Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā.

Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020.gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035.gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – šobrīd darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO₂ izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Pēc 8.maijā notikušās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Rīgas domes Satiksmes departamenta sanāksmes pieņemts lēmums uzsākt Augusta Deglava ielas pārvada siju balstīšanas darbus, pavēstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

BVKB tika iesniegts darbu veikšanas projekts, un BVKB izsniedza atļauju sākt sagatavošanās darbus, kas nepieciešami, lai veiktu atsevišķu pārvada siju atbalstīšanu uz turām.

Nepieciešamos stiprinājumus plānots uzstādīt līdz 20.maijam, pēc kā BVKB atkārtoti pārvadu apsekos un lems, vai pār to ir iespējams pilnībā atjaunot satiksmi.

Vienlaikus sociālajos tīklos iedzīvotāji publicējuši vairākas fotogrāfijas, kurās redzams, ka nupat atjaunotās tilta margas daudzviet jau ir izdrupušas un deformējušās. Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, pašreizējā izskatā margas pieņemtas ekspluatācijā netiks un brīdī, kad atsāksies pārvada remontdarbi, tās tiks apsekotas un būvniekiem tiks iesniegts konstatēto defektu saraksts, kuri viņiem būs jānovērš.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā 8.novembrī atklās jauno ceļu uz un no lidostas "Rīga", informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

Bbūvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no šī gada 8.novembra pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma.

Satiksme turpmāk tiks organizēta lokveidā. Brauciens uz lidostu vedīs pa ceļu L1, kas sākas tūlīt aiz regulējamā krustojuma un ļauj autovadītājiem piekļūt tieši pie lidostas termināļiem un P3 un P4 ilgtermiņa stāvvietām. Savukārt satiksme no lidostas uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu.

Abi jaunie ceļi izbūvēti ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, lai uzlabotu drošību un veicinātu vienmērīgu satiksmes plūsmu. Paredzams, ka šis stratēģiskais plānojums novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Valsts policija svētdien, 19.maijā, plkst.5 atjaunos transportlīdzekļu satiksmi Rīgā uz Augusta Deglava tilta, pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pār tiltu gan varēs pārvietoties tikai līdz 30 tonnām smagi transportlīdzekļi un būs noteikts arī ātruma ierobežojums - 30 kilometri stundā.

Šāds lēmums šodien pieņemts sanāksmē ar Valsts policiju un Būvniecības valsts kontroles biroju, kurš konstatējis, ka tiltam nepieciešamie stiprināšanas darbi ir veikti, piebilda Burovs.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava ielas pārvads tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus.

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Austrumu maģistrālē, kas ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, būvniecība norit noteiktajos termiņos, par to ceturtdien vizītē pārliecinājās Rīgas domes vadība.

Maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei tiek izbūvēts 2,8 km garumā un novirzīs auto satiksmi no vēsturiskā pilsētas centra, samazinot sastrēgumus. Šonedēļ sākusies 2. kārtas izbūve. Darbus plānots pabeigt 2023. gada būvniecības sezonā.

“Tā kā Austrumu maģistrāle kopumā ir viens no vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds Rīgā jebkad īstenots, rūpīgi sekojam līdzi darbu gaitai un sagaidām kvalitatīvu objekta būvniecību. Jaunais apvedceļš ne vien būtiski atvieglos visa labā krasta iedzīvotāju un Rīgā strādājošo ikdienu, bet arī radīs iedzīvotājiem patīkamāku pilsētvidi un samazinās gaisa piesārņojumu, kas Rīgā ir īpaši aktuāls un risināms jautājums. Pašreiz būvniecības darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku,” teica vicemērs Vilnis Ķirsis.

Ceturtdien Rīgas sabiedriskajā transportā atkal tiks ieviestas tā dēvētās "puteņa biļetes", šodien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Intensīvas snigšana slaikā šādas biļetes Rīgā tiek ieviestas, lai samazinātu personisko transportu ielās, mazinātu sastrēgumus un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.

Ar derīgu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību ceturtdien, 30.novembrī, Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Ķirsis aicināja visus autovadītājus izmantot sabiedrisko transportu un rīdziniekus, ja iespējams, strādāt attālināti.

Kā iepriekš informēja SIA "Rīgas satiksme" stipras snigšanas laikā šādu iespēju bija izmantojuši vairāk nekā 10 000 pasažieru.

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes, naktī uz ceturtdienu Rīgā debesis būs apmākušās, gaidāma ilgstoša snigšana, kas turpināsies arī ceturtdien pa dienu.

''Esmu pārliecināts, ka, izmantojot savu tehnoloģiju, mēs varam iztaisnot pat Pizas torni,'' mierīgi apgalvo Uretek vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Pamatīgāk iepazīstoties ar uzņēmuma līdz šim veiktajiem darbiem, ir jāatzīst, ka Reinera-Latiševa pašpārliecinātā nostāja nav bez pamata - tā piemēram, Uretek ir veiksmīgi atjaunojis nosēdušās veikala grīdas stāvokli 500 m2 platībā tikai dažu vakaru gaitā, turklāt tā, ka klientu apkalpošana netika ne uz brīdi pārtraukta.

''Patiešām, Tartu lielveikala Prisma grīdas atjaunošanas procesā vislielākais izaicinājums bija apstāklis, ka jārēķinās ar klientu apkalpošanas uzņēmuma darba īpatnībām. Ir zināms, ka, ja veikals ir slēgts ilgāk par divām nedēļām, tad klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni seši mēneši. Izmantojot tradicionālās grīdas koriģēšanas metodes, Prisma būtu jāslēdz uz aptuveni diviem mēnešiem, kas bija pilnīgi neiedomājami,'' atminas Reiners-Latiševs. 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas darbi ilga kopumā četrus vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ikdienas darbu. Citā gadījumā Uretek dažu stundu laikā koriģēja uzņēmuma Haapsalu Uksetehase biroja betona grīdas.

Sezonālā auto riepu maiņa rada ne tikai «sastrēgumus» autoservisos, bet arī aktualizē jautājumu, vai valstiskā līmenī ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nolietoto riepu izgāztuvēm, norāda Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA pērn novembrī sāka iniciatīvu «Riepa ar rītdienu», lai nodrošinātu ilgtspējīgu riepu apsaimniekošanas sistēmas darbību Latvijā, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem nodot riepas to tirdzniecības vietās. Līdz šim iniciatīvai pievienojušies trīs riepu importētāji un 111 tirdzniecības vietas.

Pētījumi liecina, ka līdz 2018.gada beigām Latvijā bija uzkrātas jau aptuveni 100 tūkstoši tonnas nepārstrādātu riepu, tostarp ar tendenci apjomam palielināties, pauž asociācija.

Pašreiz Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās varot pārstrādāt kopā ap 15 tūkstošiem tonnu riepu gadā, kas ir līdzvērtīgs oficiāli tirgū novietotajam riepu apjomam. Taču Lietuvā notikušais riepu ugunsgrēks Alītā ietekmēs arī kopējo situāciju Baltijā, jo reģionā pieejamās pārstrādes jaudas ir samazinājušās.

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem.

Tas saistīts ar to, ka rīdzinieki vairumā pārceļas uz Pierīgu, īpaši uz Jūrmalu un Mārupi. Šie dati tikai apstiprina pilsētplānotāju un arhitektu sen teikto – mūsu galvaspilsēta nav cilvēkiem draudzīga. Līdz ar to tā ir viena no absolūti retajām metropolēm, kur iedzīvotāju skaits rūk. Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš jau ir izrunājis sausu muti, vairākus gadus stāstot, ka ir nepareizi Rīgu pilnībā atdot autotransportam, ja tā vēlas piesaistīt iedzīvotājus. Rezultātā cilvēki pārceļas uz Pierīgu, katru dienu dodas uz Rīgu ar autotransportu, kas rada sastrēgumus un vairo gaisa piesārņojumu.

Diemžēl līdz šim galvaspilsētas vadībai prioritāte nav bijuši rīdzinieki. Rīgā tā arī nav nedz gājēju ielas, nedz pietiekamā daudzumā un kvalitātē veloceliņu. Arī ar tik daudz piesauktajiem park&ride nevedas. Arī sabiedriskais transports nav tāds, lai tajā gribētos pārsēsties no automašīnas. Un šeit neder atrunas, ka viena gada laikā Rīgu nevar pārvērst. Jo par to, ka galvaspilsētai ir jākļūst draudzīgākai cilvēkiem un mazajam biznesam, ir runāts gadiem. Tikai darīts gan ir ļoti maz. Toties ar plašu vērienu «šeptēšanās» ir notikusi dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Simptomātiski, ka, DB, sarunājoties ar lielu industriālo parku attīstītāju, tas paziņoja, ka strādā tikai Pierīgā un galvaspilsētā nedarbojas principiāli, jo birokrātiskās procedūras, kuras Pierīgas pašvaldībās var nokārtot pāris nedēļu laikā, Rīgā aizņem vairāk par pusgadu.

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Šobrīd notiek tilta uz Kundziņsalu būvdarbu konservēšanas darbi, bet Sarkandaugavas pārvada būvdarbos izsludināts tehniskais pārtraukums.

Lai arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) un Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) izstrādājuši vadlīnijas, kā kompensēt no šā gada 24. februāra augošās cenas publiskajos objektos, uz pilnīgu skaidrību par naudu būvnieki var cerēt ap Līgo svētkiem.

Pirmie vēstneši

Tas, ka dažādās būvmateriālu grupās cenu pieaugums bijis pamatīgs, bet kopš 24. februāra vērojams ne tikai sadārdzinājums, bet arī materiālu deficīts, Dienas Biznesā rakstīts jau iepriekš. Kā jau bija sagaidāms, sadārdzinājums, kas pārsniedz būvniecības nozares peļņas maržu, dažkārt pat vairākas reizes, rada neizbēgamas sekas, un divos lielos būvprojektos Rīgā jau tās redzamas. Viens no projektiem ir satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pagaidām konkrēta līgumcena nav minēta. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.martam.

Darbi tiek veikti kā turpinājums Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves darbu 1.etapam viena būvprojekta ietvaros.

Šī etapa darbos ietilpst sagatavošanās darbi - asfalta seguma frēzēšana, segas nesošās kārtas nojaukšana ietvei, betona apmaļu nojaukšana un citi. Tāpat plānota drenējošās kārtas būvniecība ietvei 30 cm biezumā, asfaltēšana, bruģa seguma izbūve, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, dažādu būvkonstrukciju izbūve un citi darbi.

Paredzēts, ka darbu izpildes termiņš nevar būt garāks par 279 dienām, skaitot no būvdarbu uzsākšanas dienas. Šajā termiņā noteiktas prasības konkursa uzvarētājam, ka tas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā no šā gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam nodrošina gajēju kūstību pa ietvēm abas pārvada pusēs un transportlīdzekļu kustību abos virzienos.

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Gaidot sniegputeni, Rīgā pirmdien tiek ieviestas "sniega biļetes" un autovadītāji varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, aģentūru LETA informēja Rīgas dome.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm pirmdienas pēcpusdienā galvaspilsētā iespējama stipra snigšana, kas turpināsies līdz otrdienai, tāpēc Rīgas pašvaldība pirmdien ieviesīs tā saucamās "sniega biļetes".

Kā atzīmē pašvaldība, uz ceļiem veidosies apledojums, sniega kārta un pasliktināsies redzamība, tādēļ galvaspilsētas ielās var būt apgrūtināti braukšanas apstākļi. Ielu un ietvju uzturēšanā tiks iesaistīti visi pašvaldības dienesti un pieejamā tehnika, tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Pašvaldība lēš, ka lielākā daļa automašīnu jau ir aprīkotas ar vasaras riepām, tāpēc Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, iespēju robežās izvēlēties veikt darba pienākumus attālināti, pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai arī savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Desmit gados kopbraukšanas platformu tirgus daļa transporta jomā varētu sasniegt 20-40%, paredz igauņu kopbraukšanas platformas Taxify līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig).

Taxify tiek uzskatīts par vienīgo patieso Igaunijas t.s. vienradzi, jo tam izdevies pārliecināt investorus ieguldīt tieši Igaunijas kompānijā, nevis caur mātesuzņēmumu – investoru jurisdikcijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas varētu mainīties nākotnē?

Nākotnē augs platformu tirgus daļa urbānajā transportā. Šobrīd lielākajā daļā pilsētu mobilitātes platformas veido dažus procentus no pilsētu transporta tirgus; parasti pusi veido sabiedriskais transports un otru – privātie auto. Domāju, ka nākamajos desmit gados platformu tirgus daļa palielināsies galvenokārt uz privāto auto rēķina un cilvēki vairāk lietos kopbraukšanas platformu sniegtās iespējas un mazāk savu auto. Ja skatāmies uz jaunāko paaudzi, daļa no viņiem ir uzauguši dalīšanās ekonomikā un drīzāk īrē, nevis pērk dzīvokli, izmanto tādus pakalpojumus kā Taxify un nepērk savu auto. Desmit gados platformu īpatsvars transporta jomā var sasniegt 20, 30 un varbūt 40%.

Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.