Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Papīra ražošanas tehnoloģijās iegulda miljonus un rada jaunus produktus; biznesa stratēģija nes augļus ar augšupejošiem apjomiem un pieklājīgu peļņu.

Lietuvas a/s Grigiškes pirmsākumi saistās ar 1823. gadu, kad tika dibināta papīrfabrika, kas ražoja kancelejas papīru. Kopš 1923. gada uzņēmuma mājvieta ir Griģišķe pie Viļņas, kur tas šobrīd aizņem apmēram 50 hektāru lielu teritoriju.

A/s Grigiškes apvieno vairāku uzņēmumu grupu, kas darbojas trīs virzienos. Uzņēmuma pamatvirziens ir higiēnas papīra izstrādājumu ražošana – tas ir tualetes papīrs, papīra dvieļi un salvetes. Grigiškes ir vienīgais šāda veida produkcijas lielražotājs Baltijā. Šajā segmentā tas ar 26% tirgus ir lielākais spēlētājs reģionā.

A/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu.

Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Kurzemes apgabaltiesa 1. novembrī noraidīja atbildētāju lūgumu izbeigt tiesvedību, jo MSIA Property Pool īpašumi nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. A/s GE Money Bank pārstāvis Pauls Vasks tiesā norādīja, ka līdz šim izdevies pārdot tikai divus no daudziem Property Pool īpašumiem, tāpēc neredz pamata izbeigt tiesvedību pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu, kas savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Tiesas sēde atlikta līdz 2012.gada 10.janvārim.

Kurzemes apgabalties 4. novembrī plāno atkārtoti skatīt a/s Swedbank prasību par parāda piedziņu un prasības nodrošinājumu pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa sievu Antru Griģi.

Tiesas sēdē, kā to iepriekš lēma tiesa, klausītāji netiks ielaisti. Db.lv jau rakstīja, ka Kurzemes apgabala tiesa pieņēmusi lēmumu nepieļaut advokātu biroja Glimsted un partneri advokātam Ivaram Pommeram pārstāvēt Swedbank intereses tiesā bankas prasībā pret Andri un Antru Griģiem. Tiesa atzinusi, ka Glimsted un partneri ir interešu konflikts, jo savulaik advokātu birojs ir pārstāvējis A. Griģa intereses pret Swedbank. Banka vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai. Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu.

Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Swedbank vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai.

Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Tajā skaitā - pret īpašumiem Vaiņodes pagastā. Kā zināms, Andra Griģa ģimenei Vaiņodes pagastā pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī šeit notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Tiesa nesniedz sīkākas ziņas, pret kuriem īpašumiem tieši vērsta bankas prasība. Tiesas sēde paredzēta 18. maijā.

Pēdējās nedēļās nepaiet ne diena, kad lielākajos Latvijas medijos nerunātu par jauno Maksātnespējas likumu. Viedokļi ir dažādi, taču dominē uzskats, ka likumprojekts spēcīgi lobē banku intereses. Fakti liecina, ka jaunais likums vairāk aizsargās kreditorus, vienlaikus obligātās papildus prasības tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādei padarīs plānus kvalitatīvākus un pamatotākus.

Viedoklim, ka jaunais likums darbosies banku interesēs, var piekrist, piemēram, paredzētā iespēja prasīt ieķīlātās mantas vai īpašuma pārdošanu jau divu mēnešu laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas dienas. Tas nozīmē, ka komercsabiedrībai nebūs cerības atjaunot komercdarbību, ja banka nolems mantu (īpašumus) pārdot. Būt vai nebūt biznesam – to izlems banka. Šobrīd likums vairāk līdzsvaro nodrošināto un nenodrošināto kreditoru attiecības, nosakot, ka nodrošinātais kreditors var prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu tikai pēc tam, kad pārējie (nenodrošinātie) kreditori ir akceptējuši attiecīgo maksātnespējas risinājumu (izlīgums, sanācija vai bankrots).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Jau tuvākajā laikā uzņēmējs Andris Griģis par advokātu biroja Glimstedt un Partneri rīcību paredzējis informēt gan vietēja, gan starptautiska mēroga organizācijas, kurās iestājies Glimstedt un Partneri, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

A. Griģis esot pārsteigts «par tik rafinētiem meliem no Glimstedt un Partneri puses, kas lasāmi 2. augusta laikraksta Dienas Bizness rakstā par uzņēmēja Andra Griģa sūdzību Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei». «ZAB Glimstedt saistība ar mani nav apstrīdama, tā ir fakts, kuru savos rēķinos atzinis pats Glimsted,» norāda A. Griģis. Glimstedt un Partneri izsniegto rēķinu atšifrējumos klientam esot nepārprotami redzams, ka A. Griģis ir bijis šī advokātu biroja klients. «Vienā no advokātu izrakstītajiem rēķiniem ir skaidri lasāms paša ZAB Glimsted un Partneri rakstītais «Tikšanās ar A. Griģi (..) Glimsted telpās (aktuālie jautājumi ..),» liecina medijiem izplatītā informācija.

Vidzemes rajona tiesa pieņēmusi AS «Valmieras stikla šķiedra» pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, teikts paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.septembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa ierosināja «Valmieras stikla šķiedras» tiesiskās aizsardzības procesu un noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kompānijas kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam.

Pēc «Valmieras stikla šķiedras» pārstāvju minētā, kompānija ir piesaistījusi finanšu un juridiskos speciālistus un strādā pie tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes. Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kompānija vadās no apņemšanās apmierināt visu tās kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā.

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs - Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizējot un kritizējot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem, un secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt; mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Izsolē ceturtdien tiks piedāvāta viesnīca Līva Liepājā, liecina iepriekš publicētais paziņojums Latvijas Vēstnesī, Izsoles sākumcena ir 988 tūkstoši latu, bet nodrošinājuma summa 98 tūkstoši latu.

Pirmajā izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāts uzņēmuma Serviss RC, nekustamais īpašums Lielajā ielā 11, ko veido zemesgabals 3648 kvadrātmetru (kv.m) platībā un uz tā esošās apbūve – piecu stāvu viesnīcas ēka ar kopējo platību 5083,2 kv.m, katlu māja un inženierkomunikācijas un labiekārtojums, vēstīts paziņojumā Latvijas Vēstnesī.

Tāpat izsolē ceturtdien paredzēts piedāvāt uzņēmuma īpašumu Pasta ielā 26, Liepājā, ko veido zemesgabals 1821 kv.m platībā ar uz tā esošu nojaucamu apbūvi un inženierkomunikācijām un labiekārtojuma kopumu. Nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un pirmās izsoles sākumcena ir 33,7 tūkstoši latu, bet nodrošinājuma summa 3,37 tūkstoši latu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

AS Grobiņa iesniegusi tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, lai pasaules tirgos notikušā kažokādu pārdošanas cenas krituma rezultātā veiktu sabiedrības uzkrāto saistību restrukturizāciju, pielietojot Maksātnespējas likumā paredzētās tiesiskās aizsardzības metodes, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa valde informē, ka pasaules tirgos noticis kažokādu pārdošanas cenas dramatisks kritums, jo salīdzinājumā ar 2015.gada marta izsoļu nama vidējo izsoles cenu 48,44 eiro - 2016.gada marta izsoles vidējā cena nokritās par 54% un sasniedza tikai 22,30 eiro. Līdz ar to, ņemot vērā, ka 2016.gada marta izsolē tika pārdots būtisks AS Grobiņa saražoto ādu daudzums 78 300 ādu - AS Grobiņa naudas plūsmā martā plānotie izsoles ieņēmumi atpalika par aptuveni 2 miljoniem eiro.

Šo notikumu rezultātā sabiedrība šobrīd nespēs izpildīt pilnā apjomā visas savas saistības pret kreditoriem. Līdz ar to, reaģējot uz šo situāciju, AS Grobiņa vadība, informējot lielāko sabiedrības nodrošināto un nenodrošināto kreditoru AS Citadele banka, ar investīciju fonda FlyCap atbalstu, pieņēma lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietas ierosināšanu. Līdz ar to 2016.gada 5.aprīlī Liepājas tiesā tiks iesniegts attiecīgs pieteikums.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.