Līdz ar biļešu cenu celšanos Rīgas sabiedriskajā transportā SIA Sironize nācis klajā ar mobilo ierīču aplikāciju zakiem.lv, kas paredzēta, lai aplūkotu un dalītos ar kontroles atrašanās vietām - «mūc pats un palīdzi aizmukt citiem!» - tā aplikācijas mērķi skaidro paši autori.

Aplikācijas darbības princips līdzinās populārās navigācijas aplikācijas Waze darbībai. Katrs aplikācijas lietotājs var dalīties ar citiem lietotājiem ar informāciju par sabiedriskā transporta kontroles atrašanās vietām. Aplikācija pieļauj dalīšanos ar informāciju trīs kategorijās - «vienkārša biļešu pārbaude», «kontrolieri kopā ar policistiem» un «reids, kad visi transportlīdzekļi tiek apturēti».

Aplikācija zakiem.lv pieejama bez maksas Apple AppStore un Google Play Store veikalos. Aplikācijas autori izveidojuši arī mājaslapu zakiem.lv, tāpat viņiem izveidoti arī konti tīmekļa vietnēs Twitter un Facebook. Facebook lapā aplikācijas autoriem ir jau vairāk nekā 2000 sekotāju, bet Twitter - 374 sekotāji.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Līdztekus reklāmām, augstiem sasniegumiem sportā un kultūrā, amatpersonu runām un biznesa veiksmēm Latvija pasaulē tiek popularizēta arī caur dzīvesstila pasākumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kokteilis Latvijas karoga tonī, modernā latviešu virtuve, dizaina priekšmeti, uzmanību piesaistoši tērpi, mākslas grandu izstāde galerijā, kurā daudziem iespēja izstādīties vispār tiek liegta, burvju mākslinieku triki, emocijas raisošas melodijas... Līdzās tam arī Latvijas preču pop-up veikali, speciāli stendi iepirkšanās centros un marķētas preces lielveikalu plauktu rindās, kuras televīzijas kameru pavadībā apstaigā, piemēram, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, koķeti jautājot, vai Latvijā ražotais produkts ir gardāks par vietējo līdzinieku. Paralēli tam arī nopietnas starpvalstu tikšanās, ekonomikas forumi, biznesa sarunas, politiķu intervijas ārvalstu medijiem. Mērķis tam ir viens – censties veicināt Latvijas preču noietu eksporta tirgos un vienlaikus likt plašāk runāt par Latviju.

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Paralēli svešvalodu apmācībām bērnudārzos SIA ABC Valodu skola īpašniece Lilija Jansone sākusi nodarboties ar sajūtu un emociju kartiņu izgatavošanu

Lilija ir paplašinājusi savu uzņēmējdarbību un šobrīd ražo arī apsveikumu kartītes ar zīmolu Kortit. Tām ir Lilijas pašas veidots dizains; tās ir ar kaķiem, zaķiem, bruņurupučiem, žirafēm un citiem dzīvnieciņiem. Kortit sortimentā ir gan apsveikumu kartītes ar cipariem, kas apzīmē gaviļnieka gadu skaitu, gan pateicības kartītes u.tml. «Tās ir sajūtu un emociju kartiņas,» saka Lilija. Sākumā viņa tās piedāvājusi pastkartes formātā, bet tagad – kā atklātnītes. Pirmās kartītes bija mandalu stilā un ar dažādiem cilvēkiem svarīgiem atslēgvārdiem, bet laika gaitā sortiments papildināts ar bērnišķīgākām kartītēm. Šobrīd kartiņas nopērkamas tikai vienā veikalā – Sajūtu aleja. «Vēl jāpiestrādā pie mārketinga,» saka Lilija. Nākotnē viņa vēlas attīstīt to tirdzniecību Latvijā un ārvalstīs, kā arī interneta vietnē Etsy, kur uzņēmums tās piedāvās iegādāties arī citās valodās.

Finanšu ministrija cer uz politiķu atteikšanos no valsts budžeta plosīšanas, jo aizsardzība, veselība un nodokļu stratēģija ir trīs vaļi nākamā gada budžeta kontekstā, citas vaļības tēriņos nevajadzētu atļauties

Šādu striktu nostāju, runājot par plānotajām nodokļu politikas reformām un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, pauž DB Uzņēmēju kluba ilgi gaidītā viešņa finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Lauvas tiesu nodokļu modelēšanas darba paveica Finanšu ministrija un Latvijas Banka. «Darījām to paralēli, salīdzinot datus un pieņēmumus. Ciparus sarēķināt ir viegli, ja ir pareizi pieņēmumi,» pārliecinājusies D. Reizniece-Ozola. Taču virziens lūkots arī caur biznesa vides prizmu. Tādējādi uzņēmēji, to organizācijas ir vieni no galvenajiem partneriem nodokļu stratēģijas veidošanā. Nodokļu politikas prioritātes, par ko vienošanās panākta pērn, ir palielināt konkurētspēju un eksportpotenciālu, mazināt nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, lai tie veidotu vienu trešdaļu no IKP. «Papildus esam vienojušies, ka svarīgi nodrošināt nodokļu stabilitāti. Nedrošības sajūta attur no papildus investīcijām,» saka ministre.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.