Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

Dāņu mazumtirgotājs «Jysk» nolēmis mainīt stratēģiju Baltijas valstīs, kā arī Baltkrievijā.

«Pētījumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā liecina, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs mūs uztver kā nelielu ikdienas preču tirgotāju mājai un sadzīvei. Vienlaikus mūsu komanda pēdējo trīs gadu laikā ir daudz strādājusi, lai palielinātu piedāvājumu mēbelēm un matračiem, kā arī precēm guļamistabai un vannas istabai. Turklāt Baltijas valstīs mainās patērētāju prasības. Iepriekš lielākā daļa pircēju lielu uzmanību pievērsa cenai, mazāku uzmanību pievēršot kvalitātei. Tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas kvalitāti. Mūsu veikalu jaunā stratēģija - piedāvāt labu kvalitāti par vislabāko cenu. Turklāt mūsu veikalu tīkls ir nolēmis kļūt par dāņu dzīvesveida hygge vēstnieku. Galu galā nevienam nav noslēpums, ka dāņi ir vieni no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo zina, kā radīt mājīgumu un komfortu savā dzīves telpā. Šo vēsti centīsimies nodot arī mūsu pircējiem, lai laimes indekss Baltijas valstīs paaugstinātos, un tā ir mūsu uzņēmuma misija,» skaidro «Jysk» vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, SIA «Do It» direktore Dace Zundure.

Latvijā bāzētais SIA Do It, kam Baltijas valstīs pieder mājas un interjera preču tirdzniecības tīkls Jysk, uzsācis paplašināšanos Baltkrievijā. Investējot 1,2 miljonus eiro, 17. novembrī Minskā ir atklāts pirmais Jysk tīkla veikals Baltkrievijā. Paralēli attīstībai Baltijas valstīs, tuvāko desmit gadu perspektīvā Baltkrievijā ir plānots atvērt vismaz 25 jaunus Jysk veikalus.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā: «Sākotnēji daudziem tā šķita traka ideja un neiespējama misija – gada laikā uzsākt darbību Baltkrievijā. Tā tomēr ir pavisam cita valsts ar savu tirgus specifiku un citādākiem pircēju ieradumiem. Veikalu tīkla paplašināšana Baltkrievijas virzienā pilnībā bija Jysk Baltijas valstu uzņēmuma vadības iniciatīva, un mums to izdevās paveikt pat ātrāk, nekā paši sākotnēji bijām plānojuši. Pirmās sarunas iesākās aprīlī, un jau tagad novembrī atklāsim pirmo Jysk veikalu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vienu Jysk veikalu.»

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, no 2021. gada 7. aprīļa nosakot aizliegumu tirdzniecības dalībniekiem (ar noteiktiem izņēmumiem) darboties tirdzniecības centros ar platību virs 7000 m2 platību un vismaz piecām tirdzniecības vietām.

Uzņēmums uzskata, ka šobrīd spēkā esošie ierobežojumi nesasniedz nevienu no valdības izvirzītajiem mērķiem.

JYSK norāda, ka ierobežojumi neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, pārkāpjot vienlīdzības principu, kā arī aizskarot JYSK īpašuma tiesības. Tirgotājiem, kuru tirdzniecības vietas ir minētajos tirdzniecības centros, ir pilnībā aizliegta gan klātienes tirdzniecība, gan tiesības izsniegt ar distances tirdzniecības līgumiem pārdotās preces.

"Samazinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepirkties tirdzniecības vietās, uz kurām viņi pārsvarā nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus, palielinās cilvēku koncentrācija atvērtajās tirdzniecības vietās. Turklāt JYSK veikalos ir iespēja nodrošināt pircēju plūsmu caur atsevišķām ārdurvīm," norāda Edīte Skrastiņa, SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle.

Mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmums “JYSK” kopā ar industriālo projektu attīstītāju “VGP” 15.decembrī iemūrēja kapsulu vienā no modernākajiem un energoefektīvākajiem loģistikas centriem Baltijā.

Topošajā ēkā ir paredzēts uzglabāt, šķirot un komplektēt preces, lai nodrošinātu piegādes “JYSK” veikaliem Baltijā un Baltkrievijā.

Veicot ievērojamas investīcijas, industriālo projektu attīstītājs “VGP” kopā ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmumu “JYSK” izveidos vienotu loģistikas un noliktavas centru ar kopējo platību 42 000 m2, kur nodrošinās operatīvu preču izplatīšanu visām 46 tirdzniecības vietām Baltijā un Baltkrievijā.

“Jauna loģistikas centra izveide ir likumsakarīga saskaņā ar ekspansijas stratēģiju Baltijā, kas vienlaikus sniegs pievienoto vērtību ekonomikai. Paredzu, ka ar izvēlēto biznesa virzienu palielināsies sauszemes kravu pārvadājumu apjoms uz Latviju un Baltiju kopumā. Tāpat mums būs iespēja nostiprināt eksportspējas kapacitāti reģionā ar jūras konteineru plūsmu caur Rīgas termināliem. Bet kas ir svarīgākais – “JYSK” jaunajā loģistikas centrā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku komandu,” pauž mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmuma “JYSK” valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Investējot 150 000 eiro, mājas un interjera preču ražotājs Jysk šogad rekonstruējis veikalu Rīgā, Slokas ielas 115. Turpinot veikalu rekonstrukciju visā Baltijā, arī šis veikals pārveidots atbilstoši jaunajam Jysk interjera un dizaina konceptam, informē uzņēmumā.

«Mēs turpinām pārbūvēt Jysk veikalus visās trijās Baltijas valstīs atbilstoši jaunā iekārtojuma konceptam, un Slokas ielas veikals ir kārtējais solis šajā virzienā. Paralēli veikalu rekonstrukcijai Jysk arī turpina izvērtēt jaunu veikalu izveides iespējas Baltijas valstīs, tostarp nākamais nozīmīgais šā gada notikums būs vēl viena veikala atklāšana Lietuvas galvaspilsētā Viļņā jau šā gada pirmajā pusē, kas arī būs iekārtots atbilstoši jaunajam dizaina plānojumam,» stāsta Jysk vadītāja Baltijas valstīs Dace Zundure.

Slokas ielas Jysk veikala kopējā platība ir 1550 kvadrātmetri, un tas tika atklāts 2003. gadā. Jaunais veikalu dizaina un interjera koncepts līdz šim jau ieviests Jysk veikalā Liepājā, kā arī piecos Jysk veikalos Rīgā – A. Saharova ielā, t/c Mols, t/c Spice Home, t/c Damme.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Dāņu ikdienas dzīves un atpūtas preču mazumtirgotājs Jysk iecerējis dubultot savu veikalu skaitu pasaulē līdz 5000 veikaliem, tuvāko piecu gadu laikā atverot vismaz 700 jaunu veikalu, no tiem 35 - Baltijas valstīs un Baltkrievijā ar 40 miljonu eiro investīcijām dubultojot savu pārstāvniecību arī šajā reģionā, intervijā dāņu biznesa izdevumam Finans atklājis Jysk dibinātājs un īpašnieks Larss Larsens.

Jysk uzņēmuma pārstāve Baltijas un Baltkrievijas tirgū - SIA Do It direktore Dace Zundure papildina, ka tuvāko piecu gadu laikā plānots augt dubultstrauji: no pašlaik kopumā esošajiem 34 Jysk veikaliem Baltijas valstīs un Baltkrievijā to skaitu audzēt līdz 70. Lielāko tiesu šī izaugsme notiks uz Baltkrievijas tirgus iekarošanas rēķina.

Šo plānu īstenošanā Baltijas reģionā un Baltkrievijā Jysk plāno investēt ap 40 miljoniem eiro. Uzņēmuma pārliecību par biznesa attīstības perspektīvu stiprina arī norises ekonomikā. «Pašlaik ir vērojama pozitīva ekonomikas izaugsme. Šogad, piemēram, mūsu valstī novērojām straujāko ekonomikas izaugsmes tempu pēdējo trīs gadu laikā, līdz ar to aug arī iedzīvotāju labklājības līmenis un viņiem ir daudz pozitīvāks skats uz savu nākotni. Tas pozitīvi ietekmē ne tikai ikdienā nepieciešamo preču tirdzniecību, iedzīvotāji vēlas arī uzlabot savus dzīves apstākļus un iegulda līdzekļus arī ilgtermiņa lietošanas preču iegādē. Par to liecina jaunākie statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu: 2017. gada jūlijā novērots, ka gada laikā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms Latvijā palielinājās par 4,6 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %. Ja vēl arī mūsu valsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem tiks 4atvieglots nodokļu slogs, arī mūsu biznesā būs paredzamas pozitīvas tendences,» saka D. Zundure.

Ar Jysk veikalu tīklu saistītā mājsaimniecības preču vairumtirgotāja SIA Do It pērn apgrozīja 51,05 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 14,4% vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 44,63 miljonus eiro. Uzņēmums nopelnīja 3,17 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā 2014.gadā, kad peļņa bija 4,75 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā peļņas rezultāts ir skaidrojams ar bruto peļņas samazinājumu attiecībā pret apgrozījumu, ko ietekmēja iepirkumu cenu sadārdzināšanās. Pērn uzņēmums turpināja darbu pie piegādātāju atlases, lai iespēju robežās varētu ierobežot valūtu risku.

SIA Do It pamatdarbības veids ir preču iepirkumu, pārdošanas stratēģijas izstrāde, produktu atlase un piegāde mājsaimniecības preču veikalu tīklam Jysk Baltijas valstīs.

Mājas un interjera preču tirgotājs Jysk ceturtdien, 30. martā, atklās Latvijā līdz šim lielāko savu veikalu, kas atradīsies tirdzniecības centrā Domina Shopping. Kopējās investīcijas veikala izveidē pārsniedz 0,5 miljonus eiro. Turpinot veikalu tīkla paplašināšanu, šogad Jysk iecerējis atklāt arī savu pirmo veikalu Latgales reģionā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu tiks radītas 19 jaunas darba vietas. Tā kopējā platība pārsniedz 2000 kvadrātmetru, un veikalā būs iespējams iegādāties vairāk nekā 3000 dažādu mājas un interjera preču.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, stāsta, ka tiks turpināts attīstīt veikalu tīklu visās Baltijas valstīs. Latvijā šogad iecerēta divu jaunu veikalu atvēršana, tajā skaitā arī ārpus Rīgas – Latgales reģionā. «Atklāt veikalu tirdzniecības centrā Domina Shopping nolēmām gan pēc tā attīstības plānu izvērtēšanas, gan arī, patiecoties tā izdevīgajai atrašanās vietai.»

«Paralēli visās trīs Baltijas valstīs turpināsim strādāt pie interneta veikalu attīstības, jo elektroniskās tirdzniecības apjomi ar katru gadu palielinās,» skaidro D. Zundure.

Līdz 2021. gadam Latvijā tiks divkāršots Jysk veikalu skaits, tie galvenokārt tiks atvērti reģionos; līdzīgi attīstības plāni ir arī Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Baltijas valstīs ir 31 Jysk zīmola veikals – 10 Latvijā, 11 Lietuvā un 10 Igaunijā. Lielākais apgrozījums 2017. gadā bijis Jysk veikaliem Igaunijā – 30,5 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar to, ka uzņēmums vairāk uzmanības ir pievērsis zīmola pamatvērtībām, sācis sevi pozicionēt kā uzņēmums ar skandināvu vērtībām, tradīcijām un kultūru, tādējādi piesaistot jaunus pircējus, atklāj SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle Dace Zundure.

D. Zundure atklāj, ka līdz 2021. gadam veikalu skaitu ir plānots dubultot, galvenokārt tie tiks izveidoti Latvijas reģionos. Tur, pēc viņas teiktā, iedzīvotāju pirktspēja neatpaliek no Rīgas. «Veikals Daugavpilī mūs patīkami pārsteidza, tur apgrozījums pārsniedza plānoto. Vidējais pirkums reģionos neatpaliek no caurmēra rādītājiem Rīgā, kas ir 18–19 eiro,» secina D. Zundure.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Preču piegādes no Āzijas, kā arī Eiropas joprojām ir ļoti izaicinošs process, intervijā sacīja SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Pēc viņa teiktā, piegādes kavējās gan pandēmijas sākumā, gan tagad.

"Preču piegādes jomā izaicinājumi nav beigušies, ir palicis pat mazliet sliktāk. Preču piegādes ir ļoti liels izaicinājums ne tikai no Āzijas, bet arī Eiropas. Tā ir vesela sistēma. Mūsu piegādātājiem ir problēmas ar izejmateriālu piegādēm, pārvadājumiem un tamlīdzīgi," stāstīja "Jysk" valdes loceklis.

Viņš arī uzsvēra, ka vīrusa izplatību un "lokdaunus" paredzēt nav iespējams.

"Ja mums ir saplānotas piegādes, bet kāda valdība pieņem lēmumu nobloķēt kādu reģionu vai ostu, tad, protams, mums ir problēmas. Es neteiktu, ka piegāžu jomā situācija ir kritiska, taču tā ir ļoti izaicinoša. Ir vairāk jāstrādā, jāplāno un jāorganizē. Ja agrāk viss bija vienkārši un zināji, kad tavu pasūtījumu atsūtīs, tad līdz ar pandēmiju uz to vairs nevar paļauties. Tas ir ļoti liels izaicinājums," teica Vikmanis.

Mājas un interjera preču ražotāja Jysk interneta veikalam ir izdevies novērst kiberuzbrukuma mēģinājumu visās trijās Baltijas valstīs.

Hakeri kiberuzbrukumam izmantojuši ievainojamību vienā no pasaules vadošajām e-veikalu platformām Magento, uz kā bāzes veidots arī Jysk interneta veikals. Līdzīgi uzbrukumi vērsti arī pret tūkstošiem citu interneta veikalu visā pasaulē, kuri izmanto Magento platformu, informēja uzņēmumā.

Šobrīd kiberuzbrukuma draudi Jysk interneta veikalam pilnībā esot novērsti, uzsākta izmeklēšana un tiek veikta padziļināta sistēmas pārbaude. Pagaidām nav informācijas, vai kāds no klientiem ir cietis šī incidenta dēļ, tomēr piesardzības nolūkos visi potenciāli skartie veikala lietotāji tiks individuāli apzināti un brīdināti par nepieciešamību nomainīt savu kredītkaršu informāciju.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Līdz ar pamatakmens ieguldīšanu jaunā SĀGA tirdzniecības centra pamatos, paziņoti pirmie tā nomnieki – Būvniecības ABC, Jysk un Rimi hipermārkets. Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonus eiro lielas investīcijas.

SĀGA dzīvesstila tirdzniecības centrs koncentrēsies uz četriem galvenajiem segmentiem: mājlietām, precēm ikdienas vajadzībām, sportu un izklaidi. SĀGA mājlietu segmentā nozīmīgi nomnieki būs veikali Būvniecības ABC un Jysk. Savukārt ikdienas preču segmentā – Rimi hipermārkets.

Tirdzniecības centrs apvienos iepirkšanos, atpūtu, sportu un biroju centru, kā arī papildu iespējas, par kurām tiks paziņots vēlāk. Savukārt «Food Hall» koncepts ar restorāniem un kafejnīcām balstīsies uz meistarību un vietējo piedāvājumu.

SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns informē, ka šobrīd paralēli tirdzniecības centra būvniecībai kā stratēģiskais partneris SĀGA koncepta attīstīšanā ir piesaistīts «Colliers International». Tā vadībā notiek aktīvs darbs nomnieku piesaistē, starp kuriem būs arī Latvijā jauni zīmoli. J. Barkāns arī norāda, ka šī projekta īstenošanā ir izveidota attīstītāju un būvniecības komanda ar starptautisku pieredzi, kuras uzdevums ir kopīgiem spēkiem īstenot Latvijai jaunu konceptu.

Lielākie mājas preču tirgotāji gatavojas IKEA ienākšanai Latvijas tirgū, tomēr pārāk apdraudēti nejūtas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas nav mūsu izdzīvošanas jautājums, Latvijas tirgū ienākot IKEA, un šis fakts mūs nemudina pārskatīt koncepciju, iepirkumus un attiekami pret pircējiem,» atzīst interjera dizaina priekšmetu mazumtirgotāja Alandeko (SIA Alan ltd) valdes priekšsēdētājs Aldis Zvaigzne.

Līdzīgs viedoklis ir arī citiem DB aptaujātajiem mājas preču tirgotājiem, kuri šī skandināvu izcelsmes milža ienākšanu uzskata kā izaicinājumu, nevis beigu sākumu. «Konkurence mājas un interjera preču tirdzniecības sektorā ir salīdzinoši augsta, tā turpina palielināties. Ienāk gan jauni tirgus spēlētāji, gan arī jau esošie kāpina investīciju apjomu un uzlabo sortimentu. Katrs no tirgus dalībniekiem cenšas aktīvi piesaistīt klientus un attīstīt savu piedāvājumu,» teic veikalu tīkla Jysk (SIA Jysk Linnen’n Furniture) vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure. Viņasprāt, iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums, nepieciešamība labiekārtot mājokli, kā arī cilvēku vēlme veikt izmaiņas interjerā, tāpat kā iepriekšējos gadus, būs vieni no galvenajiem tirgus izaugsmes pamata faktoriem.

SIA BlindArt izstrādājusi interjera un modes produktu līniju BurBur no auduma, kas veidots šiborī tehnikā, iesaistot cilvēkus ar nopietniem redzes traucējumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Audums tiek īpaši apstrādāts, kā rezultātā top inovatīvs produkts – ar faktūru, kas kopšanas rezultātā nepazūd. Audums tapis sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Neredzīgo biedrību. «Izvērtējām, ka šis varētu būt oriģinālākais un dzīvotspējīgākais produkts, jo tas ir kaut kas neredzēts. Un tad paplašinājām produktu klāstu, veidojot spilvenus, somas, tamlīdzīgas lietas. Iespējams, nākotnē piedāvāsim arī tikai audumu citiem dizaineriem, interese jau ir. Taču pagaidām palaidīsim savus produktus,» stāsta Andrs Hermanis, SIA BlindArt dibinātājs.

Lai sagatavotu audumu, piemēram, vienam sēžammaisam, jāiegulda sešu līdz astoņu stundu darbs, turklāt jārēķinās arī ar pēcapstrādei nepieciešamo laiku. Viņš teic, ka šajā biznesā sociālā komponente – nodarbināt cilvēkus ar redzes traucējumiem – ir pati galvenā. «Šis nav tas gadījums, kad ir gatavs produkts un tiek nolemts būt sociāli atbildīgiem, jo ir iespēja dabūt grantu, bet gan otrādāk – mēs no paša sākuma piemeklējām viņiem atbilstošu un piemērotu darba procesu. Viss ir veidots ap to. Ir gadījumi, kad stāsts tiek «pievilkts aiz matiem» un sociālā komponente ir minimāla. Mūsu gadījumā tā ir galvenā,» uzsver Andrs, piebilstot, ka šajā gadījumā redzīgs cilvēks nevar auduma apstrādi veikt ātrāk.

Latvijas mēbeļu ražotāju apgrozījums šogad kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim, aģentūrai LETA prognozēja asociācijas «Latvijas mēbeles» prezidents Juris Griķis.

«Gads līdz šim nozarei ir bijis bez īpaša pieauguma. Pirmais pusgads parasti mēbeļu ražotājiem nav tas labākais. Atbilstoši tirgus konjuktūrai, parasti mēbelēm cilvēki tērē naudu otrajā pusgadā. Pirmajā pusgadā dažiem veicies nedaudz labāk, dažiem nedaudz sliktāk. Apgrozījums šogad nozarei kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim,» sacīja Griķis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas mēbeļu ražotāju peļņa, visticamāk, šogad saruks. «Ja ar cīņu mēs noturam realizācijas līmeni - eksporta un vietējā tirgus līmeni -, tad peļņas rādītāji, iespējams varētu samazināties, jo izdevumu daļa aug daudz straujāk nekā ieņēmumu daļa. Izejvielu cenas un resursi - algas, materiāli, elektrības cenas, siltums - pieaug. Taču tirgus, īpaši, eksporta tirgus neakceptē tik milzīgas resursu izmaiņas, tik augstu cenu pieaugumu. Līdz ar to nozare cīnās ar resursu cenu pieaugumu. Arī nodokļu slogs pieaug,» pārdomās dalījās Griķis.

Jaunu un kvalitatīvu īpašumu trūkums tuvākajos gados turpinās veicināt projektu attīstību komerciālajā segmentā, prognozēja nekustamā īpašuma kompānijas "Starlex Real Estate" vadītājs Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka, sākoties Covid-19 pandēmijai un līdz ar pirmajiem stingrajiem ierobežojumiem, nekustamo īpašumu nozare nedaudz "iepauzēja", bet īsu brīdi. Drīz vien tapa skaidrs, ka cilvēkiem, nozarēm un kompānijām būs jāpielāgojas šiem apstākļiem un sākās pielāgošanās.

Pielāgojoties situācijai, arī biroja telpu iznomātāji arvien vairāk uzmanību sāka pievērst videi, kādā cilvēkiem ir jāstrādā, informē Smilktiņš, piebilstot, ka cilvēki ir kļuvuši prasīgāki pret gaisa kvalitāti telpās, labai ventilācijai tiek piešķirta lielāka nozīme, kā jebkad agrāk, tāpat ir būtiski, lai telpu var pārplānot un pielāgot komandas vajadzībām, kā arī nomnieki vēlas elastīgākus nosacījumus attiecībā uz nomas līguma termiņu un tā uzteikšanas iespējām.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Kristīne Āboltiņa, kas pildīs uzņēmuma operacionālās vadītājas (Chief Operating Officer) pienākumus, atbildot par vairākām jomām.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – operacionālais vadītājs (Chief Operating Officer), kura atbildībā ir tirdzniecības tīkli (Maxima X, Maxima XX, Maxima XXX), pārtikas ražošana, noliktavu un transporta loģistikas, piegāžu tīkla vadības un īpašumu ekspluatācijas jautājumi. Latvijā operacionālās vadītājas pienākumi uzticēti Kristīnei Āboltiņai.

Kristīne Āboltiņa iepriekš bijusi būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko pārdošanas direktore. Pirms tam kā valdes priekšsēdētāja vadījusi mājas labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu JYSK Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā, bet iepriekš šajā uzņēmumā bijusi loģistikas direktore. Vēl pirms viņa strādāja McDonald’s Baltics piegāžu tīkla vadītājas amatā. Kristīne Āboltiņa ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu biznesa administrācijā Latvijas Universitātē, kā arī turpina maģistra studijas mārketinga vadība Latvijas Universitātē.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkls SIA «Narvesen Baltija» iecēlis Daci Dovidenu par jauno rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāju līdz ar Katrīnes Judovicas atkāpšanos pēc 15 gadiem rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētājas amatā.

Oficiāli D. Dovidena darbu sāks 2019. gada 1. aprīlī.

D. Dovidena iepriekš bijusi rīkotājdirektore mazumtirdzniecības grupas uzņēmumā «JYSK Baltic & Belarus».

Viņai ir pieredze vadošos amatos dažādās mazumtirdzniecības ķēdēs, tostarp desmit gadu pieredze augstākā līmeņa vadībā starptautiskās komandās.

K. Judovica turpinās darbu «Narvesen Baltija» kā padomes locekle. Viņa arī stāsies izpilddirektores amatā starptautiskajā jauniešu izglītības programmā «MOT Foundation», kurā viņas galvenais pienākums būs paplašināt programmas darbību visā pasaulē, iesaistot jaunas dalībvalstis.

«Narvesen» darbojas Latvijā 21 gadu. Pašlaik franšīzes tīklam ir vairāk nekā 230 tirdzniecības vietas, kas izvietotas 36 pilsētās.