Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Valsts policija savā mājaslapā publicējusi 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

20 iespējamie radari plānoti Rīgā, tāpat vairāki tiks izvietoti Rīgas reģionam tuvākajos novados. Radari var tik izvietoti uz gandrīz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī nelielu pilsētu centrālajās ielās, piemēram, pie Saldus ģimnāzijas.

Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka radari var atrasties tuvu valsts robežai, piemēram, mērierīci policija plāno izvietot Zilupes novadā, Zaļesjes pagastā, uz autoceļa Ludza-Krievijas robeža.

Ar iespējamajām atrašanās vietām iespējams iepazīties šeit.

Tuvākajā laikā sāks darboties 12 jaunie pārvietojamie fotoradari. Šobrīd mērierīces izmanto testa režīmā un autovadītāji vēl netiek sodīti.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem radījuši inovatīvu tehnoloģiju daudzslāņu silīcija nanokondensatoru dielektrisko slāņu izgatavošanai, kas elektrotehnikā un elektronikā plaši izmantoto kondensatoru ražošanu ļautu padarīt ievērojami lētāku.

«Kondensatorus izmanto jebkurās elektriskās ierīcēs, vai tie būtu datori, elektroautomašīnas, raķetes, lidmašīnas vai radari. Tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc nanokondensatoriem, ko izmantot mikro un nanoierīcēs,» skaidro RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas un nanotehnoloģiju institūta (BINI) direktors profesors Jurijs Dehtjars, kā piemēru minot zibatmiņu.

Nanokondensatoru tirgus strauji attīstās un tiek plānots, ka attīstības temps nesamazināsies vēl vismaz desmit gadus. Interese darboties šajā tirgū ir arī Latvijas uzņēmumiem. Ar mērķi radīt jaunu tehnoloģiju, kas palielinātu Latvijas ekonomikas zināšanu ietilpību, konkurētspēju un veicinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, pētījumā sadarbojas RTU, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca «Alfa RPAR». Pētījumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Latvijā ar stacionārajiem fotoradariem pagājušajā gadā fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi, par kuriem Valsts policija pieņēmusi lēmumus un nosūtījusi sodus kopumā 8,9 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Tostarp pagājušajā gadā 63% gadījumu ātrumu pārsnieguši transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Latvijā, bet 37% - ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Vienlaikus 2022.gadā no ātrumu pārsniegušajiem transportlīdzekļiem Latvijā bija reģistrēti 67%, savukārt ārvalstīs - 33%.

Tāpat direkcijā informēja, ka starp trešajās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem visvairāk pārkāpumu ar stacionārajiem fotoradariem konstatēti ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem - ar šajā valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn fiksēti 28 150 ātruma pārkāpumu, kas ir par 1,2% mazāk nekā 2022.gadā.

Savukārt ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn konstatēti 9211 pārkāpumi, kas ir par 56,3% jeb 2,3 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad tika konstatēti 21 076 pārkāpumi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Novembrī uz Latvijas ceļiem varētu sākt darboties pirmie vidējā ātruma radari, piektdien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā pastāstīja Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Vectirāns norādīja, ka šo projektu varētu pabeigt nākamā gada martā. Kopumā plānotas 16 mērierīču ierīkošanas vietas.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka kopumā vidējās kustības ātruma radaru iegādē saņemti pieci piedāvājumi. Ja netiks pārsūdzēts iepirkuma rezultāts, tad augustā plānots noslēgt līgumu.

"Pirmā pilotprojekta vieta ekspluatācijā jānodod novembrī, un mums ir pamats cerēt, ka līgums tiks izpildīts. Es domāju, ka nākamgad Ceļu satiksmes drošības padome atbalstīs un piešķirs finansējumu nākamajam gadam, un mēs jau tagad strādājam pie jaunu vietu izvērtēšanas," norādīja Zaļaiskalns.

Ziemeļamerikā un citviet pasaulē populārais «lielsedans» Toyota Camry pēc 15 gadu prombūtnes atgriežas Eiropas tirgū

Kopš 1982. gada, kad tika sākta Toyota Camry ražošana, šis modelis jau ir tiražēts vairāk nekā 19 miljonos eksemplāru un pārdots vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Iespaidīgs sasniegums! Nenoliedzami, Camry ir viens no spilgtākajiem Toyota veiksmes stāstiem ar spožu vēsturi un lojālu pircēju auditoriju. Savulaik arī pircēji Eiropā varēja baudīt Camry modeļa sniegtos labumus, taču 2004. gadā Toyota nolēma Camry modeli izņemt no apgrozības Eiropā. Nu jau pagājis pietiekami liels laika nogrieznis, lai atgrieztu Eiropai reiz atņemto. Ceturtās paaudzes Toyota Camry ir atgriezies Eiropā un jau maijā parādīsies vietējo Toyota tirgotāju autosalonu «plauktos».

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari, jo 20 ātruma mērierīces uzstādītas un darbojas pirmās stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtas ietvaros.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, melnos punktus un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Mobilā interneta ātrums ir ja ne gluži subjektīvs rādītājs, tad ļoti atkarīgs no atrašanās vietas, portālam db.lv sacīja digitālās komunikācijas eksperts Māris Antons.

«Tas, kā to mēra mobilā interneta ātrumu,ir jājautā katra mērījuma autoram, tāpat kā arī to, kas tieši tiek mērīts – vidējais ātrums, ātrākais sasniedzamais ātrums, zemākā robeža (līdz kurai, piemēram, stundas laikā nokrītās pārraides ātrums) vai kas cits,» viņš uzsver.

Pēc eksperta teiktā, dažādiem operatoriem dažādās atrašanās vietās ir dažādi interneta ātrumi. Var mēģināt runāt par vidējiem ātrumiem, bet pat tie atšķirsies dažādiem cilvēkiem. Ja kādam darbs, mājas un ceļš starp šīm abām vietām atrodas vienam operatoram veiksmīgākā vietā, tad citiem operatoriem valstī vidējais ātrums tiešām var būt labāks, bet viņš/viņa to nejutīs, jo 90% sava laika pavada tieši šajās atrašanās vietās, uzsver eksperts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Visticamāk, būs tie paši posmi, kas pagājušajā gadā,» teica Lange.

Viņš piebilda, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. «Mēs pēdējos trīs gadus sanākam kopā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai izvērtētu iepriekšējā gada statistiku, kā arī apkopotu principus, pēc kādiem izvēlamies posmus, kuros var uzlikt zīmi 100 kilometri stundā,» sacīja Lange.

Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.