Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, no 2021. gada 7. aprīļa nosakot aizliegumu tirdzniecības dalībniekiem (ar noteiktiem izņēmumiem) darboties tirdzniecības centros ar platību virs 7000 m2 platību un vismaz piecām tirdzniecības vietām.

Uzņēmums uzskata, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi nesasniedz nevienu no valdības izvirzītajiem mērķiem.

JYSK norāda, ka ierobežojumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī aizskarot JYSK īpašuma tiesības. Tirgotājiem, kuru tirdzniecības vietas ir minētajos tirdzniecības centros, ir pilnībā aizliegta gan klātienes tirdzniecība, gan tiesības izsniegt ar distances tirdzniecības līgumiem pārdotās preces.

"Samazinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepirkties tirdzniecības vietās, uz kurām viņi pārsvarā nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus, palielinās cilvēku koncentrācija atvērtajās tirdzniecības vietās. Turklāt JYSK veikalos ir iespēja nodrošināt pircēju plūsmu caur atsevišķām ārdurvīm," norāda Edīte Skrastiņa, SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle.

Mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmums “JYSK” kopā ar industriālo projektu attīstītāju “VGP” 15.decembrī iemūrēja kapsulu vienā no modernākajiem un energoefektīvākajiem loģistikas centriem Baltijā.

Topošajā ēkā ir paredzēts uzglabāt, šķirot un komplektēt preces, lai nodrošinātu piegādes “JYSK” veikaliem Baltijā un Baltkrievijā.

Veicot ievērojamas investīcijas, industriālo projektu attīstītājs “VGP” kopā ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmumu “JYSK” izveidos vienotu loģistikas un noliktavas centru ar kopējo platību 42 000 m2, kur nodrošinās operatīvu preču izplatīšanu visām 46 tirdzniecības vietām Baltijā un Baltkrievijā.

“Jauna loģistikas centra izveide ir likumsakarīga saskaņā ar ekspansijas stratēģiju Baltijā, kas vienlaikus sniegs pievienoto vērtību ekonomikai. Paredzu, ka ar izvēlēto biznesa virzienu palielināsies sauszemes kravu pārvadājumu apjoms uz Latviju un Baltiju kopumā. Tāpat mums būs iespēja nostiprināt eksportspējas kapacitāti reģionā ar jūras konteineru plūsmu caur Rīgas termināliem. Bet kas ir svarīgākais – “JYSK” jaunajā loģistikas centrā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku komandu,” pauž mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmuma “JYSK” valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Dāņu ikdienas dzīves un atpūtas preču mazumtirgotājs Jysk iecerējis dubultot savu veikalu skaitu pasaulē līdz 5000 veikaliem, tuvāko piecu gadu laikā atverot vismaz 700 jaunu veikalu, no tiem 35 - Baltijas valstīs un Baltkrievijā ar 40 miljonu eiro investīcijām dubultojot savu pārstāvniecību arī šajā reģionā, intervijā dāņu biznesa izdevumam Finans atklājis Jysk dibinātājs un īpašnieks Larss Larsens.

Jysk uzņēmuma pārstāve Baltijas un Baltkrievijas tirgū - SIA Do It direktore Dace Zundure papildina, ka tuvāko piecu gadu laikā plānots augt dubultstrauji: no pašlaik kopumā esošajiem 34 Jysk veikaliem Baltijas valstīs un Baltkrievijā to skaitu audzēt līdz 70. Lielāko tiesu šī izaugsme notiks uz Baltkrievijas tirgus iekarošanas rēķina.

Šo plānu īstenošanā Baltijas reģionā un Baltkrievijā Jysk plāno investēt ap 40 miljoniem eiro. Uzņēmuma pārliecību par biznesa attīstības perspektīvu stiprina arī norises ekonomikā. «Pašlaik ir vērojama pozitīva ekonomikas izaugsme. Šogad, piemēram, mūsu valstī novērojām straujāko ekonomikas izaugsmes tempu pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar to aug arī iedzīvotāju labklājības līmenis un viņiem ir daudz pozitīvāks skats uz savu nākotni. Tas pozitīvi ietekmē ne tikai ikdienā nepieciešamo preču tirdzniecību, iedzīvotāji vēlas arī uzlabot savus dzīves apstākļus un iegulda līdzekļus arī ilgtermiņa lietošanas preču iegādē. Par to liecina jaunākie statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu: 2017. gada jūlijā novērots, ka gada laikā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms Latvijā palielinājās par 4,6 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %. Ja vēl arī mūsu valsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem tiks 4atvieglots nodokļu slogs, arī mūsu biznesā būs paredzamas pozitīvas tendences,» saka D. Zundure.

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK atvērs 15. JYSK veikalu Latvijā. Veikals atradīsies Valmierā, Rīgas ielā, un tā kopējā platība pārsniedz 2200 kvadrātmetrus. Līdz ar jaunā veikala izveidi radītas arī 17 jaunas darba vietas, informē uzņēmums.

Jaunā Valmieras veikala atvēršana ir būtiska priekšrocība arī reģionālā kontekstā, jo tas būs pirmais JYSK veikals Vidzemes reģionā. Tādējādi jaunā veikala lokācija būs sasniedzama vairumam Ziemeļvidzemes un centrālās Vidzemes iedzīvotāju, aptverot Smiltenes, Cēsu, Limbažu un Valkas novadus. Veikals tiks atvērts šī gada 11.decembrī.

“Turpinot veikalu tīkla paplašināšanu, jaunatvērtais JYSK veikals ir jau devītais šāda koncepta veikals Latvijā. Līdz šim jaunā koncepta veikali apmeklētājiem jau ir pieejami Rīgā, kā arī reģionos – Tukumā, Ventspilī, Liepājā un Rēzeknē,” norāda Ainārs Zvirbulis, JYSK Komercdirektors Baltijā.

Mājas un interjera preču tirgotājs JYSK ir starptautisks veikalu tīkls ar vairāk kā 3400 veikaliem visā pasaulē, piedāvājot preces mājas labiekārtošanai 48 pasaules valstīs. Pirmais JYSK veikals Latvijā tika atklāts 2001. gadā. Baltijā JYSK strādā uz franšīzes līguma pamata.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Līdz 2021. gadam Latvijā tiks divkāršots Jysk veikalu skaits, tie galvenokārt tiks atvērti reģionos; līdzīgi attīstības plāni ir arī Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Baltijas valstīs ir 31 Jysk zīmola veikals – 10 Latvijā, 11 Lietuvā un 10 Igaunijā. Lielākais apgrozījums 2017. gadā bijis Jysk veikaliem Igaunijā – 30,5 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar to, ka uzņēmums vairāk uzmanības ir pievērsis zīmola pamatvērtībām, sācis sevi pozicionēt kā uzņēmums ar skandināvu vērtībām, tradīcijām un kultūru, tādējādi piesaistot jaunus pircējus, atklāj SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle Dace Zundure.

D. Zundure atklāj, ka līdz 2021. gadam veikalu skaitu ir plānots dubultot, galvenokārt tie tiks izveidoti Latvijas reģionos. Tur, pēc viņas teiktā, iedzīvotāju pirktspēja neatpaliek no Rīgas. «Veikals Daugavpilī mūs patīkami pārsteidza, tur apgrozījums pārsniedza plānoto. Vidējais pirkums reģionos neatpaliek no caurmēra rādītājiem Rīgā, kas ir 18–19 eiro,» secina D. Zundure.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Preču piegādes no Āzijas, kā arī Eiropas joprojām ir ļoti izaicinošs process, intervijā sacīja SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Pēc viņa teiktā, piegādes kavējās gan pandēmijas sākumā, gan tagad.

"Preču piegādes jomā izaicinājumi nav beigušies, ir palicis pat mazliet sliktāk. Preču piegādes ir ļoti liels izaicinājums ne tikai no Āzijas, bet arī Eiropas. Tā ir vesela sistēma. Mūsu piegādātājiem ir problēmas ar izejmateriālu piegādēm, pārvadājumiem un tamlīdzīgi," stāstīja "Jysk" valdes loceklis.

Viņš arī uzsvēra, ka vīrusa izplatību un "lokdaunus" paredzēt nav iespējams.

"Ja mums ir saplānotas piegādes, bet kāda valdība pieņem lēmumu nobloķēt kādu reģionu vai ostu, tad, protams, mums ir problēmas. Es neteiktu, ka piegāžu jomā situācija ir kritiska, taču tā ir ļoti izaicinoša. Ir vairāk jāstrādā, jāplāno un jāorganizē. Ja agrāk viss bija vienkārši un zināji, kad tavu pasūtījumu atsūtīs, tad līdz ar pandēmiju uz to vairs nevar paļauties. Tas ir ļoti liels izaicinājums," teica Vikmanis.

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkls SIA «Narvesen Baltija» iecēlis Daci Dovidenu par jauno rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāju līdz ar Katrīnes Judovicas atkāpšanos pēc 15 gadiem rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētājas amatā.

Oficiāli D. Dovidena darbu sāks 2019. gada 1. aprīlī.

D. Dovidena iepriekš bijusi rīkotājdirektore mazumtirdzniecības grupas uzņēmumā «JYSK Baltic & Belarus».

Viņai ir pieredze vadošos amatos dažādās mazumtirdzniecības ķēdēs, tostarp desmit gadu pieredze augstākā līmeņa vadībā starptautiskās komandās.

K. Judovica turpinās darbu «Narvesen Baltija» kā padomes locekle. Viņa arī stāsies izpilddirektores amatā starptautiskajā jauniešu izglītības programmā «MOT Foundation», kurā viņas galvenais pienākums būs paplašināt programmas darbību visā pasaulē, iesaistot jaunas dalībvalstis.

«Narvesen» darbojas Latvijā 21 gadu. Pašlaik franšīzes tīklam ir vairāk nekā 230 tirdzniecības vietas, kas izvietotas 36 pilsētās.

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās centrs Sāga; ekspertu skatījumā, līdzīga formāta centriem vēl ir brīva vieta gan Pierīgā, gan Latvijā.

Gluži tāpat kā ikvienā citā nozarē, arī tirdzniecības segmentā, kur šis gads sākās diezgan optimistiski, negaidītā Covid-19 pandēmija viesusi pamatīgas korekcijas. Strauji augošie tirdzniecības apjomi pēkšņi piebremzēja, liekot saprast – pastāvēs, kas pielāgosies. Un, lai gan spriedze brīžiem lika uzdot jautājumu, vai e-komercija ņems virsroku, realitāte ātri vien apliecināja, ka arī klātienes iepirkšanās nekur neizzudīs. Jaunā kovidrealitāte neizjauca arī tirdzniecības centra Sāga atklāšanas plānus. Tieši atšķirīgais koncepts un fokuss uz mājas preču tirdzniecību ļauj Sāgai cerēt uz pircēju interesi arī šajā kovidlaikā. Pandēmijas ierobežojumu, kā arī citu iemeslu dēļ kāds laiks vēl jāpagaida līdz fitnesa centra, bērnu izklaides zonas, kā arī doktorāta atklāšanai. Taču liela daļa nomnieku, tostarp Būvniecības ABC, Jysk, Rimi, Francijas sporta preču ražotājs un tirgotājs Decathlon u.c. savu darbu jau sākuši. Sāgas attīstītājas, SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns teic: esam piesardzīgi, bet optimistiski.

No sestdienas, 14.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām arī lielo un tirdzniecības centros izvietoto saimniecības un mēbeļu preču veikalu darbība brīvdienās un svētku dienās nebūs atļauta, šovakar ārkārtas sēdē lēma Ministra kabinets.

Kā informēja Ekonomikas ministrijā, pēdējās dienās strauji pieaugošais inficēto cilvēku skaits liek izvērtēt iespēju veikt papildu pasākumus cilvēku drošībai. Ņemot vērā plašo preču sortimentu, kas aptver saimniecības preču tirdzniecību, piemēram, mēbeles, virtuves piederumi, apgaismes ierīces, epidemiologi snieguši rekomendācijas svītrot saimniecības preču veikalus no pirmās nepieciešamības preču veikalu saraksta, kuru darbība tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās ir atļauta.

Aicina mēbeļu un būvmateriālu veikalus brīvdienās nestrādāt 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piektdienas pēcpusdienā nācis klajā ar aicinājumu...

Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu izpratnē tirdzniecības centri ir ēkas, kas iekārtotas pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 kvadrātmetru vai kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz desmit tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

EK atzīmēja, ka valdības apstiprinātie grozījumi nozīmē, ka tādi veikali kā "Jysk", "Cenu klubs" un citi, kas atrodas tirdzniecības centros, brīvdienās strādāt nedrīkst. Savukārt higiēnas preču veikalu, piemēram, "Drogas", darbība ir atļauta gan tirdzniecības centros, gan ārpus tiem.

Uz 4 nedēļām izsludina ārkārtējo situāciju, brīvdienās ierobežos veikalus 

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo...

Tādi veikali kā "Depo","K-Senukai", "Kurši", "Ikea" un citi, kuru kopējā tirdzniecības platība ir virs 10 000 kvadrātmetriem, brīvdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst.

Savukārt, ja veikalu platība ir zem 10 000 kvadrātmetriem, to darbība būs atļauta.

EM norādīja, ka veikalu, kuru platība ir mazāka par 10 000 kvadrātmetriem, darbība netiek ierobežota un tādos veikalos drīkst tirgoties ar visplašāko un dažādāko preču sortimentu.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietas un vietas to preču izsniegšanai, kas iegādātas internetveikalos.

Kā ziņots, lai mazinātu cilvēku, tai skaitā ģimeņu, pulcēšanos tirdzniecības un izklaides centros, kur slēgtās telpās vienlaicīgi uzturas liels skaits cilvēku un ir liela varbūtība nonākt kontaktā ar inficētu cilvēku, Ministru kabinets 6.novembrī lēma ierobežot tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, paredzot, ka brīvdienās un svētku dienās šādos centros ir iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzīvnieku barību, zāles un higiēnas preces.

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu joprojām ir liegts strādāt, no 15.aprīļa uzsāk ielu tirdzniecību.

Tā, piemēram, tirdzniecības centrs Domina uzsāk ielu tirdzniecības kampaņu “Brīvdabas iepirkšanās skvērs”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 veikali, ārpustelpu apstākļos piedāvājot ne vien iegādāties, bet arī pielaikot cilvēkiem ikdienā nepieciešamās preces. Sieviešu, vīriešu un bērnu apavus un apģērbus tirgos veikali Meta, Eiropas Apavi, Sportland, Muss, Danija un Sportsdirect.com. Aksesuārus un dāvanas piedāvās – Garmin, Handly un 7IN. Kosmētiku un parfimēriju būs iespējams iegādāties veikalā Douglas. Savukārt mājlietu veikals Jysk nodrošinās internetā pasūtīto preču izsniegšanu un sniegs konsultācijas par preču iegādi attālināti.

"Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar valstī esošajiem noteikumiem, ielu tirdzniecība diemžēl nevarēs notikt 7 dienas nedēļā. Pašreiz tie paredz, ka to drīkstam darīt tikai pēc šāda grafika – 3 dienas strādā, 4 atpūšas," piebilst Domina pārstāve saka Iveta Zvaigzne-Ālere.

Kopumā tirdzniecības centrā Damme ir ieguldīti aptuveni 30 miljoni eiro, bet tā paplašināšanā gada laikā investēti trīs līdz pieci miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja tirdzniecības centra pārstāvis Knuts Kvisviks.

Lido restorāna atvēršana bijusi Dammes iniciatīva, jo mērķis ir izveidot atraktīvu tirdzniecības centru, kas piesaistītu ne tikai Imantas iedzīvotājus.

Līdz ar paplašināšanos daļa veikalu tirdzniecības centrā ir palielinājuši platības, piemēram, RD Electronics, bet ir ienākuši un ienāks arī jauni, piemēram, Drogas, Vairāk saules un Lage Ko ēdināšanas vietas. Tā kā tuvumā ir JYSK veikals un plānots atvērt arī Depo, Damme uzsvaru likusi uz ēdināšanu un ikdienā nepieciešamajām precēm. Tā labprāt būtu uzņēmusi arī modes preču zīmolus, taču tiem pietrūkstot vietas.

Veikala Prisma, kas atradās blakus mājā, aiziešanas ietekme vēl neesot skaidra, stāstīja K. Kvisviks, norādot, ka Dammes rekonstrukcijas laikā novērots apmeklētāju skaita samazinājums, bet nākotnē - ar Prismu blakus vai bez tās - plānots pieaugums.

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

TFS Trans un Kraftool izveido pirmo automatizēto noliktavu Baltijas valstīs

To sarunā ar DB norāda TFS Trans direktors Aleksandrs Frolovs un mārketinga direktors Mihails Frolovs.

Automatizētās 10 tūkst. m2 lielās augstplauktu noliktavas augstums ir 30 m un tajā ir 73 tūkst. palešu vietu, kas to padara par otru lielāko šāda veida objektu Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks meklējams Varšavā Jysk veikalu vajadzībām, taču 36 milj. eiro vērtā noliktava Kundziņsalā tiks izmantota ne tikai Kraftool produkcijas apkalpošanai. Salīdzinoši lielās projekta izmaksas saistītas ar to, ka purvainās teritorijas dēļ nācies uzbērt četrus metrus smilšu un veikt grunts noblīvēšanu. Tāpat celtņu izmēru dēļ bijušas ļoti augstas prasības pamatu izturībai.

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m².

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Laikā, kad energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, uzņēmumiem ir pēdējais brīdis atvērt acis un rīkoties – nomainīt veco apgaismoju pret jaunu, ekonomisku LED apgaismojumu, un ik mēnesi samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 80%.

SIA “RCG Lighthouse” piedāvā pakalpojumu “apgaismojums kā ārpakalpojums,” kas ir jauns industriālais apgaismojums uz “nomaksu”. Astoņos gados esam realizējuši jau vairāk nekā 400 projektus komerciālā un industriālā sektora klientiem visā Baltijā. Orkla Latvija, Coca-Cola, Jysk – tie ir tikai daži no mūsu klientiem, kas rīkojās krietni pirms energoresursu krīze pieklauvēja pie namdurvīm. Jā, lauvas tiesu tie ir starptautiski uzņēmumi, kuru fokuss uz energoefektivitāti nav pēdējā gada tendence. Tomēr līdz ar krīzi aizvien pieaug pieprasījums arī no vietējā kapitāla uzņēmumiem. Lai gan pieprasījuma kāpums pēc LED apgaismojumiem ir ar strauji pieaugošu tendenci, mēs spējam to apmierināt. Mūsu fokuss ir uzņēmumi, kuru izmantojamo objektu platība ir virs 1000 m2 – biroju ēkas, loģistikas centri, noliktavas, mazumtirdzniecības veikali, ražošanas telpas un tirdzniecības centri, kā arī dažādas āra teritorijas.