Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Kopš SIA Art Soapworks darbībā iesaistījušās dāmas, ziepju ražotne kļuvusi par īstu radošo laboratoriju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnējā suvenīrziepju ražotne tagad paplašinājusi produktu klāstu, sākusi eksportu un nemitīgi izstrādā jaunus produktus. Procesā ir īpašnieku maiņa, atrastas citas telpas, un ražošanu savās rokās ņēmušas dāmas, kuru fantāzijai nav robežu, bet uzdrīkstēšanās un neatlaidība ļauj to iemiesot pieprasītos produktos. Nākotnes plāni nav kļūt par rūpnīcu, bet gan panākt radošas darbnīcas nepārtrauktu pulsāciju.

Jāpārkāpj slieksnis

SIA Art Soapworks pirmajos darbības gados Kurzemes biznesa inkubatorā (KBI) izstrādāja nelielu, bet dizainā pievilcīgu un pietiekami savdabīgu suvenīrziepju kolekciju, kas ļāva uzņēmumam daudzsološi startēt, īpaši nesaspringstot tirgus meklējumos. Taču brīdī, kad beidzās inkubatora programmas atbalsts, nebija vēl sasniegts tāds līmenis, lai patstāvīgi varētu segt visas izmaksas. Dibinātāji – jauni vīrieši, kuriem bija jāuztur ģimene, saprata, ka tas varētu būt drīzāk hobijs vai, labākajā gadījumā, nelieli papildu ienākumi. Saimnieciskā darbība lēnām sabremzējās. Slieksnis no atbalsta programmas «lielajā dzīvē» izrādījās pārāk augsts, stāsta SIA Art Soapworks pašreizējā vadītāja Anita Palapa, kura tolaik bija KBI darbiniece. Negribējās labu ideju zaudēt, tāpēc visi kopā mēģinājuši atrast veidu, kā saglabāt uzņēmumu. «Noslēdzām mutisku vienošanos – ja gada laikā mums iesaistoties izdosies palielināt apgrozījumu un stabilizēt darbību, kļūsim par līdzīpašniekiem,» atklāj A. Palapa, kura pati uzņēmusies pārdošanas organizēšanu. Plānotais ir izpildīts, un šobrīd tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā.

Liepājas Universitāte sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI) organizē bezmaksas apmācību kursu #esiuznemejs,

Mācības notiks Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību (COOP edu-ship) ietvaros. Nodarbību mērķauditorija ir cilvēki ar biznesa idejām un jaundibināti uzņēmumi.

Apmācību dalībniekiem tiks attīstītas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas uzņēmuma dibināšanā un uzņēmējdarbības uzsākšanā, biznesa idejas attīstīšanā, mārketingā un finansēs, kā arī biznesa plāna sagatavošanā. Apmācības norisināsies KBI Biznesa skolā un to vadīšanā tiek piesaistīti dažādu jomu speciālisti, kuru praktiskā darbība ir saistīta ar jaunu uzņēmumu attīstīšanu, mārketinga un reklāmas konsultācijām, kā arī finanšu jautājumu risināšanu uzņēmējdarbībā.

Vēl tikai šodien uzņēmīgi kurzemnieki var paspēt iesūtīt savas drosmīgās biznesa idejas konkursam Drosmīgu ideju atbalsta programma un pretendēt uz balvām – portatīvo datoru un bezmaksas konsultācijām biznesa attīstībā.

Savukārt 20 labākās biznesa idejas saņems veicināšanas balvas no konkursa organizatoriem – Ventspils Augto tehnoloģiju parka, Kurzemes Biznesa inkubatora un SEB bankas.

Konkursa mērķis ir veicināt un atbalstīt drosmīgu biznesa ideju veidošanos un attīstību Kurzemes reģionā. Pieteikties konkursam var uzņēmumi, kuri nav vecāki par diviem gadiem, kā arī vēl nereģistrēti – topošie komersanti, kuri savu saimniecisko darbību plāno veikt vai jau veic Kurzemes reģionā.

Pieteikumu vērtēšana notiks maijā, kad Vērtēšanas komisija pieņems lēmumu par visdrosmīgākajām idejām Kurzemes reģionā. Vērtējot biznesa idejas tiks ņemti vērā vairāki faktori – vai ideja ir drosmīga, vai ideju var realizēt un vai idejas realizēšanai ir piesaistīta kompetenta komanda.

Vairāki Kurzemē izvietoto biznesa inkubatoru uzņēmumi vienā no Vācijas lielākajām tirdzniecības izstādēm INFA 2013 sekmīgi pārdevuši saražoto produkciju un ieguvuši nozīmīgus kontaktus eksporta aktivitātēm.

Uzņēmēji atzīst, ka tāpat gūta pieredze starptautiskajā mārketingā.

Uz Hannoveri Vācijā bija devušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi SIA OT Systems un SIA Ambline, kā arī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums, koka rotaļlietu ražotājs no Kuldīgas SIA MGS Factory un Liepājas uzņēmums SIA Zibenszeļļi, kas piedāvā drošības risinājumus mājokļiem.

Produkcija un uzņēmumi kopumā izvietoti astoņās lielās zālēs, kuru kopējā platība sasniedz 110 000m2, informē VATP. Trīs no Latvijas uzņēmumiem izvietoti zālē, kas atsevišķi atvēlēta tieši ārzemju ražojumiem un uzņēmumiem. Arī pārējās zāles sadalītas atbilstoši tematikai - bērnu rotaļlietas, ekoprodukcija, Ziemassvētki, elektronika, Vācijas lielākie zīmoli u.c.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Kurzemes reģiona uzņēmumi līdz 25.jūlijam var pieteikties finansējumam biznesa uzsākšanai un attīstībai, informē Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) pārstāvji.

Pieejamais maksimālais finansējums ir 60 tūkstoši latu.

Pieteikties finansējuma saņemšanai var gan fiziskas personas ar biznesa ideju, ko plānots realizēt Ventspils vai Talsu novadā, gan juridiskas personas, kurām ir mazā un vidējā komersanta statuss un kuras uz pieteikšanās brīdi nav vecākas par diviem gadiem un nav nodokļu parādu.

Konkursa laikā finansējumu var piesaistīt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, grāmatvedības pakalpojumiem, mārketingam, juridiskajām konsultācijām, mājas lapas izstrādei, apmācībām, produkta prototipa izgatavošanai, kā arī projektu rakstīšanai un vadīšanai ar mērķi piesaistīt ES finansējumu, skaidro centra pārstāvji.

Noslēdzies starptautisks konkurss Ghost Town Challenge, kurā savu vīziju par to, kā nākotnē varētu izskatīties Karosta Liepājā, iesniedza arhitekti no vairākām pasaules valstīm. Par uzvarētāju ir pasludināta komanda no Francijas.

Tāpat paziņoti rezultāti konkursā Brutalist Facelift, kurā arhitektiem bija jāsniedz sava vīzija par to, kā pārveidot pamestu padomju laiku dzīvojamo ēku.

Arhitektūras vīziju konkurss ar nosaukumu Ghost Town Challenge ir pirmais SIA Dessert un Liepājas pašvaldības sadarbības eksperiments. Interesi izrādījuši arhitekti no ASV, Krievijas, Eiropas, Brazīlijas, Kanādas, Austrālijas un citām valstīm.

Lai gan konkurss tika izsludināts kā teorētisks, akadēmisks uzdevums un organizētāji neuzņemas pienākumu vīzijas īstenot, pilsēta tomēr cer iegūt izmantojamas idejas, jau iepriekš ziņoja DB.

Konkursā tika dots konkrēts uzdevums – radīt arhitektūras vīziju daudzfunkcionālam kultūras centram, kas ietvertu izstāžu zāli, bibliotēku un konferenču centru ar potenciālām izklaides zonām, piemēram, restorāniem, mazumtirdzniecības punktiem. Kontekstā ar šo objektu jāsakārto arī piegulošo teritoriju pilsētplānošanas risinājumi – transporta un gājēju plūsma, infrastruktūra.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Uzņēmuma S.O.E jeb Sound of Eden pamatnodarbošanās ir akustisko sistēmu – skandu – izstrāde un ražošana. Vaļasprieks par biznesu izaudzis pamazām, bet mērķtiecīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pirmie divi gadi bija smagi, atzīst uzņēmuma īpašnieks Edijs Apenītis.

Sound of Eden izmanto skaļruņus, kas ir ražoti Vācijā un Dānijā.

«Ražojot High End skandas, ir svarīgs ne tikai pats skanējums, bet arī skandām izmantotais korpuss. Diemžēl Liepājā bija ļoti grūti atrast korpusa ražotājus, kas atbilstu kvalitātes prasībām, jo korpusam ir jābūt ideāli precīzam, labi nopulētam, nolakotam – lai šāda līmeņa izstrādājums izskatītos perfekti. Pašlaik sadarbojos ar vienu Rīgas uzņēmumu,» skaidro īpašnieks.

Grobiņniekam biznesa ideja radusies, meklējot informāciju un mēģinot uztaisīt skandas pašam. Viss sākās ar vienkārša formāta skandām un platjoslas skaļruņiem. Kādu brīdi E. Apenītis darbojies kopā ar labu draugu, un nonākuši pie atziņas, ka vienkāršie risinājumi nesniedz cerēto.

Komisks atgadījums pasaules vadošajā dzīvnieku produktu izstādē izrādījās SIA ADD radītās afterdog kastītes spontāns triecienmārketings.

Afterdog ir suņu ekskrementu savākšanas kastīte, kas izgatavota no makulatūras kā videi draudzīga materiāla un ļauj suņa saimniekam, nesmērējot rokas un nestaipot līdzi lāpstiņu, tikt galā ar suņa, arī visprāvākā, atstāto čupiņu. Ceļš no idejas līdz veikalu plauktiem bijis garš un grūts, taču idejas virzītāju mērķtiecība un ticība veiksmei nesusi arī pirmos augļus. Unikālā suņu kaku savākšanas kastīte patentēta gandrīz visās lielākajās pasaules valstīs. Tikko noslēgts līgums par kastīšu iekļaušanu Depo veikalu zoopreču nodaļas produktu klāstā, paralēli risinās sarunas par afterdog ražošanu un realizāciju vairākās ārvalstīs.

Kurzemes biznesa inkubatorā radīta sadzīves atkritumu prese. Ražošanu plānots sākt jau šogad.

Telpas ražotnei Liepājā jau nolūkotas. Sākotnēji tiks nodarbināti 10 līdz 15 cilvēki, kas elektriskās sadzīves atkritumu preses montēs no detaļām, ko pēc Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) SIA Eko kubs pasūtījuma izgatavo vairāki citi uzņēmumi. Iespējams, nākotnē ražotne pārtaps par sociālā biznesa projektu, piedāvājot darbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par produkta iegādi ieinteresējušies vairāki simti potenciālo klientu, tostarp Londonas pašvaldība.

Iedvesmo mazulis

«Ideja radās brīdi pēc dēliņa piedzimšanas, kad pamanīju – atkritumu mājās kļuvis trīsreiz vairāk, jo mazulim vajag autiņbiksītes, salvetes, sarodas dažādi maisiņi,» stāsta idejas autore, SIA Eko kubs valdes priekšsēdētāja Sintija Pusaudze. Tajā brīdī ienākusi prātā doma – vajadzētu sapresēt atkritumus, lai tie nebūtu biežāk jāizved un jāmaksā vairāk. Pēc tirgus izpētes nācies secināt – šādas nelielas, elektroniskas iekštelpu sadzīves atkritumu preses gan ražo Ķīnā, taču loģistikas izmaksu dēļ cena ir pārāk augsta – Latvijas pasūtītājam tā izmaksā 600–800 ASV dolāru. «Tādu cenu maksāt es nevarēju atļauties, tāpēc sāku meklēt iespēju izgatavot kaut ko līdzīgu tepat, izmantojot Latvijas materiālus,» ceļu līdz biznesa idejai stāsta S. Pusaudze. Iepazīstinot ar savu ideju pazīstamus uzņēmējus pilsētā un Kurzemes biznesa inkubatorā, viņa saņēmusi konceptuālu atbalstu un atzinumu, ka šāds produkts varētu interesēt plašāku patērētāju loku Latvijas, Baltijas un pat starptautiskā līmenī. «Nevaru noliegt, ka Latvijā ražošanas izmaksas ir augstākas nekā Ķīnā,» atzīst uzņēmēja. Taču esot vērts mēģināt – pirmkārt, lētāka loģistika kompensē ražošanas izmaksas, otrkārt, iespēja radīt kaut nedaudz darbavietu Liepājā šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla.

SIA J.A. Wood Country nosaukums ietver uzņēmuma īpašnieku Jāņa un Aijas Eizengraudu vārdu pirmos burtus un tulkojams kā «koku zeme», jo jaunākajai paaudzei paredzētā ekoloģiskā produkta uzgriežņi un skrūves tiek ražoti no oša un citiem lapu kokiem, savukārt savienojamās detaļas no finiera saplākšņa, kas pārklāts ar sertificētām, Eiropas standartiem atbilstošām krāsām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ideja bija radīt liela izmēra konstruktoru, lai bērni varētu radoši darboties gan paši, gan kopā ar vecākiem. Pirmā ir saliekama rotaļu māja, kas attīsta mazuļu iztēli, nākotnē būs arī pilis un automašīnas,» atklāj uzņēmuma vadītājs.

Uzsvars tiek likts uz liela izmēra rotaļu priekšmetiem, bet ir atjausts, ka nepieciešams arī kas mazāks – lai cena neatbaidītu tos, kuri gatavi vispirms pamēģināt. Piemēram, ir iespējams nopirkt vairākas detaļas un, pašiem liekot kopā, veidot skapīšus, plauktiņus, mantu kasti, krēslu.

Testējot rotaļu lietas, to radītāji novērojuši, ka tās sāk patikt bērniem virs trim gadiem un tālāk – bez ierobežojumiem. Viens no prezentācijas pasākumiem noticis šovasar Liepājas pusmaratona laikā. «Kurzemes biznesa inkubatoram (KBI) šajā pasākumā bija telts, kurā reizē ar citiem savu produkciju demonstrējām arī mēs. Bērnu interese par konstruktoru bija tik liela, ka zēni un meitenes cits citam ņēma nost koka skrūves, arī vecāki krita uz ceļiem un ņēmās ar detaļām. Šī lieta noteikti ir trāpījusi mērķī.»

29. augustā notiks biznesa ideju sacensības Innovation Tournament - Latvia, 2013, informēja biedrība KBI.

Sacensības organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Kurzemes Biznesa inkubatoru un Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatoru.

Innovation Tournament ir biznesa ideju sacensības, kuru laikā tiek radītas, izvēlētas un attīstītas dalībnieku biznesa idejas. Šīs sacensības, tāpat kā tenisa turnīrs sastāv no vairākiem sacensību raundiem. Atlases rezultātā labākās idejas tiek virzītas uz nākamo raundu, līdz viens kļūst par uzvarētāju.

Pasākuma laikā būs iespēja saņemt atsauksmes par biznesa ideju no citiem, pilnīgi nepazīstamiem sacensību dalībniekiem, kā arī aplūkot ideju no citiem skatu punktiem, radot inovācijas.

2012.gadā Kurzemes Biznesa inkubatorā Liepājā darbību sākuši 13 jauni uzņēmumi, kas darbojas zaļo tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, informāciju tehnoloģiju, aviācijas, dizaina un citās jomās.

Liepājā Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē šobrīd darbojas 42 uzņēmumi, kopā nodarbinot 140 darbiniekus. Kopš inkubatora izveidošanas Liepājas uzņēmumi nodokļos valsts un pašvaldības kasē samaksājuši vairāk nekā 650 tūkstošus latu.

Kopš Kurzemes Biznesa inkubatora izveidošanas Liepājā atbalstu saņēmuši aptuveni 60 jaunie uzņēmumi, no kuriem daļa biznesa inkubatoru jau atstājuši un veiksmīgi turpina darboties patstāvīgi, piemēram, reklāmas aģentūra Addiction, suņu ekskrementu savākšanas kastītes Afterdog Bio Box attīstītāji ADD un ziepju ražotāji Art Soapworks.

Rakstniece, dzejniece un māksliniece Andra Manfelde pati rūpējas arī par savu grāmatu izdošanu un publicitāti.

Gada laikā biedrība Literatūras kombains izdevusi trīs Andras Manfeldes grāmatas – Adata (otrais izdevums), Ceļojums uz mēnesi un – tikko – skarbo Latvijas sieviešu likteņstāstu Anglijā Dzimtenīte. Pirms tam vairākas grāmatas nākušas klajā kā autorizdevumi. «Iznāk, ka ar izdevniecību jeb izdevējdarbību es radu pati sev darbu. Iztikt tikai ar radošo būtu grūti,» atzīst A.Manfelde.

Lai arī Latvijā valda stereotips, ka literāti ir no reālās dzīves atrauti mākslinieki, kuri nomirst badā, ja valsts viņus pilnībā neuztur, realitātē daudzi no viņiem ir līdz zinātniskajiem grādiem aizcīnījušies teorētiķi vai aktīvas rīcības cilvēki, kuriem nav sveša arī mazo uzņēmēju sūrā ikdiena. Andras Manfeldes tekstiem piemīt izteikta emocionāla atraisītība un tiešums, taču tās nav īpašības, kas raksturīgas biznesa videi. Par spīti tam, izdevējdarbībā viņa sevi parādījusi kā mērķtiecīgu un pragmatisku rīcības cilvēku, kurš skaidri zina vēlamo rezultātu, plāno katru soli un apzinās māksliniecisko kritēriju «sarkanās līnijas». Valtera un Rapas kafejnīcā Liepājā, kur notiek intervija, pavisam nejauši ienāk Kurzemes biznesa inkubatora valdes loceklis Atis Egliņš – Eglītis. Īsa iepazīšanās, divi teikumi un – Andras izdotā Dzimtenīte jau ir inkubatora pārstāvja rokās, tiek norunāts randiņš, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Literatūras kombains pagaidām ir biedrība, taču nav izslēgts, ka jau pavisam drīz juridiskais statuss mainīsies un KBI papildinās jauna kapitālsabiedrība. Viens no inkubatora atbalsta veidiem, kas ieinteresējis A. Manfeldi, ir atbalsts produkta mārketingam. «Īstenībā citreiz mani riktīgi kaitina, ka, gadās, cilvēks izdod grāmatu, un kad tā gatava, attopas – ai, gribas, lai ir pārdošanā..»

Iespēja sešus mēnešus bez maksas izmantot aprīkotu darba vietu biznesa centrā Lielbritānijas vidienē un bezmaksas konsultācija ar mentoru tagad pieejamas arī Latvijas jaunajiem uzņēmējiem.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks paplašinājis savu sadarbības partneru loku Lielbritānijā, izveidojot sadarbību ar Rotherham Investment & Development Office (RiDO). Pateicoties VATP Biznesa inkubatora iniciatīvai, šobrīd Latvijas uzņēmējiem ir iespēja uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, izmantojot atbalstu, ko sniedz RiDO.

RiDO Biznesa centrs piedāvā plašu pakalpojumu klāstu nelieliem, dinamiskiem uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināties starptautiskajā tirgū. Šo atbalstu izmantojuši jau vairāk nekā 90 starptautiski uzņēmumi no dažādām nozarēm - aviācijas, pārtikas ražošanas, veselības aprūpes, automobiļu detaļu ražošanas, IKT un citas augsto tehnoloģiju nozarēm.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.