Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

Dāņu mazumtirgotājs «Jysk» nolēmis mainīt stratēģiju Baltijas valstīs, kā arī Baltkrievijā.

«Pētījumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā liecina, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs mūs uztver kā nelielu ikdienas preču tirgotāju mājai un sadzīvei. Vienlaikus mūsu komanda pēdējo trīs gadu laikā ir daudz strādājusi, lai palielinātu piedāvājumu mēbelēm un matračiem, kā arī precēm guļamistabai un vannas istabai. Turklāt Baltijas valstīs mainās patērētāju prasības. Iepriekš lielākā daļa pircēju lielu uzmanību pievērsa cenai, mazāku uzmanību pievēršot kvalitātei. Tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas kvalitāti. Mūsu veikalu jaunā stratēģija - piedāvāt labu kvalitāti par vislabāko cenu. Turklāt mūsu veikalu tīkls ir nolēmis kļūt par dāņu dzīvesveida hygge vēstnieku. Galu galā nevienam nav noslēpums, ka dāņi ir vieni no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo zina, kā radīt mājīgumu un komfortu savā dzīves telpā. Šo vēsti centīsimies nodot arī mūsu pircējiem, lai laimes indekss Baltijas valstīs paaugstinātos, un tā ir mūsu uzņēmuma misija,» skaidro «Jysk» vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, SIA «Do It» direktore Dace Zundure.

Mājas un interjera preču ražotājs Jysk šogad investējis 165 tūkstošus eiro Liepājas veikala attīstībā. Veikals tiek pārveidots atbilstoši jaunajam Jysk interjera un dizaina konceptam.

Tas ir piektais Jysk veikals Latvijā, kurā tiek ieviests jaunais kompānijas veikalu interjera koncepts.

Jysk jaunais veikala izkārtojums veidots atbilstoši veikals veikalā principam un virzīts uz to, lai cilvēkam būtu ērtāk orientēties preču klāstā un savstarpēji saistītās preces atrastos blakus, tas palīdzot pircējam vieglāk izdarīt izvēli.

Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure norāda: «Pēc līdzšinējās pieredzes varam secināt, ka liepājnieki salīdzinājumā ar rīdziniekiem ikdienā biežāk iegādājas dažādas saimniecībā nepieciešamas preces un preces dārzam. Savukārt Rīgā vairāk ir iecienītas preces mājas iekārtošanai, dekorēšanai un mantu uzglabāšanai.»

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk atvēris savu 2000. tirdzniecības vietu – veikals atvērts Norvēģijā, savukārt Baltijas valstīs turpinās esošo Jysk veikalu rekonstrukcija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sevišķi strauju izaugsmi Jysk ir piedzīvojis pēdējo septiņu gadu gadu laikā– 2005. gadā Jysk tīklā ietilpa tūkstoš veikalu, un šobrīd veikalu skaits ir dubultots.

Uzņēmums cer atkal dubultot veikalu skaitu nākamo desmit līdz 15 gadu laikā, pauž uzņēmuma pārstāvji.

Šobrīd katru nedēļu Jysk atver divus līdz trīs jaunus veikalus.

Pašlaik Jysk darbojas 34 valstīs, un kompānijā kopumā strādā 17 tūkst. cilvēku.

Jysk dibināts Dānijā 1979. gadā. Šobrīd Jysk ir starptautisks uzņēmums. Pirmais Jysk veikals Latvijā tika atklāts 2001. gadā, un šobrīd Jysk Latvijā jau ir desmit veikali – astoņi Rīgā, kā arī pa vienam Jelgavā un Liepājā.

Latvijā bāzētais SIA Do It, kam Baltijas valstīs pieder mājas un interjera preču tirdzniecības tīkls Jysk, uzsācis paplašināšanos Baltkrievijā. Investējot 1,2 miljonus eiro, 17. novembrī Minskā ir atklāts pirmais Jysk tīkla veikals Baltkrievijā. Paralēli attīstībai Baltijas valstīs, tuvāko desmit gadu perspektīvā Baltkrievijā ir plānots atvērt vismaz 25 jaunus Jysk veikalus.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā: «Sākotnēji daudziem tā šķita traka ideja un neiespējama misija – gada laikā uzsākt darbību Baltkrievijā. Tā tomēr ir pavisam cita valsts ar savu tirgus specifiku un citādākiem pircēju ieradumiem. Veikalu tīkla paplašināšana Baltkrievijas virzienā pilnībā bija Jysk Baltijas valstu uzņēmuma vadības iniciatīva, un mums to izdevās paveikt pat ātrāk, nekā paši sākotnēji bijām plānojuši. Pirmās sarunas iesākās aprīlī, un jau tagad novembrī atklāsim pirmo Jysk veikalu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vienu Jysk veikalu.»

Mājas preču tirdzniecības kompānija SIA Jysk Linnen'n Furniture (Jysk) tuvāko divu gadu periodā biznesa attīstībā plāno investēt aptuveni 0,5 miljonus eiro, stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Kopumā 2013. gadā uzņēmums Latvijā investējis apmēram 150 tūkst. eiro, tajā skaitā lielākās investīcijas veidoja ieguldījumi jaunā veikala atvēršanā tirdzniecības centrā Spice Home, kā arī uzņēmuma sagatavošana pārejai uz darbu ar eiro valūtu, kas izmaksāja ap 40 tūkst. eiro.

Uzņēmuma vadība pērn novērojusi stabilu apgrozījuma pieaugumu gan Latvijā - par 7%, gan arī Baltijā kopumā - par 15%. Labi rezultāti gūti gan vasaras sezonā, gan arī Ziemassvētkos, kad svētku preču apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās pat par 15%.

Plānots, ka Jysk Latvijā 2013. gada finanšu gadā, kas noslēgsies martā, sasniegs 20,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotāja SIA Jysk Linnen'n Furniture (Jysk) biznesa attīstībai Baltijas valstīs investēs 2,8 miljonus eiro, stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Kā liecina Firmas.lv informācija, komercķīlu 2,8 miljonu eiro vērtībā Jysk reģistrējusi šī gada 1.jūnijā.

Zundure norāda, ka Jysk turpinās investēt esošo veikalu rekonstrukcijā, labiekārtošanā kā arī jaunu veikalu atvēršanā.

«Šogad jau esam rekonstruējuši divus Jysk veikalus un tuvākajā laikā plānojam labiekārtot vēl vairākus, tajā skaitā rekonstruēt arī Jysk veikalu Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Tālākā perspektīvā domāsim arī par jaunu veikalu atvēršanu Baltijas valstīs,» stāsta Zundure.

Kā ziņots, SIA Jysk Linnen'n Furniture 2013.gadā apgrozījusi 21 miljonu eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk atklāj jaunu veikalu mājas preču tirdzniecības centrā Spice Home. Vairāk nekā 1,6 tūkstošus kvadrātmetru lielā veikala izveidē kopumā ieguldīti 110 tūkstoši eiro, un tas ir veidots atbilstoši jaunajam Jysk veikalu interjera un dizaina konceptam.

Saskaņā ar tirgotāja ieceri tas iepirkšanos padara ērtāku.

Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundere norāda: «Jaunais veikals ir trešais lielākais Jysk veikals Latvijā un ceturtais, kurā tiek ieviests jaunais kompānijas veikalu dizaina koncepts. Vienlaikus ar jauno dizainu veikals iegūst arī jaunu atrašanās vietu – pārceļas uz jaunām telpām no t/c Spice uz mājas preču tirdzniecības centru Spice Home.

Jaunais interjera koncepts jau ir ieviests Jysk veikalos t/c Damme, JYSK A. Saharova ielā un t/c Mols. Līdzšinējās investīcijas sevi ir attaisnojušas, tāpēc pakāpenisku veikalu pārveidošanu atbilstoši jaunajam kompānijas dizaina konceptam veiksim arī pārējos Jysk veikalos – turpmāko divu gadu periodā veikalu attīstībā esam plānojuši investēt vēl 0,5 miljonus eiro.»

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, no 2021. gada 7. aprīļa nosakot aizliegumu tirdzniecības dalībniekiem (ar noteiktiem izņēmumiem) darboties tirdzniecības centros ar platību virs 7000 m2 platību un vismaz piecām tirdzniecības vietām.

Uzņēmums uzskata, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi nesasniedz nevienu no valdības izvirzītajiem mērķiem.

JYSK norāda, ka ierobežojumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī aizskarot JYSK īpašuma tiesības. Tirgotājiem, kuru tirdzniecības vietas ir minētajos tirdzniecības centros, ir pilnībā aizliegta gan klātienes tirdzniecība, gan tiesības izsniegt ar distances tirdzniecības līgumiem pārdotās preces.

"Samazinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepirkties tirdzniecības vietās, uz kurām viņi pārsvarā nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus, palielinās cilvēku koncentrācija atvērtajās tirdzniecības vietās. Turklāt JYSK veikalos ir iespēja nodrošināt pircēju plūsmu caur atsevišķām ārdurvīm," norāda Edīte Skrastiņa, SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotāja SIA Jysk Linnen'n Furniture (Jysk) biznesa attīstībā Baltijas valstīs investēs 4,2 miljonus eiro, stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Kā liecina Firmas.lv informācija, komercķīlu 4,2 miljonu eiro vērtībā Jysk reģistrējusi pagājušā gada 23.decembrī.

Zundure norāda, ka šis finansējums šogad tiks izmantots biznesa attīstībai, tostarp šī gada pirmajā pusē tiks atklāts jauns veikals Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Tāpat šogad iecerēts turpināt veikalu rekonstrukciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Arvien nozīmīgāks virziens, kurā uzņēmums novēro pastāvīgu apgrozījuma pieaugumu, ir e-komercija. «Šajā biznesa segmentā arī nākamgad plānojam turpināt investēt,» atklāj Zundure.

Lietuvā patlaban ir desmit Jysk veikali, Latvijā deviņi, bet Igaunijā - astoņi Jysk veikali.

Mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmums “JYSK” kopā ar industriālo projektu attīstītāju “VGP” 15.decembrī iemūrēja kapsulu vienā no modernākajiem un energoefektīvākajiem loģistikas centriem Baltijā.

Topošajā ēkā ir paredzēts uzglabāt, šķirot un komplektēt preces, lai nodrošinātu piegādes “JYSK” veikaliem Baltijā un Baltkrievijā.

Veicot ievērojamas investīcijas, industriālo projektu attīstītājs “VGP” kopā ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmumu “JYSK” izveidos vienotu loģistikas un noliktavas centru ar kopējo platību 42 000 m2, kur nodrošinās operatīvu preču izplatīšanu visām 46 tirdzniecības vietām Baltijā un Baltkrievijā.

“Jauna loģistikas centra izveide ir likumsakarīga saskaņā ar ekspansijas stratēģiju Baltijā, kas vienlaikus sniegs pievienoto vērtību ekonomikai. Paredzu, ka ar izvēlēto biznesa virzienu palielināsies sauszemes kravu pārvadājumu apjoms uz Latviju un Baltiju kopumā. Tāpat mums būs iespēja nostiprināt eksportspējas kapacitāti reģionā ar jūras konteineru plūsmu caur Rīgas termināliem. Bet kas ir svarīgākais – “JYSK” jaunajā loģistikas centrā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku komandu,” pauž mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmuma “JYSK” valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Investējot 150 000 eiro, mājas un interjera preču ražotājs Jysk šogad rekonstruējis veikalu Rīgā, Slokas ielas 115. Turpinot veikalu rekonstrukciju visā Baltijā, arī šis veikals pārveidots atbilstoši jaunajam Jysk interjera un dizaina konceptam, informē uzņēmumā.

«Mēs turpinām pārbūvēt Jysk veikalus visās trijās Baltijas valstīs atbilstoši jaunā iekārtojuma konceptam, un Slokas ielas veikals ir kārtējais solis šajā virzienā. Paralēli veikalu rekonstrukcijai Jysk arī turpina izvērtēt jaunu veikalu izveides iespējas Baltijas valstīs, tostarp nākamais nozīmīgais šā gada notikums būs vēl viena veikala atklāšana Lietuvas galvaspilsētā Viļņā jau šā gada pirmajā pusē, kas arī būs iekārtots atbilstoši jaunajam dizaina plānojumam,» stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Slokas ielas Jysk veikala kopējā platība ir 1550 kvadrātmetri, un tas tika atklāts 2003. gadā. Jaunais veikalu dizaina un interjera koncepts līdz šim jau ieviests Jysk veikalā Liepājā, kā arī piecos Jysk veikalos Rīgā – A. Saharova ielā, t/c Mols, t/c Spice Home, t/c Damme.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Dāņu ikdienas dzīves un atpūtas preču mazumtirgotājs Jysk iecerējis dubultot savu veikalu skaitu pasaulē līdz 5000 veikaliem, tuvāko piecu gadu laikā atverot vismaz 700 jaunu veikalu, no tiem 35 - Baltijas valstīs un Baltkrievijā ar 40 miljonu eiro investīcijām dubultojot savu pārstāvniecību arī šajā reģionā, intervijā dāņu biznesa izdevumam Finans atklājis Jysk dibinātājs un īpašnieks Larss Larsens.

Jysk uzņēmuma pārstāve Baltijas un Baltkrievijas tirgū - SIA Do It direktore Dace Zundure papildina, ka tuvāko piecu gadu laikā plānots augt dubultstrauji: no pašlaik kopumā esošajiem 34 Jysk veikaliem Baltijas valstīs un Baltkrievijā to skaitu audzēt līdz 70. Lielāko tiesu šī izaugsme notiks uz Baltkrievijas tirgus iekarošanas rēķina.

Šo plānu īstenošanā Baltijas reģionā un Baltkrievijā Jysk plāno investēt ap 40 miljoniem eiro. Uzņēmuma pārliecību par biznesa attīstības perspektīvu stiprina arī norises ekonomikā. «Pašlaik ir vērojama pozitīva ekonomikas izaugsme. Šogad, piemēram, mūsu valstī novērojām straujāko ekonomikas izaugsmes tempu pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar to aug arī iedzīvotāju labklājības līmenis un viņiem ir daudz pozitīvāks skats uz savu nākotni. Tas pozitīvi ietekmē ne tikai ikdienā nepieciešamo preču tirdzniecību, iedzīvotāji vēlas arī uzlabot savus dzīves apstākļus un iegulda līdzekļus arī ilgtermiņa lietošanas preču iegādē. Par to liecina jaunākie statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu: 2017. gada jūlijā novērots, ka gada laikā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms Latvijā palielinājās par 4,6 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %. Ja vēl arī mūsu valsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem tiks 4atvieglots nodokļu slogs, arī mūsu biznesā būs paredzamas pozitīvas tendences,» saka D. Zundure.

Tirdzniecības zīmes Jysk franšīzes kompānijas SIA Jysk Linnen'n Furniture neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 13,76 miljonus latu, kas ir par 3,17% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz stabilo apgrozījumu, uzņēmums pērn strādājis ar 213,5 tūkstošu latu zaudējumiem. 2011.gadā mazumtirgotājs strādājis ar 341,63 tūkstošu latu lielu peļņu.

Kā skaidroja Jysk Linnen’n’Furniture vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure, uzņēmums Jysk Latviju vērtē kā perspektīvu tirgu, tāpēc šobrīd tiek strādāts pie uzņēmuma papildu investīciju plāna 0,5 miljonu eiro apjomā biznesa attīstībai tuvāko divu gadu periodā. Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, uzņēmuma vadība uzskata Latviju par labvēlīgu biznesa tālākai attīstībai, neraugoties uz to, ka iepriekšējo gadu uzņēmums beidza ar zaudējumiem.

Tirdzniecības uzņēmums SIA Jysk Linnen'n Furniture lūko pēc jauna valdes priekšsēdētāja, un patlaban uzņēmuma valde darbojas divu locekļu sastāvā.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā SIA Jysk Linnen'n Furniture valdes priekšsēdētāja Kristīne Vilemsone aizvadītājā nedēļā pametusi uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu. «K. Vilemsone darba gaitas Jysk valdes priekšsēdētājas amatā ir nolēmusi beigt privātu iemeslu dēļ un darbu uzņēmumā viņa neturpinās,» Db.lv stāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Baševičs.

Jysk tagad meklē jaunu piemērotu kandidātu valdes priekšsēdētāja amatam. Šobrīd valde turpina darbu divu cilvēku sastāvā – valdē darbojas Apvienoto Arābu Emirātu valstspiederīgais Luks Henrijs Maria Lauers un latviete Edīte Skrastiņa. Pagaidām vēl nav zināms kad un kas stāsies līdzšinējās valdes priekšsēdētājas K. Vilemsones vietā, pauda J. Baševičs.

SIA Jysk Linnen'n Furniture pārjaunojusi vairāk nekā 13,807 milj. Ls vērto komercķīlu, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Ķīlas ņēmējs ir a/s Swedbank, kuras pārstāvis ir Lauris Mencis, savukārt Jysk pārstāv uzņēmuma valdes locekle Edīte Skrastiņa un Gints Apšs.

Komercķīlas parādnieks ir SIA The Pier, kas nodarbojas ar mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, un SIA Do it – uzglabāšanas un noliktavu saimniecības uzņēmums.

Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka šā gada augusta beigās notika izmaiņas Jysk valdē – iepriekšējā valdes locekle Kristīne Vilemsone savu amatu, un viņas vietā stājās Beļģijas pilsonis Luks Henris Marija Lauers (Luc Henri Maria Lauwers), kurš iepriekš pildīja uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus. Tāpat uzņēmuma valdē darbojas Edīte Skrastiņa un Gints Apšs.

Līdzšinējā tirdzniecības uzņēmuma SIA Jysk Linnen'n Furniture valdes priekšsēdētāja Kristīne Vilemsone šo trešdien pametusi uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi patlaban Jysk Linnen'n Furniture valdē darbojas Apvienoto Arābu Emirātu valstspiederīgais Luks Henri Maria Lauers (Luc Henri Maia Lauwers), kā arī Latvijas pilsone Edīte Skrastiņa.

Pirms tam – līdz 2010. un 2009. gadam – Jysk Linnen'n Furniture valdē darbojās Ģirts Lakstīgala un Austris Krūmiņš, bet valdes priekšsēdētāja amatā Islandietis Nils Brinjolvs Stora (Niels Brynjolv Stora). K. Vilemsone darbojas kompānijas valdē kopš 2009. gada pavasara.

SIA Jysk Linnen'n Furniture reģistrēta 2001. gadā, un tā juridiskā adrese ir Rīgas-Siguldas šoseja 1E, Berģi, Garkalnes novads.

Ar Jysk veikalu tīklu saistītā mājsaimniecības preču vairumtirgotāja SIA Do It pērn apgrozīja 51,05 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 14,4% vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 44,63 miljonus eiro. Uzņēmums nopelnīja 3,17 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2014.gadā, kad peļņa bija 4,75 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā peļņas rezultāts ir skaidrojams ar bruto peļņas samazinājumu attiecībā pret apgrozījumu, ko ietekmēja iepirkumu cenu sadārdzināšanās. Pērn uzņēmums turpināja darbu pie piegādātāju atlases, lai iespēju robežās varētu ierobežot valūtu risku.

SIA Do It pamatdarbības veids ir preču iepirkumu, pārdošanas stratēģijas izstrāde, produktu atlase un piegāde mājsaimniecības preču veikalu tīklam Jysk Baltijas valstīs.

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk šogad investējis 50 tūkstošus eiro interneta veikala attīstībā. Izmaiņas skars Jysk interneta veikalus visās trīs Baltijas valstīs, bet tieši Latvijas e-veikals ir pirmais, kurā ir veikti uzlabojumi un ieviesta jaunā tirdzniecības platforma, informē uzņēmumā.

Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure skaidro: «Jysk e-veikala apgrozījums palielinās katru gadu, tostarp šogad salīdzinājumā ar aizvadīto gadu pieaugums pārsniedz 80%. Esam pārgājuši uz pilnīgi jaunu un modernāku interneta veikala tirdzniecības platformu. Tā ir līdzīga pasaules vadošo, piemēram, Amazon.com, e-veikalu tirdzniecības platformām.»

Interneta veikalā veiktie uzlabojumi padarot ērtāku preces atrašanu, apskati un iegādi.

Jysk interneta veikals Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sāka darboties 2010. gadā. No visām trim Baltijas valstīm lielākā pircēju aktivitāte līdz šim ir bijusi novērojama Igaunijā. Šobrīd Igaunija veido 50% no visu trīs valstu e-veikalu kopējā apgrozījuma. Savukārt Latvija ierindojas otrajā vietā, un tad seko Lietuva. Pēc pārdoto preču daudzuma visu trīs valstu interneta veikalos vispopulārākās ir dažādas preces no mantu un drēbju uzglabāšanas segmenta.

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk ceturtdien, 30. martā, atklās Latvijā līdz šim lielāko savu veikalu, kas atradīsies tirdzniecības centrā Domina Shopping. Kopējās investīcijas veikala izveidē pārsniedz 0,5 miljonus eiro. Turpinot veikalu tīkla paplašināšanu, šogad Jysk iecerējis atklāt arī savu pirmo veikalu Latgales reģionā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu tiks radītas 19 jaunas darba vietas. Tā kopējā platība pārsniedz 2000 kvadrātmetru, un veikalā būs iespējams iegādāties vairāk nekā 3000 dažādu mājas un interjera preču.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, stāsta, ka tiks turpināts attīstīt veikalu tīklu visās Baltijas valstīs. Latvijā šogad iecerēta divu jaunu veikalu atvēršana, tajā skaitā arī ārpus Rīgas – Latgales reģionā. «Atklāt veikalu tirdzniecības centrā Domina Shopping nolēmām gan pēc tā attīstības plānu izvērtēšanas, gan arī, patiecoties tā izdevīgajai atrašanās vietai.»

«Paralēli visās trīs Baltijas valstīs turpināsim strādāt pie interneta veikalu attīstības, jo elektroniskās tirdzniecības apjomi ar katru gadu palielinās,» skaidro D. Zundure.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotāja SIA Jysk Linnen'n Furniture (Jysk) pērn audzēja apgrozījumu par 5%, sasniedzot 23,66 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 22,57 miljoni eiro. Nedaudz pieauga arī uzņēmuma peļņa - no 781 235 eiro 2014.gadā līdz 785 896 eiro pērn.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā uzņēmums rekonstruēja Rīgā, Slokas ielā, esošo veikalu un slēdza veikalu Rīgā, Kurzemes prospektā.

Arī šogad, līdzīgi kā citus gadus, uzņēmuma galvenais uzdevums ir turpināt palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu. Tikmēr pērn gūto peļņu ieteikts atstāt nesadalītu.

Jysk ir starptautisks veikalu tīkls, kas piedāvā preces mājas labiekārtošanai.

SIA Jysk Linnen'n Furniture dibināta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 500 264 eiro. Uzņēmums pieder Islandē reģistrētai kompānijai Joska Eignarhaldsfelag ehf av PLC.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Līdz 2021. gadam Latvijā tiks divkāršots Jysk veikalu skaits, tie galvenokārt tiks atvērti reģionos; līdzīgi attīstības plāni ir arī Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Baltijas valstīs ir 31 Jysk zīmola veikals – 10 Latvijā, 11 Lietuvā un 10 Igaunijā. Lielākais apgrozījums 2017. gadā bijis Jysk veikaliem Igaunijā – 30,5 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar to, ka uzņēmums vairāk uzmanības ir pievērsis zīmola pamatvērtībām, sācis sevi pozicionēt kā uzņēmums ar skandināvu vērtībām, tradīcijām un kultūru, tādējādi piesaistot jaunus pircējus, atklāj SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle Dace Zundure.

D. Zundure atklāj, ka līdz 2021. gadam veikalu skaitu ir plānots dubultot, galvenokārt tie tiks izveidoti Latvijas reģionos. Tur, pēc viņas teiktā, iedzīvotāju pirktspēja neatpaliek no Rīgas. «Veikals Daugavpilī mūs patīkami pārsteidza, tur apgrozījums pārsniedza plānoto. Vidējais pirkums reģionos neatpaliek no caurmēra rādītājiem Rīgā, kas ir 18–19 eiro,» secina D. Zundure.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.