Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Latvijā gandrīz visās apdzīvotās vietās aptieku maksimālais skaits ir sasniegts, līdz ar to kāpināt apgrozījumu ar jaunu aptieku atvēršanu kļūst grūtāk

Tādu viedokli DB pauž SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā. Ar A Aptiekas zīmolu šobrīd darbojas 84 aptiekas Latvijā. Trešā daļa no tām ir Rīgā, bet pārējās atrodas citās lielākajās Latvijas pilsētās. Uzņēmums ir reģistrēts 2005. gada sākumā, bet pirmsākumos tas strādājis kā SIA Saules aptieku pārvalde, kurai piederēja 24 aptiekas, bet tā saistītajiem uzņēmumiem - 12 aptiekas. Deviņos gados aptieku skaits ir palielināts divarpus reizes. Pēdējos piecos gados SIA A Aptiekas ievērojami palielinājusi apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 19% līdz 25,7 milj. eiro, bet tā peļņa kāpusi par 26,5%, sasniedzot vairāk nekā 890 tūkstošus eiro. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 30 milj. eiro, liecina Lursoft dati. «2015. gadā mūsu mērķis ir sasniegt 36 milj. eiro apgrozījumu. Pieaugumu nodrošinās jaunas aptieku koncepcijas ieviešana, interneta projekts, kas tika sākts šajā gadā. Efekts apgrozījuma datos varētu būt arī no aptiekām, kas mūsu tīklam pievienotas pagājušā gada vidū,» stāsta SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Aptiekas zīmola ierindošanās Mīlētāko zīmolu topa galvgalī ir īstens novērtējums farmaceita darbam. Ar strauju lēcienu no 92. uz 39. vietu Mīlētāko zīmolu topā Mēness aptieka 2018. gadā ir atzīta par Latvijas farmācijas nozares Mīlētāko zīmolu. Līdztekus priekam par panākto tas apliecina, cik sabiedrībā vajadzīgi un augstu tiek novērtēti aptiekā sniegtie pakalpojumi.

Latvijas mīlētāko zīmolu topa pamatā ir pētījums, kas tiek veikts pēc starptautiski radītas un vietēji adaptētas DDB Brand Capital zīmolu izpētes metodoloģijas, ko pielieto 30 pasaules valstīs. Nokļūšana šajā topā ikvienam uzņēmumam ir nozīmīgs patērētāju viedokļa barometrs, kas ļauj objektīvi novērtēt līdzšinējo darbu un izdarīt secinājumus, attīstot nākotnes stratēģiju.

Lielisks darba novērtējums

„Uzņēmumam, kas aizvien strādājis ar galveno mērķi dažādot savus pakalpojumus, pilnveidot apkalpošanas kvalitāti un kļūt par īstenu palīgu savam klientiem, nokļūšana Mīlētāko zīmolu topa augstajā vietā ir labākais darba novērtējums. Tas apliecina, ka esam izvēlējušies pareizos akcentus, un ir stimuls iesākto turpināt,” atzīst AS „Sentor Farm aptiekas” valdes loceklis un mazumtirdzniecības direktors Ivo Velde. Fakts, ka esam mīlētākais zīmols Latvijas farmācijas nozarē, apliecina mūsu darba virziena pareizību,” viņš atzīst, akcentējot, ka pirmkārt augstā pozīcija Mīlētāko zīmolu topā ir paldies katram farmaceitam, katras aptiekas vadītājam un uzņēmuma vadības komandai.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

28.janvārī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot saistošu noteikumu darījumam, kura ietvaros AS Sentor Farm aptiekas plāno iegādāties aptieku, kas atrodas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Saskaņā ar KP nolemto, lai iegādātos minēto aptieku, AS Sentor Farm aptiekas pirms tam jāpārdod tai piederošā aptieka, kas atrodas pretī Āgenskalna tirgus galvenajai ieejai.

Šobrīd slimnīcas teritorijā esošā aptieka Paula Stradiņa aptieka pieder SIA Farma Balt aptieka. Lietas ietvaros izvērtējot situāciju tirgū, KP atzina: lai aizsargātu iedzīvotāju intereses, Paula Stradiņa aptiekas īpašnieku maiņu iespējams atļaut vien ar tādu saistošo noteikumu, kas nodrošina aptieku konkurenci Āgenskalna mikrorajonā. Šobrīd visas trīs Āgenskalna tirgus rajonā esošās aptiekas pieder AS Sentor Farm aptiekas, bet pēc KP saistošo noteikumu izpildes viena no tām piederētu citam īpašniekam, nodrošinot konkurenci starp aptiekām un izvēles iespējas patērētājiem.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Jaunā aptiekas koncepta ieviešanā zāļu ražotājam Olainfarm piederošā SIA Latvijas aptieka tuvāko gadu laikā plāno novirzīt vidēji ap 1% no Latvijas aptieka tīkla gada apgrozījuma. Šogad atbilstoši jaunajam konceptam tiks pārveidotas vēl piecas no Latvijas aptiekas tīkla aptiekām, šodien pirmās jaunā koncepta aptiekas atklāšanā sacīja uzņēmuma valdes loceklis Ilmārs Pajuste.

Patlaban 1% no apgrozījuma varētu būt aptuveni 100 000 latu, bet, mainoties apgrozījumam, mainīsies arī šis skaitlis. Pirmās jaunā koncepta aptiekas Lielirbes ielā 17a izveidē ieguldīti aptuveni 40 000 latu, jo šī aptieka uzbūvēta pilnībā no jauna.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins uzsvēra, ka jaunā koncepta aptiekas atklāšana ir pirmais solis 50 aptieku lielā Latvijas aptieka tīkla pārveidē par ērtiem farmācijas centriem, kur iegūt individualizētu padomu no augsti kvalificētiem farmaceitiem.

Jaunais Latvijas aptiekas koncepts paredz jaunus klientu apkalpošanas, tehniskos un dizainiskos risinājumus, šajās aptiekās galvenais uzsvars ir likts uz individuālākas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanu, kā arī izveidots dermokosmētikas centrs, īpaši stendi ar Latvijā ražotiem produktiem un pievērsta uzmanība apmeklētāju ar bērniem ērtībai.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Aptieku tīkla «Apotheka» īpašnieks SIA «A Aptiekas» turpina paplašināt savu aptieku tīklu un plāno pievienot sev divus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirgotājus, par kuru īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada pirmajā pusē, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«A Aptiekas» jau vairākus gadus aktīvi iegādājas mazās aptiekas Latvijā. Uzņēmuma tīklā šobrīd darbojas 119 aptiekas visā Latvijā.

Viens no pievienojamiem uzņēmumiem ir SIA «Silvine», par kura īpašnieku SIA «A Aptiekas» kļuva šī gada jūnijā. SIA «Silvine» dibināta 1997. gadā, un tā tirgoja medikamentus aptiekā Neretas novada Neretas pagastā. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 232 tūkstoši eiro, un tas nodarbināja četrus darbiniekus.

Savukārt otrs pievienojamais uzņēmums ir SIA «Elda 1», kura dibināta 1999. gadā un kuru SIA «A Aptiekas» iegādājās šī gada martā. SIA «Elda 1» ir aptieka Ropažos, Ropažu novadā, un tās ieņēmumi pērn bija 337 tūkstoši eiro. Tā nodarbināja sešus darbiniekus.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

Apliecinot drošas un stabilas darba vietas statusu, “Mēness aptieka” trešo reizi saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work sertifikātu.

Kopumā izskatīti astoņi uzņēmuma darba vides aspekti, novērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, personāla vadību, vērtībām, atalgojumu un citiem labumiem. Kā nozīmīgi aspekti uzlūkotas attiecības ar kolēģiem, kopējā gaisotne uzņēmumā, piesaiste, iespēja sabalansēt darba un privāto dzīvi. Īpaši vērtēta uzņēmuma ietekme uz norisēm sabiedrībā.

„Esam īpaši lepni un pagodināti ar starptautisku labākās darba vietas atzinumu jau trešo gadu pēc kārtas. Šī noturīgā atzinība ir apliecinājums tam, kā īstenojam apņemšanos radīt pozitīvu, atbalstošu un ērtu vidi gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus saglabājot nemainīgu uzticību savai misijai – padarīt Latvijas iedzīvotājiem ceļu uz labāku veselību vieglāku un ātrāku. Mūsu pamatvērtībās – atbildībā, rūpēs un zināšanās – dziļi sakņojas viss mūsu paveiktais. Mēs turpināsim tiekties pēc jauniem standartiem nozarē un pilnveidosim darba vietu, kur mūsu cilvēki var uzplaukt. Tieši viņu aizrautība, centība, apņemšanās un komandas veikums padara šo darba vietu par patiesi labāko,” saka „Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga atvērts zīmola Happytheka veikals. Tas pieder aptieklu tīklam A Aptiekas un paredzēts veselīga dzīvesveida piekritējiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veikalā pieejamas gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs ražotas preces veselībai un skaistumam. Happytheka idejas autors un īstenotājs A Aptiekas informē, ka veikalā medikamenti netiks tirgoti, to vietā apmeklētājiem tiks piedāvāti uztura bagātinātāji un vitamīni, SPA produkti, kosmētika, sveces noskaņas radīšanai un citas preces.

«Līdz šā gada beigām iecerēts veselības veikala konceptu attīstīt, atverot vairākas Happytheka tirdzniecības vietas kā Rīgā, tā arī Tallinā,» saka A Aptiekas rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Viņš norāda, ka patlaban veikala investīciju apjomu nosaukt nevar, un visi ieguldījumi ir SIA A Aptiekas finansēti.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu.

Savukārt aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.

Rīkojums, ko izdevis veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kas vada Valsts Ārkārtējo situāciju operāciju centru, paredz, ka aptiekām pēc iespējas jāierobežo arī vienam pircējam pārdodamo dezinfekcijas līdzekļu daudzums, lai tie būtu pieejami iespējami lielākam cilvēku skaitam.

Ministrija aicina visas aptiekas karantīnas laikā pienācīgi organizēt pircēju plūsmas, bet cilvēkiem iesaka labāk iepirkies internetā, ja tas iespējams. Aptiekām aizliegts rīkot akcijas, izsludināt atlaižu stundas vai veikt citus pircēju piesaistei paredzētus pasākumus. Aptiekās pašlaik arī aizliegts strādāt darbiniekiem, kuri nesen atgriezušies no ārvalstīm vai kontaktējušies ar inficētām personām.

Pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro. Par to liecina Veselības Inspekcijas publiskotie dati. Latvijas Radio izpētījis, ka līderos ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kas atbalstīta ar aptuveni 132 tūkstošiem eiro.

Tas gan nenozīmē, ka farmācijas nozares uzņēmumi šo summu izmaksājuši slimnīcai, jo maksāts piemēram, par ārstu braucieniem uz ārzemju kongresiem un dažādiem semināriem slimnīcā. Pie gandrīz tikpat liela atbalsta ticis Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Endokrinologu asociācija.

Par ko tad farmācijas uzņēmumi maksājuši? Papildus ziedojumiem medicīnas organizācijām un apmaksātiem ārzemju braucieniem, farmācijas uzņēmumi gan atbalstījuši dažādus seminārus Latvijas ārstiem, gan arī paši rīkojuši seminārus. Dati arī parāda, ka farmācijas uzņēmumi mediķus ved biznesa pusdienās, reizēm uz visai smalkām vietām, piemēram, restorānu Bibliotēka Nr.1.