Jaunākais izdevums

Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» ir pieņēmis lēmumu par SIA «Sergel» pievienošanu Latvijas ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumam SIA «Gelvora», informē SIA Gelvora Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Jānis Lukaševskis.

Reorganizācija nostiprinās SIA «Gelvora» līderpozīcijas tirgū un veicinās nozares attīstību un sakārtošanu.

2017.gadā Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» no koncerna «Telia Company AB» ieguva īpašumā piecās valstīs pārstāvēto «Sergel» uzņēmumu grupu, tajā skaitā Latvijā reģistrēto parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumu SIA «Sergel». Ņemot vērā, ka «Marginalen AB» Latvijā jau pastarpināti pieder lielākais nozares uzņēmums SIA «Gelvora», ir pieņemts lēmums par SIA «Sergel» pievienošanu SIA «Gelvora». Tiek plānots, ka abu uzņēmumu apvienošana tiks pabeigta līdz šī gada beigām. «Sergel» zīmols no Latvijas nepazudīs – pēc reorganizācijas SIA «Gelvora» savā komercdarbībā turpinās izmantot abus zīmolus.

Ar mērķi atvieglot uzņēmumu apvienošanu jau šobrīd darbu SIA «Gelvora» valdē uzsāks SIA «Sergel» valdes priekšsēdētājs Kaspars Bālāboliņš, kurš pievienosies vadības komandai, kuru kopš uzņēmuma dibināšanas vada Irina Namavīra – SIA «Gelvora» valdes priekšsēdētāja.

2016.gadā SIA «Gelvora» strādāja ar 1 951 954 EUR lielu peļņu, bet apgrozījums sasniedza 3 568 827 EUR, savukārt SIA «Sergel» peļņa bija 115 352 EUR, bet apgrozījums 945 218 EUR. Atgādinām, ka SIA «Gelvora» 2017.gadā iegādājās atlikušo AS «Reverta» kredītportfeli ar aptuveni 4.5 tūkstošiem kredītlietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parādu atgūšanas uzņēmumi SIA Gelvora un SIA Sergel pabeidz apvienošanās procesu

Db.lv,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ veikts ieraksts komercreģistrā par šī gada vasarā uzsāktās reorganizācijas pabeigšanu un Zviedrijas finanšu holdinga «Marginalen AB» meitas sabiedrības SIA «Sergel» pievienošanu tam pašam holdingam pastarpināti piederošajai SIA «Gelvora».

Visas SIA «Sergel» tiesības un pienākumi ir pārgājuši uz SIA «Gelvora», kas pēc apvienošanās stājas SIA «Sergel» vietā tiesiskajās attiecībās gan ar debitoriem, gan klientiem, gan sadarbības partneriem.

2017.gadā Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» no koncerna «Telia Company AB» ieguva īpašumā sešās valstīs pārstāvēto «Sergel» uzņēmumu grupu, tajā skaitā Latvijā reģistrēto parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumu SIA «Sergel». Ņemot vērā, ka «Marginalen AB» Latvijā pastarpināti pieder arī lielākais nozares uzņēmums SIA «Gelvora», 2018.gada vasarā tika pieņemts lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu.

«Sergel» zīmols no Latvijas nepazudīs – pēc reorganizācijas SIA «Gelvora» savā komercdarbībā turpinās izmantot abus zīmolus, dodot «Sergel» zīmolam priekšroku tajos tirgus segmentos, kur SIA «Sergel» veiksmīgi praktizējusi pirms reorganizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu holdingam «Marginalen AB» piederošais uzņēmums SIA «Gelvora», pabeidzot reorganizācijas procesu, ir mainījis nosaukumu, un turpmāk tas Latvijā strādās ar nosaukumu SIA «GelvoraSergel».

Pagājušā gada beigās lielākajam Latvijas kredītmenedžmenta uzņēmumam SIA «Gelvora» reorganizācijas ceļā tika pievienota cita atpazīstama un nozarē veiksmīgi strādājoša kompānija SIA «Sergel».

SIA «GelvoraSergel» valdes priekšsēdētāja Irina Namavīra informēja, ka SIA «GelvoraSergel» vienīgais dalībnieks – Zviedrijas finanšu holdings «Marginalen AB» – jau pirms reorganizācijas procesa uzsākšanas bija izvirzījis mērķi turpināt attīstīt «Sergel» zīmolu Latvijas tirgū un apvienot abu uzņēmumu pieredzi, nodrošinot klientus ar augstākās kvalitātes kredītmenedžmenta pakalpojumiem.

Kā skaidroja Irina Namavīra, «Sergel» zīmols ir plaši atpazīstams Skandināvijas valstīs, it īpaši telekomunikāciju nozares komersantu vidū, un tāpēc turpmāk tieši šajā nozarē tas tiks lietots arī Latvijā gan sadarbībā ar partneriem, gan komunikācijā ar debitoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais likvidējamās AS «Reverta» atgūto līdzekļu daudzums uzņēmuma darbības laikā ir sasniedzis 765 miljonus eiro jeb 70% no tajā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

«Šis rādītājs būtiski pārsniedz »Reverta« vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē,» piebilda aģentūrā.

«Reverta» šā gada septembrī ir veikusi maksājumu Valsts kasei piecu miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to kopš 2010.gada Valsts kasei ir samaksāti 451,2 miljoni eiro, gan pamatsummas atmaksai, gan procentu maksājumiem. Kopumā valsts no «Reverta» dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi vairāk nekā 705 miljonus eiro.

«Reverta» likvidators Kristaps Timpars skaidroja, ka darbs norit pēc plāna - tiek veikti maksājumi Valsts kasei, pabeigti visu vietējo uzņēmumu likvidācijas process, norisinās darbs pie ārvalstu meitas uzņēmumu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī aktīvi turpinās visai sarežģītais un apjomīgais «Reverta» likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PA vadītājs: No Parex bankā ieguldītā valsts atbalsta neatgūti palikuši 678 miljoni eiro

LETA,14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā valsts atbalsta bijušajai «Parex bankai» 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

Papildināts viss teksts

Vēl neatgūtais valsts atbalsts ietver 293,64 miljonu eiro ieguldījumu «Reverta» pamatkapitālā, kas nebūs atgūstams, kā arī 384,6 miljonu eiro ieguldījumu obligācijās.

PA vadītājs prognozēja, ka no šīs summas vēl izdosies atgūt vien pārdesmit miljonus eiro. Tiesa, Loginovs atzina, ka krietni lielāku apjomu vēl var atgūt patlaban tiesvedībā esošajos procesos, taču atgūstamās summas apmēru prognozēt vēl nevarot.

Loginovs arī norādīja, ka jau glābjot «Parex banku» 2009.gadā bija paredzēts, ka visi ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, jo tolaik svarīgi bija izglābt Latvijas finanšu sistēmu.

Daļa no 2009.gadā sniegtā valsts atbalsta 2010.gadā pārgāja uz banku «Citadele», procentos un citos maksājumos «Reverta» valstij uz šo brīdi jau ir samaksājusi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Revertas aktīvus pārņems PA jaunizveidota meitassabiedrība

LETA,14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas «Reverta» līdz gada beigām pārņems Privatizācijas aģentūras (PA) jaunizveidota meitassabiedrība, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja PA vadītājs Vladimirs Loginovs.

Viņš sacīja, ka PA plāno dibināt jaunu meitassabiedrību, kas pārņems «Reverta» aktīvus un turpinās ar tiem strādāt, lai pēc tam varētu likvidēt «Revertu».

«Ir tiesvedības pret »Revertu«, kas neļauj to likvidēt, savukārt ir lietas, kurās »Reverta« ir prasītāja un attiecīgi PA meitassabiedrība pārņems šīs lietas,» skaidroja Loginovs.

Pēc viņa teiktā, «Reverta» būtu jālikvidē līdz šī gada beigām, bet, ņemot vērā tiesvedības, ir maz ticams, ka iestāde tiks likvidēta. «Katrā ziņā »Revertas« darbība būs pabeigta līdz gada beigām, bet dažu tiesvedību dēļ sabiedrības likvidācija ieilgs,» sacīja Loginovs.

PA meitassabiedrību plānots izveidot līdz šā gada beigām un par šo lēmumu jau informēta arī Eiropas Komisija. Pēc Loginova teiktā, PA meitassabiedrība un «Reverta» kādu brīdi darbosies paralēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spēkā stājas tiesas spriedums par 81 miljona eiro piedziņu no Kargina un Krasovicka

LETA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē sarūk

Evelīna Brenča, speciāli DB,07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī.

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.

Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga pieņēmusi lēmumu izslēgt AS Reverta obligācijas no Baltijas Parāda vērtspapīru saraksta, par pēdējo obligāciju tirdzniecības dienu nosakot 2017. gada 24. oktobri, liecina paziņojums biržā.

Reverta 19. oktobrī vērsās biržā ar lūgumu izslēgt AS Parex banka emitētās obligācijas no regulētā tirgus.

Lūgums pamatots ar šā gada 1. jūlijā uzsākto Reverta likvidācijas procesu un Latvijas Republikas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta «Atbalsta atmaksa pirms pakārtoto saistību izpildes» noteikumiem.

«Likums nepārprotami nosaka, ka no obligācijām izrietošās »Reverta« saistības ir pakārtotās saistības, kas atmaksājamas tikai pēc pilnīgas valsts izsniegtā atbalsta atmaksas,» norāda «Reverta» likvidatore Ruta Amtmane.

Jau ziņots, ka 2017. gada 29. maijā «Reverta» akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu. Līdztekus likvidācijas procesam un darbam ar kredītportfeļa nodošanu investoram «Gelvora», «Reverta» turpina veikt procentu maksājumus Valsts kasei. Šā gada laikā Valsts kasei ir samaksāti 11 miljoni eiro, bet kopš 2010. gada 1. augusta valsts dažādu maksājuma veidā ir saņēmusi vairāk nekā 700 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» 2017. gada novembrī ir veikusi procentu maksājumus Valsts kasei septiņu miljonu eiro apmērā. Šā gada laikā Valsts kase no «Reverta» procentu maksājumos ir saņēmusi jau 18 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

«Reverta» likvidatore Ruta Amtmane norāda: «Šobrīd mūsu darbs rit atbilstoši plānam - veicam paredzētos maksājumus Valsts kasei, tikko pilnībā pabeidzām kredītportfeļa pēdējās un apjomīgākās daļas nodošana investoram Gelvora, kā arī aktīvi turpinām visai sarežģīto un apjomīgo Reverta likvidācijas procesu.»

Vēl vienu, pēdējo, procentu maksājumu Valsts kasei «Reverta» plāno veikt šā gada decembra beigās.

Kopš 2010. gada 1. augusta «Reverta» no problemātiskajiem aktīviem ir atguvusi vairāk nekā 763 miljonus eiro, kas veido 70 procentus no visiem «Reverta» atstātajiem problemātiskajiem aktīviem. Šis rādītājs būtiski pārsniedz «Reverta» vadības sākotnējās aplēses un vidējos rādītājus nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalā tikai deviņi darījumi virs miljona

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB,08.03.2018

Lielākais darījums 4,5 miljonu eiro vērtībā slēgts par zemes ar ugunsdzēsēju depo un saimniecības ēkas iegādi. Uz žoga, kas apvīts teritorijai, izvietotā informācija liecina, ka ēkas Rīgas ielā 41 tiek pārbūvētas par viesnīcu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir bijis pieticīgs – 4,5 miljoni eiro.

Lielākais darījums Jūrmalā pagājušajā gadā slēgts par 4,5 miljoniem eiro, pārdodot 1975 kvadrātmetrus zemes ar ugunsdzēsēju depo un saimniecības ēku Rīgas ielā 41. To pārdeva Igaunijas kompānija Cynosure Baltic OÜ, bet nopirka SIA 42Vikingu, kas pieder Igaunijas kompānijai Cynosure Baltic.

2. vietā - 4,07 miljonu eiro darījums. 1961. gadā dzimušais Boriss Aizikovičs pērn jūnijā nopirka 2768 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19. Īpašumu pārdeva 1967. gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2014. gadā bija nopirkusi par 2,2 miljoniem eiro no SIA A & H Alianse.

Komentāri

Pievienot komentāru