Akcīzes kā tauku kārtiņas nosūkšana jau tradicionāli kalpo par valsts budžeta caurumu aizdrīvētāju. Turklāt šai tradīcijai ir diezgan sena vēsture. Diskutējot par sabiedrības vajadzību apmierināšanai veicamajiem politiskajiem manevriem, nereti tieši akcīzes preces dabū ciest visvairāk.

Tiesa, arī pirmās brīvvalsts laikā akcīzes nodoklis netika smādēts līdzīgu mērķu vārdā. Tolaik ar akcīzes nodokli aplika pat tēju, raugu, iesalu, sērkociņus un apgaismes priekšmetus. Ulmaņlaikos akcīzes nodoklis bija otrs lielākais valsts nodokļu ieņēmumu avots pēc muitas nodokļa (plašāk – DB 15.07.2016. un 12.08.2016.). No tabakas un tās izstrādājumu pārdošanas iekasētais nodoklis pat veidoja 9,1% no kopējiem valsts budžeta 1932./1933. gada ieņēmumiem! Interesanti, ka 1935. gadā ar akcīzi tika pamatīgi aplikts katra ievestā vīna litrs – 7,24 latu, kamēr vietējais vīns izpelnījās vien 30 santīmu akcīzes uzrēķinu. Līdzīga proporcija nodalīja ievesto un pašmājās audzēto tabaku. Rīgā akcīzes tradīcijas var saistīt jau ar 14. gadsimtā iekasēto pecunia vini jeb vīna naudu, bet nākamā gadsimta izskaņā Rīgā naski darbojušies akcīzes iekasētāji, kas metuši skatus ne tikai uz vīnu, bet nu jau arī alu.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

No 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tādējādi tiks paaugstinātas izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji

Akcīzes nodokļa likuma akceptētie grozījumi Saeimā paredz, ka svinu nesaturošam benzīnam akcīzes likme būs 476 eiro par 1000 litriem (pašreizējo) 436 vietā (sākotnēji iecerēts bija 470 eiro par 1000 litriem). Sašķidrinātajai naftas gāzei akcīzes nodoklis būs 244 eiro par 1000 kg pašreizējo 206 eiro vietā. Šis nodokli kāps arī dīzeļdegvielai no pašreizējā 341 eiro par 1000 litriem līdz 372 eiro. Tas ir mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts – 378 eiro par 1000 litriem.

Izmaiņas skars arī lauksaimniekus, kuriem pašlaik ir noteikta likme 50 eiro par 1000 litriem «krāsotajai» dīzeļdegvielai, proti turpmāk šī nodokļa likme tiks noteikta citādāk – un būs 15% no likmes. Akcīzes nodokļa likmju kāpums degvielai iezīmēts līdz 2020. gadam, kad svinu nesaturošam benzīnam šī likme būs 509 eiro, svinu saturošam benzīnam 594 eiro, petrolejai un dīzeļdegvielai 414 eiro par 1000 litriem, naftas gāzei – 285 eiro par 1000 kg.

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēma, ka no marta akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei tiks samazināts vairāk nekā 23 reizes - no 304 eiro līdz 13 eiro par tonnu.

Samazināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei nesenajās protesta akcijās pieprasīja lauksaimnieki.

Valdība bija ierosinājusi noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā.

Tajā pašā balsojumā tika atcelti ierobežojumi lauksaimniekiem izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

108 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, bet pieci deputāti atturējās.

Seima Lauku lietu komitejas deputāts Ķēstutis Mažeika sacīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums sašķidrinātajai naftas gāzei visvairāk skars iedzīvotājus, nevis lauksaimniekus.

"Šodienas lēmums skar nevis lauksaimniekus, bet drīzāk iedzīvotājus, īpaši tajās teritorijās, kur izmanto gāzi, jo pēdējā laikā cilvēki aktīvi brauc ar baloniem gan uz Latviju, gan uz Poliju, pērk tur, un tas ir jūtams. Šie cilvēki visvairāk izjutīs ietekmi, savukārt lauksaimnieki izmaiņas, visticamāk, izjutīs tikai vasarā," pēc balsojuma Seimā žurnālistiem sacīja Mažeika.

Nozares profesionāļi paredz, ka tuvāko divu gadu laikā autogāzes tirgus Latvijā varētu palielināties par aptuveni 20%, tomēr 2018. gadā, par 263 Ls palielinoties akcīzes nodokļa likmei, sašķidrinātās naftas gāzes cena būtiski pieaugs.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) pētījums par akcīzes nodokli naftas produktiem un dati par Eiropas Komisijas ierosinātajām kombinētajām likmēm, kas, iespējams, būs jāpiemēro no 2018. gada. Uzņēmēji uzskata, ka šāds ierosinājums negatīvi ietekmēs visu alternatīvās nozares sektoru.

«Tas būs negatīvs signāls visam alternatīvas degvielas sektoram. Konkrēti Latvijā akcīzes likmes celšana autogāzei noteikti būtu pāragrs pasākums, jo autogāzes tirgus pašlaik sasniedzis tikai 8-10%, salīdzināšanai - Lietuvā 20% no autoparka jau izmanto autogāzi,» Db.lv norāda Eko Gāze valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.

Deputāti ceturtdien nodeva atbildīgajai komisijai grozījumus akcīzes likumā, kas paredzēs atlikt dabas gāzes aplikšanu ar šo nodokli un lauksaimniecībā izmantojamās degvielas atbrīvošanu no tā.

Kā vēstīts, plānotās izmaiņas paredz, ka akcīzes nodoklis dabas gāzei tiks piemērots no šī gada jūlija, nevis maija kā paredz pērnā gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi.

Valdība šodiena atbalstīja šādas izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, tomēr tās vēl jāapstiprina parlamentā.

Ar akcīzes nodokli tiks aplikta dabas gāze, kas tiek izmantota kā degviela vai kurināmais. Gāzei, kas tiek izmantota kā degviela, akcīzes nodokļa likme būs 70 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet gāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais – 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem.

Nodokļa ieviešanas termiņa pagarinājums saistīts ar to, ka 1. jūlijā arī stājas spēkā jaunie Latvijas Gāzes tarifi. Tāpat šim uzņēmumam nepieciešams ilgāks laiks, lai piemērotu aprēķinu sistēmas, sagatavotu jaunas rēķinu formas u. tml.

Akcīzes nodoklis dabas gāzei tiks piemērots no šī gada jūlija, nevis maija kā paredz pērnā gada nogalē Saeimā pieņemtie grozījumi.

Valdība šodiena atbalstīja šādas izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, tomēr tās vēl jāapstiprina parlamentā.

Ar akcīzes nodokli tiks aplikta dabas gāze, kas tiek izmantota kā degviela vai kurināmais. Gāzei, kas tiek izmantota kā degviela, akcīzes nodokļa likme būs 70 lati par tūkstoš kubikmetriem, bet gāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais – 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem.

Nodokļa ieviešanas termiņa pagarinājums saistīts ar to, ka 1. jūlijā arī stājas spēkā jaunie Latvijas Gāzes tarifi. Tāpat šim uzņēmumam nepieciešams ilgāks laiks, lai piemērotu aprēķinu sistēmas, sagatavotu jaunas rēķinu formas u. tml.

Lai atsvērtu transportlīdzekļu nodevas atcelšanas radīto iztrūkumu budžetā 80 milj. eiro apmērā, tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei par 2–5 centiem par litru, pārvadātāji šokā, degvielas tirgotāji neizpratnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļauti Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Mārtiņa Šica, Jāna Ruka un Ivara Brīvera rosinātie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz 2016. gadā paaugstināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei.

Divus atcels

«Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likvidāciju motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kā arī ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likvidāciju,» skaidro Saeimas LRA frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš atgādina, ka, lai novērstu netaisnību, kas izveidojusies starp privāto un valsts pārvaldes sektoru, nepieciešams likvidēt tā saukto dienesta auto nodokli jeb uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Ar 57 balsīm «par» Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokli autogāzei.

Tādējādi akcīzes nodokli naftas gāzei (autogāzei) no 2014. gada 1. janvāra plānots paaugstināt no 90 līdz 113 latiem (161 eiro) par 1000 kilogramiem jeb par 25,5%. Nozarē lēš, ka tādā gadījumā autogāzes cena litrā pieaugtu par aptuveni 1,5 santīmiem.

Finanšu ministrijā (FM) informē, ka pašlaik akcīzes nodokļa slogs, lai veiktu vienādu attālumu – 100 kilometrus, autogāzei ir aptuveni četras reizes zemāks nekā bezsvina benzīnam. «Lai mazinātu atšķirības akcīzes nodokļa slogā starp degvielas veidiem, nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei,» skaidro ministrijā. Turklāt tādā gadījumā akcīzes nodoklis autogāzei Latvijā tuvinātos tam nodokļu slogam, ko paredz pēdējie priekšlikumi Eiropas Savienības minimālā nodokļa līmeņa paaugstināšanā.

Saeima, cerot gūt miljonus no dabasgāzes akcīzes, sadārdzinot viena kuba cenu par septiņiem santīmiem, atbalstīja grozījumus, kas patiesībā nemaz neskar gāzes uzpildes stacijas.

Saeima atbalstīja ierosinājumu dabasgāzei, kuru izmanto kā degvielu , piemērot akcīzi 70 Ls apmērā par 1000 kubikmetriem. To paredz likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumi, kurus šodien galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas vairākums. Tas sadārdzinātu vienu gāzes kubu par 7 santīmiem.

Šis viedoklis tiek pamatots gan ar Saeimā pieņemtajos likuma grozījumos esošo formulējumu, ka nodokļa piemērošana 70 Ls apmērā par 1000 m3 piemērojama konkrēti dabasgāzei, nevis naftas gāzei, ko pārsvarā izmanto kā autodegvielu, gan apstāklī, ka autogāzei jau pašlaik tiek piemērota akcīze 90 Ls par tonnu. Tomēr Finanšu ministrija skaidro, ka jaunais nodoklis paredzēts visa veida gāzei, ko pilda automašīnās. Db.lv jau rakstīja, ka nodoklis būs jāmaksā arī par dabasgāzi, ko izmanto kā kurināmo 15.6 Ls apmērā par 1000 kubikmetriem.

Māju siltināšana Rīgā prasīs 10 līdz 15 gadus, jo kopējās izmaksas, lai nosiltinātu visas galvaspilsētas ēkas, veido 900 miljonus latu, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš norāda, ka «sliktākais, kas ir noticis» - kopš 2009. gada gāze ir kļuvusi vismaz 2,5 reizes dārgāka, ko neviens apkures uzņēmums nosegt nevar, tāpēc tas parādās tarifos. Paralēli tam gāzei tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī tika ieviests akcīzes nodoklis gāzei. Ušakovs LNT raidījumā 900 sekundes sacīja – ja atceltu gāzei atceltu akcīzi un samazinātu PVN, rīdzinieki šogad vien ietaupītu 10 līdz 15 miljonus latu.

Ušakovs norāda, ka, lai tas notiktu, Dombrovska valdībai būtu jāatzīst, ka ieviest akcīzi gāzei, kas notika Dombrovska valdības laikā, bijusi kļūda.

Jautājumā par pazemināto PVN likmju piemērošanu apkurei, mācību grāmatām, medikamentiem Ministru prezidents sācis «klusiņām» pievienoties Tautas partijas pozīcijai.

TP pozīcija esot, ka akcīzes nodoklis nav jāievieš pirms ES prasītā termiņa – 2014. gada 1. janvāra. Uzsverot to, ka ir fakti, kas liecina – sarunas par valsts uzņēmumu privatizāciju notiek, TP līderis, atzina, ka atbalsta Lattelekom valsts daļas privatizāciju, jo šajā nozarē vairs nepastāv monopols. Par šā uzņēmuma privatizāciju vairākas tikšanās esot bijušas arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. Savukārt piesardzīgi viņš izturoties pret Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, jo, iespējams, ka enerģētikas liberalizācija Eiropas Savienībā tikšot pārskatīta un, iespējams, atgriezīsies regulētais tirgus.

Atbildīgās komisijas deputāti noraidījuši kompromisa priekšlikumus jautājumā par akcīzes nodokli gāzei un galīgajam lasījumam Saeimā tiks virzīts likumprojekts, kas paredzēs gāzes neaplikšanu ar akcīzi.

Jāpiebilst, ka komisijas sēdē no koalīciju veidojošajām partijām bija ieradies tikai Ingmārs Līdaka (ZZS), bet opozīciju pārstāvēja seši deputāti, tādēļ balsojums komisijā neļauj spriest par to, kāds būs likumprojekta liktenis Saeimas plenārsēdē.

Kā ziņots, iepriekš ārkārtas sēdē koalīcijas deputāti nepieļāva likuma atbalstīšanu galīgajā lasījumā, nereģistrējoties darbam, kā rezultātā trūka parlamentāriešu kvoruma, lai balsotu par likumprojektu.

Finanšu ministrija aicināja deputātus atbalstīt kompromisa variantu, kas samazinātu akcīzes nodokļa likmi gāzei, kas tiek izmantota par kurināmo, uz pusi, proti, no 15,6 Ls par tūkstoš kubikmetriem uz 7,8 Ls.

Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis par naftas produktiem iekasēts aptuveni 389 miljonu eiro apjomā, kas ir par 3% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, par 8% samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi par svinu nesaturošo benzīnu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par dīzeļdegvielu, ieskaitot dīzeļdegvielu, kurai pievienota biodīzeļdegviela un dīzeļdegvielu, kuru izmanto par kurināmo – par 8%, par sašķidrināto naftas gāzi, kuru izmanto kā degvielu (autogāze) – par 31%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem 2013.gadā ietekmēja naftas produktu kopējā realizācijas apjoma pieaugums par 2%, naftas produktu patēriņa struktūras izmaiņas – 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis dīzeļdegvielas un naftas gāzes īpatsvars, attiecīgi samazinoties benzīna īpatsvaram kopējā realizācijā – naftas produktus ar lielāku akcīzes nodokļa likmi aizstāj produkti ar zemāku akcīzes nodokļa likmi, bet akcīzes nodokļa likmes 2013.gadā netika mainītas.

Ja nodokļu reformas kontekstā netiks palielināts akcīzes nodoklis, tad zaudētājs būs valsts budžets, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa skaidroja, ka nodokļu reforma paredz palielināt azartspēļu, kā arī akcīzes nodokli, lai kompensētu budžeta ieņēmumus. «Palielinājums ir plānots tāds, ka tas neiznīcinās nozari, kā arī sglabās konkurētspēju,» teica ministre.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka akcīzes nodokļa palielinājums ir vērtēts Baltijas valstu kontekstā. Arī kaimiņi ir plānojuši akcīzes nodokļa pieaugumu, tādēļ, ja Latvijā akcīzes nodoklis netiks palielināts, tad cenas pieaugs neskatoties uz to, jo tās, izmantojot situāciju, palielinās tirgotāji. Tādejādi zaudētājs būs tikai valsts budžets, bet ieguvējs - tirgotāji.

Pēc ministres teiktā, tādēļ Latvijai šī situācija ir jāizmanto un akcīzes nodoklis jāpalielina, lai izlīdzinātu likmes ar pārējām Baltijas valstīm. Tāpat šāda rīcība palīdzēs pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem.

Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no Vienotības, un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga no gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.

Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt «ne pārāk lielu» nodokļa pieaugumu. Rūpīga pieeja tiktu īstenota, ja nolemtu celt akcīzi dīzeļdegvielai. Lielākas iespēja celt akcīzi degvielas jomā būtu benzīnam un gāzei, un šādam solim esot pateicīgs laiks naftas zemo cenu dēļ. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmētu patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit, 15 miljoniem eiro.

Plānotā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai ir kārtējā reize, kad ierēdņi izvēlas vieglāko ceļu – paaugstināt nodokļus, lai iekasētu vairāk naudas no tiem iedzīvotājiem, kuri tos godprātīgi maksā. Diemžēl valdība līdz šim diskusijās nav iesaistījusi nozares pārstāvjus, kuru viedoklis par plānotajām izmaiņām atšķiras.

Pirmkārt, zema degvielas cena nevar būt pamatojums akcīzes nodokļa palielināšanai. Degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir cieši saistītas ar degvielas produktu pašizmaksu pasaules biržās, kas laika gaitā var būtiski mainīties, un to nevar ietekmēt nedz degvielas mazumtirgotāji, nedz valdība. Latvijas praksē nav bijusi pieredze, ka akcīzes nodoklis degvielai tiktu samazināts tajos brīžos, kad degvielas cenas pasaules biržās palielinās.

Otrkārt, nav skaidrs pamatojums, kāpēc benzīnam un autogāzei plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmi tieši par 3 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 1 centu litrā. Tas nozīmē, ka ikviens autobraucējs, kurš, piemēram, mēnesī benzīna iegādei tērē 100 EUR, gada laikā nodokļos papildus samaksās vairāk nekā 30 EUR. Šāds degvielas cenas pieaugums var mazināt autobraucēju aktivitāti – zemākas degvielas cenas jau vēsturiski ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pārvietojas vairāk un attiecīgi ļauj arī valstij nodokļos iekasēt vairāk. To apliecina arī, piemēram, VID akcīzes preču aprites rādītāji – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos, kad degvielas cenas kritās, akcīzes nodoklis par naftas produktiem tika iekasēts par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, turklāt tas skaidrojams arī ar nemainīgām akcīzes likmēm.

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.