Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Lielbritānijas latviešu ziņu portāla Anglo Baltic News izveidotāja Dace Gaile lēmusi par šī portāla pārdošanu, liecina īpašnieces paziņojums mikroblogošanas vietnē Twitter.

Anglo Baltic News ir ziņu portāls latviešu valodā, un tajā nereti tiek rakstīts arī par Latvijas iedzīvotāju veiksmes stāstiem Lielbritānijā, aktualitātēm Apvienotajā Karalistēm un citām tēmām, kas varētu būt interesantas Anglijā dzīvojošajiem latviešiem.

Kā DB norādīja D. Gaile, interese par portāla iegādi ir, tomēr tā pārdošanas cena gan netiek atklāta.

Pirms diviem gadiem Anglo Baltic News pievienojās bijusī TV3 žurnāliste Aija Stikāne, kas vadīja portālu deviņus mēnešus, un viņas mērķis bija padarīt ziņu portālu par «katra Lielbritānijas latvieša labāko draugu», iepriekš rakstīja pats portāls.

Publisko iepirkumu sistēmā gaidāma revīzija, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, pērn aizsāktais pārmaiņu vilnis neatslābs ne šogad, ne arī nākamgad

Tā Dienas Biznesa sadarbībā ar ZAB Kļaviņš Ellex rīkotajā publisko iepirkumu konferencē atzina Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas, kā arī publisko iepirkumu eksperti. Publiskie iepirkumi ir, bija un būs iekārojams kumoss, vēl jo vairāk, ja daudzās jomās tam tiek piemērots dzīvības eliksīra apzīmējums. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka cīņa par to, kurš tad tiks pie šī spēcinošā avota, bieži vien ir nežēlīga – strīdi, pārsūdzības, tiesvedības.

«Publisko iepirkumu pasūtītāju un arī pretendentu dzīvi sarežģī nemitīgas izmaiņas normatīvajos aktos, un arī nākamais gads nebūs izņēmums, jo Latvijai būs jāpārņem jaunās ES direktīvas prasības, tāpēc būs jauni iepirkumu likumi,» uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja direktore Dace Gaile. Viņa atzina, ka pašlaik darba grupā notiek darbs pie šāda likumprojekta izstrādes. «Nākamajā gadā publisko iepirkumu jomā būs būtiskas izmaiņas, taču jaunievedumi būs arī šogad, un dažas jaunās direktīvas normas parlamentārieši ar grozījumiem normatīvos vēlas iedarbināt jau šogad,» uzsvēra D. Gaile. Proti, no šā gada 1. augusta publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties tie, kuriem nodokļu parāds būs lielāks par 150 eiro. Lai arī nodokļu parādnieki nevarēs startēt iepirkumos, tomēr jāņem vērā, ka nosacījums neattieksies uz tiem, kuriem VID pagarinājis nodokļu samaksas termiņu, un tie nebūs atrodami arī nodokļu parādnieku sarakstā. D. Gaile atgādināja, ka no šā gada 1. augusta elektronisko iepirkumu sistēmā paši pretendenti varēs veikt pārbaudi, vai uz viņiem neattiecas izslēgšanas nosacījumi. «Pērn tika ieviests tā dēvētais zaļais publiskais iepirkums, turklāt kopš pērnā gada nogales iepircēji var nepiemērot likuma normas pārtikas produktu iepirkumiem līdz 42 000 eiro, ja piegādātāja izvēlē tiek ņemti vērā vides kritēriji,» uz nemitīgo jauninājumu maratonu norāda D. Gaile. Lai arī bija jautājums par vietējo uzņēmēju (nodokļu maksātāju) priekšrocībām, tomēr normatīvajos aktos nekādu īpašu priekšrocību vietējiem ražotājiem neesot un tādus iestrādāt arī neesot iespējams, jo to liedzot ES nosacījumi. Tomēr visu normatīvos aprakstīt nevarot un tos ar saturu piepilda paši pasūtītāji.

AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumam uzmanību pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

Viņa informēja, ka KNAB ir pieprasījis attiecīgā iepirkuma dokumentus.

Deputāti komisijas sēdē uzklausīja «Pasažieru vilciena» sniegto informāciju par jauno elektrovilcienu iepirkuma virzību.

Tostarp sēdes laikā Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) IUB vadītājai vaicāja, vai, ņemot vērā, ka Čehijas uzņēmums «Škoda» ir iesaistīts «Rīgas satiksmes» korupcijas skandālā, pastāv varbūtība, ka arī «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkumā pēc daudziem gadiem varētu atklāties korupcija? Savukārt Gaile atbildēja, ka viņa nevar pateikt, kas atklāsies nākotnē, bet pašreiz nav pamata izslēgt kādu pretendentu no iepirkuma konkursa.

Tāpat Gaile piebilda, ka «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums ir ļoti apjomīgs iepirkums, tāpēc visi iesaistītie cīnās par uzvaru tajā.

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Kamēr iepirkumos prevalēs zemākās cenas princips, par ilgtspēju runāt būs ļoti grūti . Šobrīd tas ļoti uzskatāmi redzams ceļu būves iepirkumos, kur asas konkurences apstākļos cīņas par uzvaru un zemāko cenu novedušas pie tā, ka uzvarētāju piedāvātās līgumcenas ir uz pusi vai pat 2,5 reizes zemākas par pasūtītāju paredzētajām.

Cik ilgi tā tas var turpināties, nozarē prognozēt neņemas. «Pieļaujam, ka būvdarbu sezonas otrajā pusē cenas varētu kāpt. Konkurence diez vai mazināsies, tāpēc lielu kāpumu neprognozējam,» pauž ceļu būves uzņēmuma Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Ceļu būvē valda īstermiņa domāšana – no valsts puses pieejamais finansējums zināms vien gada griezumā, vairākgadu programmas tiek pieņemtas vien zināšanai, kas neuzliek par pienākumu tās īstenot. Gadiem iepirkumos nav iespējams tikt vaļā no zemākās cenas principa. Papildu tam šoruden vēl gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Rezultātā «nozares uzņēmējiem nav ticības nākotnei, tādēļ visi cīnās šodienai,» notiekošo kodolīgi raksturo biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ir gandrīz neiespējami pamanīt konkursos aizliegtas vienošanās pazīmes, aģentūrai LETA apgalvoja biroja vadītāja Dace Gaile.

Viņa skaidro, ka IUB ir devis Konkurences padomei (KP) signālus, ja redz ļoti identiskus piedāvājumus, kas ir ļoti primitīvi, ļoti neprofesionāli realizēti.

Likumā esot noteikts regulējums, kas nosaka, ka gadījumā, ja, piemēram, divi pretendenti pēc kārtas atsauc piedāvājumu iepirkumā, tad pasūtītājam konkurss ir jāpārtrauc, jo esot skaidrs, ka šajā konkursā ir negodīga spēle. Savukārt, ja viens piedāvātājs atsauc piedāvājumu un pasūtītājs nolemj ņemt nākamo, tad tāpat esot jāpārliecinās, vai atsaucējs un nākamais pretendents nav viena tirgus dalībnieki. Cik pasūtītājs ir kompetents to pārbaudīt, ir cits jautājums, bet viņš vienmēr var vērsties Konkurences padomē pēc palīdzības, un to arī iesakām, uzsver biroja vadītāja.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Aktīvāka biznesa iesaistīšanās iepirkumu procesa pilnveidošanā mazina problēmas publiskajos konkursos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Rezultāts būs redzams konkursos, kurus izsludinās pēc mēneša,» par ieguvumiem no tikko kā publiskotā paraugnolikuma iepirkumiem uzkopšanas nozarē DB saka Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone. Tas sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, starptautiskiem ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāts gada garumā. Paraugnolikums radīts tā, lai pasūtītāji to varētu ērti izmantot, ierakstot faktiski tikai nepieciešamo pakalpojumu un tehniskās detaļas. Šādi iecerēts pasargāt pasūtītāju no nekvalitatīviem piedāvājumiem, bet valsti un visu nozari – no negodprātīgiem spēlētājiem, stāsta K. Drone. DB jau ziņojis, ka uzkopšanas nozare ir viena no tām, kur ilgstoši notikusi cīņa par godprātīgu nodokļu maksāšanu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Šonedēļ notiks otrā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās, kurā atkal aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un vienkārši uzņēmīgs, radošs cilvēks vai savas jomas profesionālis.

Pasākuma mērķis ir uzņēmēju sadarbības tīkla veidošana visas Eiropas mērogā. Pirmā saslēgšanās janvārī radīja tik lielu interesi, ka virtuālās platformas kapacitāte izrādījās par mazu, lai aptvertu visus interesentus. Tika nolemts šādas tikšanās organizēt regulāri, apmēram reizi divos mēnešos.

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina tikties pirmajā virtuālajā saietā 

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties...

Otrais virtuālais saiets notiks 18. martā. Tīklošanos rīko "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Katrai virtuālās tikšanās reizei ieplānota arī kāda noderīga informācija saistībā ar uzņēmējdarbību, šoreiz virstēma – digitālais mārketings, galvenā lektore būs Katrīne Zane Geidmane, klientu piesaistes kampaņu un satura veidotāja, “LinkedIn” un zīmola stāstniecības konsultante ar plašu starptautisku pieredzi.

“Digitālajam mārketingam un tā iespējām nav robežu,” uzsver Katrīne Zane Geidmane. Viņa piebilst, ka daudzi nemaz nezina un neizmanto visas visas funkcijas un iespējas, kā arī nereti neiedomājas par neierastākiem digitālā mārketinga kanāliem: “Jāņem vērā, ka mūsdienās viss mainās neprātīgi strauji, arī sociālo tīklu auditorijas. Ir arvien vairāk cilvēku, kas izvēlas vispār vairs nebūt sociālajos tīklos, bet šī auditorija sasniedzama citādā ceļā. Pamatā vienmēr ir stratēģijas jautājums – kādai auditorijai gribam pavēstīt par savu produktu vai pakalpojumu, ko varam piedāvāt, ko vēlamies iegūt.”

Ar pieredzi un profesionāliem ieteikumiem dalīsies arī citas Latvijā un ārvalstīs dzīvojošas savas jomas profesionāles. Par digitālā mārketinga nozīmību sava uzņēmuma attīstībā stāstīs Dace Gaile, “All Thing Decor Ltd.” īpašniece Lielbritānijā – pirms četriem gadiem viņa sāka savu biznesu hobija līmenī, ieguldot vien pusotru mārciņu, bet nu tas ir globāls uzņēmums, labi zināms un atzīts Lielbritānijā.

Ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmuma “Stila lampas” īpašniece Dagnija Meldere, kura savulaik pašmācības ceļā apguvusi iespējas, ko sniedz sociālie tīkli. Profesionāļa skatījumu sniegs starptautiska līmeņa mārketinga un zīmolvedības speciāliste Zane Vērdiņa, savukārt tekstu autore un komunikācijas speciāliste Zane Pudule dalīsies ar praktiskiem ieteikumiem un neparastākiem knifiem sociālo tīklu satura veidošanā.

Organizatori atzīst – kaut klātesamības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Un, lai arī uzsvars tiek likts uz Eiropas latviešu uzņēmēju tīkla izveidošanu, daudzi no viņiem sadarbojas vai vēlas sadarboties arī ar Latvijas pārstāvjiem, tāpēc tīklošanās pasākumā aicināti piedalīties arī Latvijas uzņēmēji.

Pasākums notiks 18. martā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, dalība tajā ir bez maksas, pieteikties iespējams šeit. Video varēs noskatīties arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) un #esiLV kanālos platformā “Youtube”, kā arī noklausīties #esiLV podkāstu.

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, turpmāk būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem, paredz trešdien Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi nepieciešami, lai veicinātu regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Patlaban likums paredz, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā.

Valsts un pašvaldību iestādes, pārbaudot visus pretendentus jau iepirkuma sākuma brīdī, izslēgtu no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus.

Pašreizējā likuma redakcija pieļauj, ka pretendents nodokļus nomaksā tikai tad, ja tiek pasludināts par iepirkuma uzvarētāju. Ja visi uzņēmēji zinātu, ka tiks izslēgti no iepirkuma konkursa par nenomaksātiem nodokļiem, tā būtu motivācija godprātīgi maksāt nodokļus, skaidroja komisijas deputāts un viens no grozījumu iniciatoriem Klāvs Olšteins.

Pasažieriem pēc jauno vilcienu iegādes jārēķinās, ka pakalpojums, iespējams, sadārdzināsies un nedaudz tiks celtas biļešu cenas, tāpat ir skaidrs, ka uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) finanšu perspektīva ilgtermiņā nav vērtējama kā spoža, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti atzina uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā ar vecajiem vilcieniem izdodas noturēt zemu biļešu cenu.

Tāpat viņš atzina, ka ilgtermiņā uzņēmuma finanšu perspektīva nav spoža - 50% no ieņēmumiem ir jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu. Šogad par infrastruktūru būšot jāmaksā 36 miljoni eiro, bet valsts dotācija piešķirta 35 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka, ja valsts pa tiešo apmaksātu infrastruktūras maksas, tad uzņēmumam pēc būtības valsts dotācijas nemaz nebūtu vajadzīgas.

Lubāns arī norādīja, ka patlaban svarīgākais ir ne tikai koncentrēties uz jaunu vilcienu iegādi, bet arī uz ilgtermiņa redzējumu, jo esot jāsaprot, kāda būs vilcienu loma turpmākos pāris desmitos gadu. Redzot pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu lomu ilgtermiņā, varot mainīties arī iepirkuma būtība. Tad precīzāk kļūšot skaidrs, ko tieši nepieciešams iegādāties. Lai neizveidojas situācija, ka, izvēloties konkrētos vilcienus, tie ir piemēroti tikai situācijai tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja Lubāns.

Līdz 12.janvāra plkst. 17 SIA Eco Baltia vide nav parakstījusi Jūrmalas pilsētas domes piedāvāto vienošanos par 2015.gada atkritumu apsaimniekošanas maksu, tāpēc pašvaldība šīs nedēļas laikā sarunu procedūras rezultātā plāno slēgt jaunu līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ārkārtas situācijā, informē Jūrmalas dome.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka ar šo soli Eco Baltia vide skaidri norādījusi, ka nevēlas pildīt savas līgumsaistības, tāpēc līdz ceturtdienai pašvaldība vienosies ar citu atkritumu apsaimniekotāju, kas pakalpojumu sniegs saskaņā ar līgumu. Eco Baltia vide šajā sarunu procesā netiek aicināts.

Pašvaldība līdz 12.janvāra darba dienas beigām bija devusi iespēju SIA Eco Baltia vide turpināt korektu līgumsaistību izpildi, parakstot vienošanos par 2015.gada tarifu 2,85 eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa pretēji apsaimniekotāja pieprasītajam ievērojami paaugstinātajam tarifam 7,97 eiro apmērā, kas nav saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātā 2011.gadā noslēgto līgumu. SIA Eco Baltia vide neparakstot vienošanos, nav piekritusi turpināt sniegt pakalpojumus noslēgtā līguma ietvaros.

Par iepirkumu konkursu rezultātiem joprojām iesniedz daudz sūdzību, tomēr pamatoto sūdzību skaits rūk, uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādas ir būtiskākās nepilnības iepirkumu gaitā, ko patlaban visbiežāk konstatē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)?

Jāsāk ar to, ka Publisko iepirkumu likumā ir regulējumi, kuri atstāj pasūtītājam lielu izvērtēšanas lauku, respektīvi, bieži tiek spriests, vai pretendentam izvirzītās prasības ir samērīgas, jo likums nenosaka prasības pretendenta kvalifikācijai. Katram var būt atšķirīga izpratne, kas ir un kas nav samērīgi. Tāpēc par to vienmēr bijuši strīdi un arī tagad turpinās strīdi. Lai to novērstu, IUB sadarbojas ar nozaru profesionālajām organizācijām un mēģina sagatavot ieteikumus, norādot, ka, lūk, šajā konkrētajā nozarē tādas prasības būtu pieņemamas, bet atkal citas prasības noteikti nav pieņemamas.

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Tehnoloģiju startup kompāniju straujākai attīstībai būtu vajadzīgi investori ar zināšanām šajā jomā, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē stāstīja IT jomas eksperti. Savukārt diskusijā par valsts sektora IT iepirkumiem konferences dalībnieki atzina, ka daudzos gadījumos tie tiek rīkoti neefektīvi, taču ātra risinājuma nav.

Pēdējos trīs gados startup skaits Latvijā ievērojami ir audzis, un aizvien vairāk jaunu cilvēku dibina uzņēmumus, sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš. Tomēr problēma aizvien ir finansējuma pieejamība, jo, ieguldot šajos uzņēmumos, pastāv liels risks zaudēt naudu. No investoru puses pamazām sāk aktivizēties biznesa eņģeļi, un tā, pēc Techhub pārstāvja teiktā, ir ļoti kritiska daļa no ekosistēmas, jo viņi parasti ir pirmie, kas iegulda jaunos uzņēmumos. «Tomēr aizvien trūkst tādu biznesa eņģeļu, kuriem ir pieredze konkrētajā nozarē. Piemēram, tehnoloģiju jomā ir daudz vērtīgāk saņemt investīciju no tādiem investoriem, kuri saprot šajā sektorā, jo spēj dot padomus attīstībai.