AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Šā gada 25.jūlija sēdē Ministru kabinets lēma piešķirt UAB BITE Lietuva atļauju izšķirošas ietekmes iegūšanai komercsabiedrībās – SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM. Savukārt pilnīgai darījuma noslēgšanai vēl nepieciešams pozitīvs Konkurences padomes atzinums, informē Ekonomikas ministrija.

Minētie uzņēmumi ieņem ievērojamu Latvijas plašsaziņas līdzekļu tirgus daļu un ir nozīmīgi no nacionālās drošības interešu viedokļa. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma prasībām izšķirošas ietekmes jeb 100% kapitāldaļu iegūšanai šajos uzņēmumos nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Lai pieņemtu lēmumu Ministru kabinets izvērtēja valsts drošības iestāžu sniegtos atzinumus par minēto darījumu, UAB BITE Lietuva sniegto informāciju par tās īpašniekiem, kā arī citu pieejamo informāciju, kas ir būtiska vērtējot minēto darījumu no nacionālās drošības interešu viedokļa.

Atbilstoši vispārpieejamai informācijai, UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB sabiedrībām Latvijā (ietilpst SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM).

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajā ceturksnī bija 472 miljoni zviedru kronu (55,5 miljoni eiro), kas bijis samazinājums attiecībā pret iepriekšējā gada tādu pašu periodu, kad kompānija strādājusi ar 591 miljona kronu (69 miljoni eiro) lielu peļņu.

Grupas pamatdarbības ienākumi gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 219 miljonus Zviedrijas kronu (aptuveni 25 miljoni eiro), kas bijis samazinājums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad koncerns strādāja ar 341 miljonu kronu lieliem pamatdarbības ienākumiem.

Tikmēr MTG neto ienākumi gada pirmajā ceturksnī bijuši 334 miljonu Zviedrijas kronu (aptuveni 39 miljoni eiro) apmērā (pirms gada – 454 miljoni kronu (aptuveni 53 miljoni kronu)).

Mediju koncerns prognozē, ka 2013. gadā Ziemeļvalstu maksas televīzijas bizness sekmīgas darbības dēļ palielināsies ienākumui, bet peļņa gada laikā pieaugs par 10 – 12%.

Grupas izpilddirektors Jorgens Madsens Lindemans norāda, ka pirmajā ceturksnī tradicionāli ir salīdzinoši vāji rezultāti, tomēr tie arī uzrāda, ka visās kompānijas darbības jomās ir gaidāms izrāviens.

Mēnesi pēc Lattelecom un Modern Times Group strīda par tiesībām retranslēt vienu no populārākajiem Latvijas telekanāliem - TV3 - vērojamas pirmās pazīmes, ka vismaz pagaidām zaudētājs šajā divu komersantu strīdā būs TV3 īpašnieks, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs sacījis, ka nopietnus secinājumus par izmaiņām TV3 auditorijā varēs izdarīt tikai pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada, jo skatītāju televīzijas kanālu izvēli ietekmē gan meteoroloģiskie laika apstākļi, gan pasaulē notiekošie pasākumi.

Tomēr, kā lēš Neatkarīgā, pirmais signāls, ka TV3 atteikšanās sadarboties ar Lattelecom interaktīvo televīziju trāpījusi tieši TV3 īpašniekiem, uzskatāmi bija vērojams aizvadītajā svētdienā, kad valsts akciju sabiedrības Latloto organizēto loteriju SuperBingo, kuru līdz šim varēja vērot tikai TV3, MTG sāka translēt arī Lattelecom interaktīvās televīzijas klientiem pieejamajā LNT kanālā.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Tiesa no a/s Latvijas Neakarīgā Televīzija (LNT) par labu prasītājam Romualdam Vonsovičam piedzina 3000 Ls mantisku kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu.

Tāpat Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta no LNT piedzina 1100 Ls tiesāšanas izdevumus. Lietu tiesas sēdē AT Civillietu tiesu palāta izskatīja jūnija sākumā, kad atkārtoti vērtēja kompensācijas apmēru prasībā pret LNT.

R. Vonsovičs ar prasību tiesā vērsās pēc tam, kad 2005. gada 9. novembrī LNT raidījumā LNT ziņas tika pārraidīts sižets: «Jauns skandāls Bankas Baltija lietā un nebijis fakts Latvijas advokatūras vēsturē. Neētisku rīcību un klaju interešu konfliktu pārmet zvērinātam advokātam R. Vonsovičam, kurš ilgstoši sniedzis juridisko palīdzību likvidējamai Bankai Baltija. Tagad advokāts nostājies pretējā frontes pusē. Vonsovičs pārstāv Latvijas Banku, ar kuru Banka Baltija tiesājas par vairāk nekā 185 miljonu latu piedziņu,» vēstīja sižets.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Sadarbībā ar RŽD Logistika (RŽDL) veicinās kravu plūsmu starp Āziju un Eiropu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopuzņēmums nākotnē mainīs Latvijas tranzīta un loģistikas biznesu kopumā, par SIA Liepājas naftas tranzīts (LNT) saka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņam un bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti (caur citiem uzņēmumiem) pieder daļas SIA Locomotive Traction Operator, kas ir 50% LNT daļu īpašnieks. Savukārt 50% LNT pieder RZDL Multimodal B.V. (Nīderlande), kas ir saistīta ar RŽD Logistika, kura nule kā nākusi klajā ar paziņojumu par 50% LNT daļu iegādi.

Vārti uz Eiropu

RŽDL norādījusi, ka LNT ir licencēts dzelzceļa pārvadātājs. Līdztekus valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitas sabiedrībai SIA LDz Cargo un diviem privātajiem dzelzceļa operatoriem a/s Baltijas ekspresis un a/s Baltijas tranzīta serviss, arī LNT ir licene dzelzceļa pārvadājumiem. Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks gan norāda, ka pārvadājumu veikšanai uzņēmumam nepieciešams t. s. drošības sertifikāts. Tas gan esot tikai tehnisks dokuments, kas apliecina uzņēmuma gatavību pārvadājumiem, proti, atbilstību Latvijas un Eiropas tehniskajām un drošības prasībām. RŽDL stratēģiskie projekta mērķi, iesaistoties šajā projektā, ir noieta tirgus paplašināšanās un vienotas pārvadājumu ķēdes izveide Latvijas ostu virzienā. Tas došot uzņēmumam iespēju nodrošināt tranzīta kravu ritmisku plūsmu uz Eiropu.

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 8.decembra padomes sēdē nolēma ievēlēt Gintu Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Gints Miķelsons šobrīd ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā. Iepriekš Gints Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA Lattelecom, A/S Latvijas Neatkarīgā Televīzija. 2013.gadā Gints Miķelsons bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Amata pienākumus Gints Miķelsons sāks pildīt 2024.gada 2.janvārī, un saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta devītās daļas noteikumiem ievēlēts amatā uz vienu gadu līdz 2025.gada 1.janvārim.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā; telekomunikāciju uzņēmumiem līgumi ar kanālu īpašnieku MTG vēl nav noslēgti.

Lai arī 1.aprīlis nav aiz kalniem, telekomunikāciju uzņēmumi nav noslēguši līgumus ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG). Tas ir jāizdara, jo pērn veiktie grozījumi likumdošanā paredz, ka no š. g. 31. marta līdz 2014. gadam MTG var pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. Šobrīd norisinās vairākas sarunas, cerams, ka šonedēļ daļu līgumu noslēgsim, DB norādīja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Pagājušajā gadā investīciju bankas pakalpojumu sniedzēja AS IBS Prudentia un tās meitas uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedzis 1,224 miljonu latu, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Savukārt grupas uzņēmumu tīrā peļņa pārsniedza 379 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pagājušajā gadā uzņēmums ir pabeidzis vairākus nozaru līderu darījumus, tai skaitā, finanšu investora piesaisti SIA Depo DIY un tā kapitāldaļu izpirkuma organizēšanu, organizējis darījumu un konsultējis AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) par apvienošanos ar TV3, kā arī sniedzis stratēģiskās konsultācijas AS Valmieras piens un AS Rīgas piena kombināts apvienošanā un darba uzsākšanā ar jaunu korporatīvo zīmolu Food Union. Tāpat uzņēmums ir turpinājis ciešo sadarbību ar Latvijas valdību un Satiksmes ministriju, sniedzot konsultācijas AS Air Baltic Corporation jautājumos.

Šā gada 2. maijā veiktas izmaiņas mediju grupas «All Media Baltics» («AM Baltics») uzņēmumu SIA «All Media Latvia» un AS «Latvijas Neatkarīgā Televīzija» padomēs.

Darbu minēto uzņēmumu padomēs turpinās «AM Baltics» valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons (Pierre Danon) un kopā ar viņu padomēs strādās jaunieceltie padomes locekļi – «AM Baltics» finanšu direktore Indre Rakauskiene (Indrė Rakauskienė) un «AM Baltics» izpilddirektors Arvils Kupris.

Līdz ar to darbu padomēs pārtrauc «Bite Group» valdes loceklis un direktors Ņikita Sergienko un «Bite Group» finanšu direktors Arūns Dūda.

Lēmums par izmaiņām esot pieņemts, lai «Bite Group» augstākās vadības pārstāvji varētu turpināt aktīvi strādāt un pilnībā koncentrēties uz «Bite Group» turpmāko izaugsmi.

Mediju grupas «AM Baltics» uzņēmumu padomes galvenie uzdevumi ir nodrošināt uzņēmumu darbības atbilstību saskaņā ar izvēlēto biznesa stratēģiju, veikt budžeta izpildes kontroli, risku vadības uzraudzību un uzņēmumu darbību likumdošanas, kā arī specifisko regulējumu ietvarā.

No decembra «All Media Baltics» visās trīs Baltijas valstīs veiks zīmola maiņu saviem produktiem, apvienojot tos zem TV3 zīmola, liecina šorīt izplatīts paziņojums. Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu «TV3 Grupa».

Līdz ar zīmola maiņu «All Media Baltics» sāks darbu arī pie reģionā pirmās digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa «video pēc pieprasījuma». Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

«TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100 procentiem mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi,» skaidro «All Media Baltics» vadītājs Kristians Antings.

Ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls TV3 Mini, savukārt sieviešu auditorijai kanāls TV3 Life. Līdz ar to jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus informēšanas kampaņai par nodokļu reformu 2019. gadā. Iepirkumā uzvarējusi kompānija «Alpha Baltic Media», ar kura vadītāju saistītie citi uzņēmumi esot parādā valstij vairāk nekā pusmiljonu eiro, informē LNT ziņas.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) izplatījusi publisku vēstuli, kurā pausts sašutums, ka konkursā uzvarējis uzņēmums, kura īpašnieks, valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Lauris Špillers ir saistīts ar virkni uzņēmumu (SIA «Serviod», SIA «Baltic Media» un SIA «Medialead group»), kuri vēl februāra sākumā bija parādā valstij vairāk nekā 607 tūkstošus eiro. LRA LNT Ziņām norādīja, ka saskaņā ar izskanējušo informāciju, uzņēmumam «Alpha Baltic Media» pašam nodokļu parādu neesot un iepirkuma nosacījumiem tas formāli atbilstot, taču apšaubīja, vai VID iepirkumā izvirzīti pienācīgi kritēriji. «Jāpārskata kritēriji, pēc kuriem izvēlas iepirkumos uzvarētājus, jo nevar būt tā, ka tirgum tiek dots signāls - tas nekas, ka parādi, nodibinot jaunu uzņēmumu, tu vari visu sākt no sākuma un piedalīties sacensībā par publiskiem līdzekļiem,» norādīja LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.