciju vadītājs,22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jāmaksā nodoklis par publikas izklaidēšanu?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš vecākā nodokļu konsultante; Pauls Ančs, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas bankas kā lielākos nozares draudus min rentabilitāti un riska cenu

Žanete Hāka,15.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi, uzskata PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē veiktā aptauja.

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un var kaitēt bankām, kā arī bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos.

«Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,» ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru