Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Pēc krīzes gadiem turpinājis pieaugt strauji augošo uzņēmumu – gazeļu – skaits.

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā – 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā – tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem – 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits – 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona. Jāatzīmē, ka Dienas Bizness sadarbībā ar ilggadējo sadarbības partneri Lursoft IT, publicē pirmos 250 strauji augošos uzņēmumus, bet vērtēta tiek visu strauji augošos uzņēmumu kopa.

2012 .gada 25. septembrī Spilves lidostas Aviācijas muzejā plkst. 16.00 ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju un žurnāla Gazele atklāšanu tiks godināti tie Latvijas uzņēmumi, kas pēdējos trīs gadus uzrāda dinamiskus izaugsmes rādītājus. Strauji augošo uzņēmumu skaits Latvijā arī šogad ir palielinājies, liecina laikraksta Dienas bizness un informācijas tehnoloģiju izstrādes un informācijas pakalpojumu sniedzēja Lursoft IT pētījums.

Gazele 2012 apbalvošanas ceremonijas devīze ir Panākumi ceļ spārnos! Pasākuma apmeklētāji tiks aicināti doties simboliskā lidojumā virs Latgales, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas ar nolaišanos katrā reģionā un strauji augošo uzņēmumu godināšanu. Noslēgumā tiks prezentēts jaunākais žurnāls Gazele, kas pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem nonāks 26.septembrī un būs nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Tāpat kā 2011.gadā, arī šogad Latvijā vērojamas ekonomiskās izaugsmes tendences, jo strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu skaits ir palielinājies. Gada pārskati apliecina, ka atsevišķi Latvijas uzņēmumi apgrozījumu palielinājuši pat vairāk nekā 50 reižu. 2012.gada līderos ir izvirzījusies tirdzniecības nozare.

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Metālapstrādes iekārtu biznesā SIA Naglis & Err ir kopš 2007. gada, bet uzņēmuma īpašnieki Dzintars Naglis un Vahurs Errs (Igaunija) nozarē darbojas kopš 1999. gada. Šobrīd SIA Naglis & Err ir Japānas metālapstrādes iekārtu ražotāja Okuma oficiālais pārstāvis Baltijā un Amada (arī Japāna) pārstāvis Latvijā. DB straujāk augošo uzņēmumu topā Gazele 2011 SIA Naglis & Err ieņem 34. pozīciju.

Dzintars Naglis uzņēmuma pēdējo gadu panākumus saista ar nozares attīstību kopumā un tās atgūšanos pēc krīzes. Nozarei smagākais bija 2009. gads – uzņēmumi ne tikai neinvestēja jaunās iekārtās, bet arī neremontēja esošās.

Spēcīgs arguments, kas ļāvis izdzīvot un augt – 2009. gadā Naglis&Err kļuva par Okuma pārstāvi Baltijā. «Tobrīd nozarei klājās slikti, un daudzas ārzemju kompānijas aizgāja no mūsu tirgus, kas tiem, iespējams, bija par mazu un sarežģītu. Viens no tiem bija arī Somijas uzņēmums, kurš Latvijā pārstāvēja Okuma un kurā strādāju arī es. Somiem aizejot, japāņi acīmredzot novērtēja mūsu zināšanas un piedāvāja pārņemt šo biznesu Baltijā,» atzīst Dz. Naglis.

Vācijas kapitāla SIA Hydraulik Bauteile Baltic apsteidz savu dibinātāju un gatavojas celt ražotni, lai elastīgāk reaģētu uz tirgus pieprasījumu.

SIA Hydraulik Bauteile Baltic ir Vācijas uzņēmuma Hydraulik Bauteile GmbH saistītais uzņēmums, kas Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā. Mērķis bija piegādāt hidrauliskās detaļas ilggadējam sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Iegūstot plašāku noieta tirgu, tika nolemts vairumtirdzniecību papildināt ar mazumtirdzniecību un montāžu. 2012. gadā tika iecerēta jauna ražošanas ēkas būvniecība, tomēr dažādu apstākļu dēļ būvniecību sāks šoruden. Šobrīd uzņēmums gaida būvatļauju jaunās ražotnes celtniecībai Ventspilī.

Pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients jo- projām ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā iegādāta prese, lai savienojumu montāžu veiktu paši, stāsta Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. «Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum,» norāda A. Grieze.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Dārza un meža tehnikai galvenais noiets ir ārpus Rīgas, tādēļ Husqvarna oficiālais dīleris SIA Uviks izplešas, veidojot filiāļu tīklu reģionos.

Pašlaik uzņēmumam ir pārstāvniecības Skrundā, Aizkrauklē, Daugavpilī un Liepājā, bet nākotnē tādu ir iecerēts izveidot Ventspils apkaimē, kādā no Vidzemes pilsētām, kā arī plašāku servisa centru Rīgā. Dārza un meža tehnikas tirgū konkurence ir sīva – dažādu zīmolu ražotāju dīleri konkurē gan savā starpā, gan ar būvmateriālu lielveikaliem, kuros ir šādas tehnikas sadaļa, turklāt tie spēj produktus piedāvāt par zemākām cenām. Asas konkurences apstākļos ieguvējs ir klients, taču perspektīvā uzņēmums zaudē peļņas procentu, tas neļauj tālāk attīstīties, līdz ar to gala rezultātā klients tomēr zaudē, uzskata SIA Uviks īpašnieks Zemgus Vītoliņš.

Komercķīlu 78 tūkstošu latu apmērā reģistrējis Olaines uzņēmums SIA Jaunozols būve, liecina Lursoft dati.

Kā ķīlas ņēmējs reģistrēts SIA NP Properties.

Par labu ķīlas ņēmējam SIA Jaunozols būve ieķīlājusi visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, tā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Jāpiebilst, ka, lai arī SIA Jaunozols būve reģistrēts pirms vairāk nekā 10 gadiem, šī uzņēmumam ir pirmā komercķīla visā tā darbības laikā.

Mārim Nikuļcevam, Mārim Kozindam un Viktoram Jarošam piederošā SIA Jaunozols būve pērn strādājusi ar 17,11% apgrozījuma kritumu. Uzņēmums apgrozījis 811,5 tūkstošus latu, gadu noslēdzot ar 6,06 tūkstošu latu zaudējumiem. Pēc 2011.gada 114,66tūkstošu latu zaudējumiem tas ir būtisks uzlabojums.

Poligrāfijas uzņēmums Reneprint pēc apjomīgām investīcijām ražošanā kāpina apgrozījumu un vērš skatienu uz Krievijas tirgu.

Par to DB stāsta uzņēmuma izpilddirektors Juris Zauers. Triju gadu laikā apgrozījums kāpis septiņas reizes – no 0,72 milj. latu 2010. gadā līdz 6,02 milj. latu 2012. gadā –nodrošinājis SIA Reneprint iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu topā Gazele, ko veido DB sadarbībā ar Lursoft.

SIA Reneprint ir daļa no Reneprint Poligrāfija grupas, kuras kopējais apgrozījums 2012. gadā sasniedz 13 milj. latu, kopā ar tajā ietilpstošo SIA Rene pluss. Pagājušajā gadā panākts arī 40% eksporta apjoma pieaugums. Uzņēmums ir optimistisks arī par šo gadu – plāno 30% apgrozījuma pieaugumu.

Augstas klases speciālistu piesaiste, ES finansējuma pieejamība uzņēmumu modernizācijai ļāvusi SIA Piche attīstīties sprādzientempā.

Projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA Piche apgrozījuma pieaugums iepriekšējos trīs gados sasniedzis 2674%. Uzņēmums šogad saņēma DB sadarbībā ar Lursoft rīkotā konkursa Rīgas un Pierīgas Gazele 2013 apgalvojumu kā straujāk augošais no visiem topā esošajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Nepatika tāme

Šobrīd SIA Piche divi galvenie darbības virzieni ir arhitektūra un būkonstrukciju, tostarp komunikāciju projektēšana un būvniecība. Uzņēmuma klienti galvenokārt ir ostas un pārtikas produktu ražotāji.

Tas saimniecisko darbību sāka 2007. gadā; sākotnējā iecere bija veidot automašīnu tirdzniecības centru. Līdz ar to uzņēmumam radās nepieciešamība pēc liela izmēra telpām. Taču t.s. treknajos gados, konsultējoties ar būvkompānijām, uzņēmums secinājis, ka to piedāvātās atbilstošas ēkas izmaksas būtu bijušas ap 400 tūkst. latu, bet Piche budžets bija ierobežots – 200 tūkst. latu. Tādēļ kompānija pieņemusi lēmumu mēģināt pašu spēkiem uzbūvēt nepieciešamo ēku ar divreiz mazāku budžetu. Lai to varētu realizēt, materiāli sūtīti no Ķīnas, arī būvkonstrukciju speciālisti tika piesaistīti no tālās austrumu valsts.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt B2B segmentā redzams ievērojams kritums - salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Kopumā iesniegto lietu skaits pērn samazinājies par 5,4%, bet summa - par 3,9%, un nozares kompāniju rezultāti jāskata kontekstā ar nozares attīstības negatīvajām tendencēm.

Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā.Tas pēdējos gados ir palīdzējis strauji attīstīties SIA Tent For Event Baltic.

Pašlaik uzņēmums ir pievērsies biznesa paplašināšanai Skandināvijas valstīs. DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele SIA Tent For Event Baltic ierindojas 238. vietāvietā. Trīs gados uzņēmums ir vairāk nekā trīskāršojis savu apgrozījumu.

Krīzes priekšrocības

Tent For Event Baltic nodrošina korporatīvos pasākumus, kāzas, festivālus u.c. sarīkojumus ar lielizmēra teltīm un to labiekārtošanu. Ideja veidot šāda profila uzņēmējdarbību radusies 2006.gadā. «Tolaik ievērojām šādu potenciālu biznesa nišu, kur iespraukties,» stāsta SIA Tent For Event Baltic vadītājs Kaspars Cimermanis. Uzņēmumiem trūcis telpu, kur rīkot korporatīvos pasākumus, savukārt pieejamo piedāvājumu pasākumu telšu tirgū uzņēmuma dibinātāji uzskatījuši par dārgu. Darbību uzņēmums sāka 2008. gadā, tieši sākoties krīzes. «Šim apstāklim bija arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, nepaguvām neapdomīgi ieguldīt līdzekļus, iepērkot dārgas lielizmēra konstrukcijas, kas nespētu uzreiz sevi atpelnīt, jo pieprasījums krīzei laikā nenoliedzami bija zems,» viņš skaidro. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ vairāki tirgus dalībnieki biznesu pameta. Uzņēmumam palīdzējis fakts, ka tā darbības sākumā bijis viegli atrast darbiniekus. «Izmaksas bija zemākas, nebija daudz darbinieku ar lielām algām, nebija kredītu. Ar pašu līdzekļiem attīstījām biznesu, cik varējām atļauties – nopelnīto uzreiz ieguldījām attīstībā,» stāsta K. Cimermanis.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Ķekavas novada uzņēmums Siltums Jums uzvarējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) teju četrus milj. Ls apjomīgā iepirkumu konkursā.

Paredzēts, ka par 3, 777 884 milj. Ls SIA Siltums Jums veiks ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un izbūvi Dobeles aglomerācijā, liecina informācija IUB. Darbu vecēja izvēles galvenais kritērijs bija saimnieciskais izdevīgums.

Līgumcena par darbu veikšanu ir mazāka nekā iepriekš paredzēja ministrija. Pērnā gada 6. decembrī izsludinātajā konkursā VARAM prognozēja līgumcenu 3, 779 859 milj. Ls apmērā.

Dobeles aglomerācijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tiks atjaunotas ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Komunikāciju izbūves uzņēmums Siltums Jums reģistrēts 2005. gadā un 2008. gadā straujāko uzņēmumu topā Gazele ierindojās piektajā vietā.

SIA Pure Chocolate izaugsmi nodrošina pozīciju nostiprināšana vietējā tirgū, kā arī aktīva un pārdomāta eksporta tirgu iekarošana , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2010. gada saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate strādājis pie jaunu produktu attīstības gan vietējam, gan eksporta tirgum. «Esam sapratuši, kāds sortiments ir nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, un mēģinājuši saprast, ko vēlas eksporta valstu patērētāji. Pērn uzbūvētajā ražotnē varam izgatavot dažādu garšu trifeles un iepakot tās dažāda izmēra kastītēs. Šī elastība ir mūsu priekšrocība,» stāsta SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Šā gada septembrī Pure Chocolate saņēma DB un Lursoft apbalvojumu Gazele 2014 kā straujāk augošais Rīgas un Pierīgas reģionā. 2013. gadā Pure Chocolate apgrozījums sasniedza 2,3 milj. eiro; salīdzinot ar 2012.gadu, pieaugums ir bijis par 54,20%. 2014. gadā uzņēmuma prognozētais apgrozījums ir 4,18 milj, eiro.

Arhitektūra ir kaut kas vairāk nekā tikai zīmējums, tās ir ilgstošas attiecības ar būvnieku un sabiedrību

Tā uzsver SIA 8 A.M. līdzīpašnieks Juris Lasis. Biroja apgrozījums no 142 tūkst. eiro 2013. gadā ir kāpis līdz 686 tūkst. eiro 2015. gadā, un kompānija ir iekļauta Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Mēs varētu būt ievainota govs, nevis gazele, jo savus brieduma gadus piedzīvojām pirms krīzes, kad uzņēmuma apgrozījums pārsniedza vienu miljonu eiro. Pēdējo trīs gadu apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši divi diezgan lieli objekti. Arhitektūra ir cieši saistīta ar politiskām un ekonomiskām norisēm valstī, un šā brīža situācija nedod cerības, kas šis gads būs veiksmīgāks par iepriekšējo,» neslēpj J. Lasis. Viņš citē maestro Raimondu Paulu, ka labs solists ir tāds, kuram ir repertuārs. 8 A.M. repertuārs ir pasūtītāji, kuri pēdējos gados ir bijuši saprotoši un zinoši. «Ja nav klienta, kas vēlas kvalitatīvu arhitektūru, tad varam darīt ko vien gribam, bet nevienam tas nebūs vajadzīgs,» viņš saka.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Finanšu nozares pārstāvji reģistrējuši Finanšu nozares arodbiedrību, liecina informācija Lursoft.

Jaundibinātā arodbiedrība reģistrā ierakstīta 22. novembrī. Tās darbības mērķi ir savu biedru darba, ekonomisko, profesionālo, sociālo tiesību un interešu aizstāvēšana, pārstāvēšana un veicināšana.

Finanšu nozares arodbiedrības vadībā darbojas finanšu un ekonomikas eksperts Tālis Laizāns, liecina informācija Lursoft. Tāpat arodbiedrībā darbojas SEB bankas arodorganizācijas priekšsēdētājs Andrejs Mežals, SIA Cherry Media pārdošanas projektu vadītājs Raimonds Sarkans, a/s SEB banka Ārējo komunikācijas projektu vadītāja Anna Vilsone un Mikus Vilsons, kurš pašlaik darbojas SIA Lake Property Partners, SIA Gazele un SIA L5254, liecina informācija LinkedIn.

Lielākais mūzikas instrumentu un šovbiznesa aprīkojuma izplatītājs post-padomju teritorijā SIA A&T Trade Music strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeles topā ierindojies, lietderīgi izmantojot prezidenta deligāciju vizītēs austrumos.

Muzikanti A&T Trade zina labi, uzņēmums bija viens no pirmais brīvajā Latvijā, kurš 1994.gadā sāka tirgot mūzikas instrumentus. Treknajos gados, kad lielākajā daļā uzņēmumu apgrozījuma rādītāji virzījās augšup, arī A&T Trade prātoja, kā attīstīties tālāk. Pirmā doma bija paplašināt tirdzniecības vietu skaitu Latvijā, tomēr, rūpīgāk padomājot, vadība saprata, ka gaidāmas lielas pārmaiņas un Baltijas tirgus ir pārlieku mazs, tāpēc nepieciešams paplašināt darbību ārpus tā, piemēram, Āzijā.

2008.gadā uzņēmēji ar tā laika Latvijas prezidentu Valdi Zatleru devās delegācijā uz post-padomju valstīm. «Bija pilna lidmašīna ar uzņēmējiem, kas brauc plezīrā, mēs braucām ar konkrētu mērķi, jo sapratām, ka jāizmanto iespēja tikt attiecīgo valstu tirgū. Kamēr citi apspriedās ar valsts vīriem, mēs izsaucām taksometru un devāmies uz mūzikas veikaliem. Soli pa solim potenciālajās valstīs ieguvām savu dīleru tīklu,» atceras A&T Trade Realizācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Putņinš.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

Pērn nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas SIA Latio namsaimnieks par 40% audzējusi apsaimniekoto māju portfeli, kas atspoguļosies uzņēmuma šā gada apgrozījumā. Kopējam apsaimniekoto māju skaitam pārsniedzot pusotru simtu, uzņēmums izsaka prognozi, ka 2013. gadā uzņēmums kļūs par daudzdzīvokļu māju vadošo privāto pārvaldīšanas uzņēmumu Latvijā.

SIA Latio namsaimnieks apgrozījums 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 23%, sasniedzot 1,24 miljonus latu, liecina neauditētie uzņēmuma finanšu rādītāji. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija viena miljona latu apmērā un attiecībā pret 2010.gadu tas bija dubultojies.

«Uzņēmuma 2012.gada peļņa plānota iepriekšējā gada līmenī, jo uzņēmāmies segt iedzīvotāju parādus komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Visa peļņa tiks novirzīta šīm vajadzībām,» skaidro Latio namsaimnieka valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Latio namsaimnieks informē, ka apsaimniekoto māju portfeli uzņēmumam izdevies palielināt, pārņemot klientus no tādiem uzņēmumiem kā SIA Namu apsaimniekošana, SIA Jauna vide.lv, SIA LAF nami.