AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Tiesa no a/s Latvijas Neakarīgā Televīzija (LNT) par labu prasītājam Romualdam Vonsovičam piedzina 3000 Ls mantisku kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu.

Tāpat Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta no LNT piedzina 1100 Ls tiesāšanas izdevumus. Lietu tiesas sēdē AT Civillietu tiesu palāta izskatīja jūnija sākumā, kad atkārtoti vērtēja kompensācijas apmēru prasībā pret LNT.

R. Vonsovičs ar prasību tiesā vērsās pēc tam, kad 2005. gada 9. novembrī LNT raidījumā LNT ziņas tika pārraidīts sižets: «Jauns skandāls Bankas Baltija lietā un nebijis fakts Latvijas advokatūras vēsturē. Neētisku rīcību un klaju interešu konfliktu pārmet zvērinātam advokātam R. Vonsovičam, kurš ilgstoši sniedzis juridisko palīdzību likvidējamai Bankai Baltija. Tagad advokāts nostājies pretējā frontes pusē. Vonsovičs pārstāv Latvijas Banku, ar kuru Banka Baltija tiesājas par vairāk nekā 185 miljonu latu piedziņu,» vēstīja sižets.

Sadarbībā ar RŽD Logistika (RŽDL) veicinās kravu plūsmu starp Āziju un Eiropu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopuzņēmums nākotnē mainīs Latvijas tranzīta un loģistikas biznesu kopumā, par SIA Liepājas naftas tranzīts (LNT) saka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņam un bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti (caur citiem uzņēmumiem) pieder daļas SIA Locomotive Traction Operator, kas ir 50% LNT daļu īpašnieks. Savukārt 50% LNT pieder RZDL Multimodal B.V. (Nīderlande), kas ir saistīta ar RŽD Logistika, kura nule kā nākusi klajā ar paziņojumu par 50% LNT daļu iegādi.

Vārti uz Eiropu

RŽDL norādījusi, ka LNT ir licencēts dzelzceļa pārvadātājs. Līdztekus valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitas sabiedrībai SIA LDz Cargo un diviem privātajiem dzelzceļa operatoriem a/s Baltijas ekspresis un a/s Baltijas tranzīta serviss, arī LNT ir licene dzelzceļa pārvadājumiem. Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks gan norāda, ka pārvadājumu veikšanai uzņēmumam nepieciešams t. s. drošības sertifikāts. Tas gan esot tikai tehnisks dokuments, kas apliecina uzņēmuma gatavību pārvadājumiem, proti, atbilstību Latvijas un Eiropas tehniskajām un drošības prasībām. RŽDL stratēģiskie projekta mērķi, iesaistoties šajā projektā, ir noieta tirgus paplašināšanās un vienotas pārvadājumu ķēdes izveide Latvijas ostu virzienā. Tas došot uzņēmumam iespēju nodrošināt tranzīta kravu ritmisku plūsmu uz Eiropu.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā; telekomunikāciju uzņēmumiem līgumi ar kanālu īpašnieku MTG vēl nav noslēgti.

Lai arī 1.aprīlis nav aiz kalniem, telekomunikāciju uzņēmumi nav noslēguši līgumus ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG). Tas ir jāizdara, jo pērn veiktie grozījumi likumdošanā paredz, ka no š. g. 31. marta līdz 2014. gadam MTG var pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. Šobrīd norisinās vairākas sarunas, cerams, ka šonedēļ daļu līgumu noslēgsim, DB norādīja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

A/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) 2012. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu līdz 7,04 miljoniem latu. Tāpat uzņēmumam līdz 2,19 miljoniem latu pieauguši arī zaudējumi, informē Lursoft.

Tādējādi LNT apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājies par aptuveni 7%. 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 187 milj. Ls.

2012. gadā par LNT vienīgo īpašnieku kļuva starptautiskas mediju grupas uzņēmums MTG Broadcasting AB, kuram pieder arī komerctelevīzija SIA TV3 Latvia.

2012. gadā skatītākie LNT kanāla raidījumi bijuši rīta ziņu bloks 900 sekundes, TOP 10, Tautas balss un Degpunktā. Lielu skatītāju pieplūdumu nodrošinājuši arī izklaides šovi Dziedošās ģimenes un Okartes skatuve.

LNT valdē darbojas tās priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un valdes locekle Solveiga Grīsle. Kompānija reģistrēta 1996. gadā, un tās pamatkapitāls veido 1,87 miljonus latu.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Vidējais Latvijas Nacionālā teātra (LNT) zāļu piepildījums 2019.gadā bija 86%, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā. Kopumā iestudējumus pērn apmeklēja 171 153 teātra mākslas cienītāji.

LNT apmeklētāju skaits 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par aptuveni 4600 cilvēkiem jeb par teju 3%, kā rezultātā būtiski ir auguši arī teātra ieņēmumi, ir gandarīts LNT valdes loceklis Jānis Vimba. Tie tiks publiskoti pēc tam, kad tos apstiprinās revidents.

Pērn LNT izrādīti 568 iestudējumi. Visvairāk spēlētās izrādes Lielajā zālē bija "Pūt, vējiņi!" – 32 reizes, "Juveliera jubileja" Aktieru zālē – 27 reizes un"ART" – LMT Jaunajā zālē, kas skatītājus priecēja 28 vakarus pēc kārtas.

Kā zināms, režisora Elmāra Seņkova iestudētā Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix".

J. Vimba informē, ka būtisks teātra izrāžu biļešu cenu pieaugums šogad nav plānots.

Līdzīgi kā iepriekš Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, šoreiz ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbību «Ventbunkera sāgā par likumīgo valdi un padomi» neapmierinātību pauž viņa oponents, uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis.

UR galvenā notāra vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu elementārā lietā izraisa aizdomas par politisku spiedienu vai arī pakļaušanos «tiesiskuma izpratnei» Meroni stilā, izplatītajā paziņojumā presei norāda O. Berķis.

«Rada izbrīnu un neizpratni laiks, kāds nepieciešams UR galvenajam notāram, lai pieņemtu vienīgo tiesiski pareizo lēmumu, izskatot 8. un 9. janvāra SIA Kement iesniegumus, un atceltu šā gada 4. un 9.janvārī prettiesiski pieņemtos UR notāru lēmumus par izmaiņām Ventbunkera padomē un valdē,» norāda O.Berķis. Viņš piebilda, ka UR galvenais notārs ir pastiprināti pētījis šādus gadījumus, un pauda cerību, ka gadījumā, ja tiks izanalizēti notikušā apstākļi un UR vadība rīkosies konsekventi un saskaņā ar iepriekš definētajiem principiem un praksi, gada sākumā kļūdaini pieņemtie lēmumi tiks atcelti.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Lattelecom patlaban ir vienīgais operators, ar kuru nav panākta vienošanās par kanālu LNT un TV3 retranslēšanu, informēja Modern Times Group (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Viņa uzskata, ka drīzāk Lattelecom ir tas, kas uzvedas augstprātīgi, izmantojot sava tirgus varu un spēka pozīcijas. «Vietā minēt, ka Lattelecom patlaban pieder ap 40% no maksas televīzijas tirgus,» skaidro Zūzena.

Pēc viņas sniegtās informācijas, MTG ir noslēgti retranslēšanas līgumi ar lielāko daļu maksas televīzijas operatoru, tostarp ar Baltkom, Izzi, Elektronisko sakaru komersantu asociāciju (ESKA) un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociāciju (LEKA), kā arī Viasat. Līdz ar to kanāli LNT un TV3 nākamgad būs redzami lielākajā daļā maksas TV platformu.

Ņemot vērā, ka visi citi maksas televīzijas operatori noslēguši līgumus ar MTG, bet Lattelecom ir palicis kā vienīgais, kas to nav izdarījis, Zūzenas ieskatā rodas jautājums: «Vai mūsu piedāvātā cena patiešām ir neadekvāta, vai tomēr Lattelecom nav gatavs pielāgoties patērētāju vajadzībām?»

Gada beigās novērotā pastiprinātā iedzīvotāju interese pēc Lattelecom virszemes televīzijas jau esot bijusi paredzēta iepriekš, bet rindas esot radījusi papildu klientu plūsma no kabeļtelevīzijas operatora Baltcom, kurš, beidzoties licencei atsevišķos rajonos, pārtraucis televīzijas pakalpojumu piegādi, skaidro Lattelecom Privāto klientu daļas direktore Elīna Abika.

Tā kā klientu skaits, kuri pēc Baltcom MMDS standarta kabeļtelevīzijas translēšanas pārtraukšanas palika bez televīzijas, nebija publiski pieejams, tad Lattelecom nebija spējīgs precīzi paredzēt klientu pieplūduma apjomus. Lielākās problēmas, kā novērojis portāls Nozare.lv, tas radīja klientu apkalpošanas centros, kas novietoti tranzīta ceļu tuvumā, piemēram, Centrālajā dzelzceļa stacijā, ko arī apstiprināja Abika.

Lai atbildētu uz lielo pieprasījumu pēc virszemes televīzijas, Lattelecom savos klientu apkalpošanas centros nodarbinājis vairākas darbinieku maiņas vienlaikus, tāpat arī esot piesaistīti papildus apsargi, lai pārējie darbinieki varētu pievērsties tieši klientu apkalpošanai, norādīja Abika. Vispārīgi par pieprasījuma kāpumu gada nogalē esot bijis zināms jau augustā.

Latvijas elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) ir parakstījušas līgumu ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par abu kanālu retranslēšanas tiesībām.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Pašlaik esam noslēguši līgumus ar IZZI, Baltcom, SIA LAT un jau minētajām asociācijām - LEKA un ESKA, Db norādīja MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Latvijas lielākie kabeļtelevīzijas operatori ir noslēguši līgumus ar TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo TV kanālu retranslēšanas tiesībām. Līgumu ar MTG grupu ir parakstījis arī Lattelecom. Izņēmums varētu būt mazākie tirgus spēlētāji, bet arī šajā jomā pārrunas ir procesā.

Jau ziņots, ka pirmais komersants, ar ko MTG grupa noslēdza attiecīgo līgumu, bija IZZI, tam sekoja līgumi ar Baltcom, SIA LAT, Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju un Elektronisko sakaru komersantu asociāciju.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Iepriekš MTG norādīja DB (07.06.2012.), ka provizoriskie aprēķini liecina, ka gadā ieņēmumi no viena kanāla retranslācijas varētu veidot 500 tūkst. Ls.

Tiesa, puses neatklāj, kādi ir sadarbības nosacījumi, proti, cik kabeļtelevīzijas operatoriem ir jāmaksā par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos informēja, ka par TV3 skatītāju mēnesī kabeļtelevīzijas operatoram būtu jāmaksā 0,11 Ls, bet par LNT – 0,09 Ls.