Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Stikla kapu pieminekļu un aksesuāru ražotājs SIA Glasstone nolēmis savu produkciju vest arī ārpus Latvijas - uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir visu gadu, informē uzņēmumā.

«Šur tur pasaulē jau ir atrodami formā kausēti stikla kapakmeņi, bet Glasstone piedāvājums ar savu tehniku atšķiras. Kausētie stikla pieminekļi ieņem savu formu krāsnī, pavadot tajā pat vairākas nedēļas. Mūsu mākslinieks ir ar maģistra grādu stikla mākslā, lielu uzņēmību un vīziju padarīt gaišāku Latvijas kapu vidi,» stāsta Glasstone īpašnieks Ernests Ronis.

Produktu piedāvājums šobrīd sastāv gan no stikla krāvuma tehnikā radītiem pieminekļiem, gan arī formā kausētiem, kas bieži ir laba kombinācija ar tradicionālo laukakmeni un marmoru, kā arī stikla kapu soliņiem. Glasstone ir nolēmuši savu produkciju vest ārpus Latvijas, uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir viscaur gadu.

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Šonedēļ stāsies spēkā Gulbenes rajona tiesas spriedums Artūram Kolmam (24 gadi), Marekam Pošeikam (22 gadi) un Eduardam Lukašovam (33 gadi) par kapu apgānīšanu. Viņi zaguši granīta apmales, tās notīrījuši un pārdevuši, vēsta Latvijas Avīze.

Divi no tiesātajiem kādreiz strādājuši firmā, kur izgatavo kapu atribūtiku, un, apzinoties pieprasījumu, izlēmuši uzsākt savu «uzņēmējdarbību» – nozagt no mirušo kopiņām granīta apmales, tās notīrīt un pārdot. Kompānija pircējiem, izrādās, nav pat slēpusi, ka viņi iegādājas jau reiz lietotu preci, jo krimināllietas izmeklēšanas materiālos figurē teikums: «Vai pirksi zagtu?»

Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja tiesnese Gunta Gulbinska laikrakstam atzinusi, ka kapu apgānīšana ir smags noziegums un pārāk bieži ar tādu iztiesāšanu nav jāsaskaras: «Parasti jau zog tikai puķes, par ko netiek ierosināta pat krimināllieta. Nākamā pakāpe jau ir smagāks noziegums, kad demolē – salauž krustus, apgāž pieminekļus. Šajā gadījumā zādzības bija nopietnas un ar mērķi nopelnīt. Viens no apsūdzētajiem tā arī atzina – bijis jāmaksā kredīts.»

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme pasūtījuma pētījis uzņēmums SIA VIA Design Group, kas jau iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību iepirkumos, izpētīja aģentūra LETA.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka tika rīkots iepirkums, kura rezultātā pērn 26.jūnijā tika noslēgts līgums ar VIA Design Group.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmums pētīja iespējas tramvaja līnijas izvietošanai. Tika pētīts, kur tehniski iespējams izbūvēt tramvaja infrastruktūru, kā arī kur būtu maksimālā atdeve no pasažieru pārvadāšanas viedokļa.

Līguma summu Rīgas satiksme nedēļas laikā nav atklājusi, bet ar uzņēmumu VIA Design Group aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka VIA Design Group iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību izsludinātajos iepirkumu konkursos. Šogad augustā tas uzvarējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā iepirkumā par transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādi, ko veica par 79 500 eiro. Tāpat uzņēmums šogad jūnijā uzvarējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par luksoforu objektu projektēšanu, ko veica par 41 750 eiro.

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Par četru ziediņu – jūrmalas dedestiņu – sabraukšanu ar motociklu dabas lieguma teritorijā kādam ventspilniekam draud 12 tūkstošu latu naudas sods un pieci gadi aiz restēm.

To šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kāpu izbraukāšanas lietu Ventspils tiesa sāka skatīt vakar, informē laikraksts. Tiesas priekšā stājies 28 gadus vecs ventspilnieks, kaut arī kāpu izbraukāšanā ar motocikliem piedalījās pieci cilvēki.

Pārkāpums Ventspils novada piekrastē, dabas lieguma Ovīši teritorijā notika pagājušā gada septembrī. Valsts vides inspektors Raits Čakstiņš tiesā liecināja – inspektori jau augusta beigās no tuvējā ciema iedzīvotājiem saņēma signālus, ka dabas lieguma teritorijā izbraukā kāpas. Pārbaudot saņemto informāciju, inspektori drīz vien konstatēja, ka četru motociklu grupējums braukā pa priekškāpas virspusi, proti, nevis pa liedagu, bet pa augu segu, izpostot augsni un ekosistēmu. Tajā reizē nevienu noķert neizdevās, taču noskaidrots, ka trīs līdz piecu motociklu grupējums ir no Ventspils un viņi šeit braukājot regulāri. Kārtējā teritorijas apsekošana 6. septembra pēcpusdienā vainagojās panākumiem – vides aizstāvji konstatēja, ka dabas lieguma teritorijā pa kāpu brauc pieci motocikli. Uz inspektora norādi apstāties motociklisti nereaģēja un devās Ventspils virzienā. Vēlāk pēc pēdām izsekots, ka viņi pa kāpu aizbraukuši līdz pat Ventspilij – vairāk nekā 20 kilometrus.

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Ar jaunu likumu plānots noteikt skaidras uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā.

«Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli,» skaidro likumprojekta izstrādātāji Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti, uzsverot, ka ir jānodrošina Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšana un to vērtībai atbilstoša cieņas izrādīšana.

Ar jauno likumu plānots noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu juridisko statusu, kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai. Saeima to nodevusi izskatīšanai komisijās. Pēc likuma pieņemšanas citos normatīvos aktos plānots noteikt bargākus sodus par necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem.

Rīgas dome tiks lūgta Lielo kapu teritorijas sakopšanai piesaistīt bezdarbniekus ieviešot 100 Ls lielas stipendijas, informē Valsts kanceleja.

Lūgums balstīts uz to, ka šā gada augustā tika saņemts iedzīvotāju iesniegums kurā valdībai tika lūgts nekavējoši rast risinājumu Lielo kapu uzturēšanas, apsaimniekošanas un labiekārtošanas jautājumos. Šobrīd esot nolemts, ka Valsts kanceleja lūgs Rīgas domi un Baznīcu visaugstākā līmenī meklēt risinājumu parka īpašumtiesību un apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanai. Tāpat pašvaldība aicināta meklēt risinājumu sociālā drošības tīkla atbalsta instrumentu izmantošanai, organizējot parka teritorijas labiekārtošanas darbus bezdarbniekiem ar 100 latu stipendijām, kā arī rast iespēju nodrošināt Pašvaldības policijas patrulēšanu Lielo kapu teritorijas apkārtnē. Šobrīd parka teritorijas uzkopšanu veic viens sētnieks, kas lielākoties var nodrošināt tikai atkritumu savākšanu.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.