Līdzīgi kā iepriekš Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, šoreiz ar Uzņēmumu reģistra (UR) darbību «Ventbunkera sāgā par likumīgo valdi un padomi» neapmierinātību pauž viņa oponents, uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis.
UR galvenā notāra vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu elementārā lietā izraisa aizdomas par politisku spiedienu vai arī pakļaušanos «tiesiskuma izpratnei» Meroni stilā, izplatītajā paziņojumā presei norāda O. Berķis.
«Rada izbrīnu un neizpratni laiks, kāds nepieciešams UR galvenajam notāram, lai pieņemtu vienīgo tiesiski pareizo lēmumu, izskatot 8. un 9. janvāra SIA Kement iesniegumus, un atceltu šā gada 4. un 9.janvārī prettiesiski pieņemtos UR notāru lēmumus par izmaiņām Ventbunkera padomē un valdē,» norāda O.Berķis. Viņš piebilda, ka UR galvenais notārs ir pastiprināti pētījis šādus gadījumus, un pauda cerību, ka gadījumā, ja tiks izanalizēti notikušā apstākļi un UR vadība rīkosies konsekventi un saskaņā ar iepriekš definētajiem principiem un praksi, gada sākumā kļūdaini pieņemtie lēmumi tiks atcelti.
Iesniegumā, kas adresēts UR Valsts galvenajam notāram, norādīts, ka pieteikumu par izmaiņu veikšanu un citus UR iesniegtos dokumentus parakstījusi persona, kurai nav tiesības parakstīt šādus dokumentus, skaidrots paziņojumā. Proti, strīds par to, ko var vai nevar darīt valde. Iepriekš arī tiesību zinātnieki un praktiķi nesenos doktrīnas darbos, tajā skaitā pats Reģistra galvenais valsts notārs, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis kopā ar virkni citu augsti kvalificētu tiesību speciālistu atzinuši, ka «valdes amatpersona nevar pārpilnvarot trešajai personai veikt valdes tiesības un pienākumus. Tomēr valde var pilnvarot trešās personas veikt konkrētus uzdevumus sabiedrības vārdā. Likumdevējs ir noteicis, ka konkrētas darbības var veikt tikai valde, bet pārējās – sabiedrība». Vēl pēdējā laika UR notāru pieņemtie lēmumi, ignorējot spēkā esošu tiesu lēmumus, izraisa argumentētas bažas par to, vai Latvija tiešām ir tiesiska valsts, turpina O. Berķis.
«Šobrīd informācija par «dīvainībām» UR notāru lēmumos ir apkopota un tiks iesniegta tieslietu ministram un Saeimas juridiskajai komisijai,» paziņoja uzņēmējs.
Neapmierinātību izraisīja UR pieņemtais lēmums, nepārbaudot lietas faktiskos apstākļus, proti, uz nepatiesas informācijas pamata, uzņēmējs un viens no Ventbunkera līdzīpašniekiem Oļegs Stepanovs un komanda UR iesniedza izmaiņas Ventbunkeram daļēji piederošās a/s Latvijas naftas tranzīts pārvaldē. Par šo faktu ir iesniegta prasība tiesā un tiesa piemērojusi pagaidu nodrošinājuma līdzekli, aizliedzot LNT veikt virkni darbību, informēja Kement pārstāvis Mārcis Krastiņš. Viņš skaidroja, ka par iemeslu prasībai tiesā kalpoja ne tikai pārkāpumi, kas saistīti ar iesniegtajiem dokumentiem UR, bet arī tas, ka īsā laikā no LNT kontiem, neskaitot virkni ar LNT saimniecisko darbību nesaistītiem maksājumiem, izsniegti aizdevumi 8 miljonu euro apmērā, no kuriem 6 miljoni izsniegti O.Stepanovam (tajā laikā LNT padomes priekšsēdētājs) piederošajai a/s Topmar holdings. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma, un, ņemot vērā publiski pieejamos Topmar holdinga pēdējo gadu gada pārskatus, kuri uzrāda maigi izsakoties ne pārāk labus rādītājus, ir pamatotas bažas, ka šis aizdevums netiks atgriezts, tā M.Krastiņš.
