Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika, un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi atstāja rekordzemu 0,5% apmērā. Mainīta netika arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas pašreizējās programmas apjomi, kas ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Šobrīd tirgū arvien skaļāks kļūst viedoklis, ka Anglijas CB varētu tirgu pārsteigt ar ātrāku mārciņas bāzes likmes palielināšanu nekā pirms tam ticis gaidīts. Inflācija Anglijā jau pagājušajā gadā pārsniedza Anglijas CB mērķi - 2%. Tāpat analītiķi sagaida, ka tā Anglijā turpinās palielināties, jo pieaugs gan izejvielu cenas, gan pievienotās vērtības nodoklis.

Atsevišķi Anglijas CB valdes locekļi jau kopš pagājušās vasaras balsojuši par mārciņas bāzes likmes palielināšanu baidoties no pieaugošām cenām. Šobrīd pasaules finanšu tirgi kā samērā lielu iespējamību uztver to, ka mārciņas bāzes likme varētu tikt palielināta jau šā gada maijā, raksta Reuters.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Pagaidām Anglijas Bankai nav nepieciešamība uzreiz celt aizņemšanās procentu likmes, BBC sacījis Anglijas Centrālās bankas vadītājs Marks Karnijs.

Viņš gan devis signālus, ka ir sākušās sarunas par Anglijas Bankas turpmāko politikas kursu, ņemot vērā, ka bezdarbs Lielbritānijā ir sarucis straujāk nekā gaidīts.

Jautāts, vai banka samazinās bezdarba līmeņa mērķi, kas patlaban noteikts 7% un tiek saistīts ar aizņemšanās likmju paaugstināšanu, viņš norādījis, ka ir plašs klāsts ar lietām, ko banka varētu darīt, tādēļ nevajadzētu pieņemt pārsteidzošus secinājumus. Viņš uzsvēris, ka ikviens lēmums tiks pieņemts, to apstiprinot Monetārās Politikas komitejas deviņiem dalībniekiem, un viņi turpmāko kursu pārskatīs nākamajā mēnesī.

M. Karnijs situāciju komentēja pēc tam, kad ceturtdien jaunākie darba tirgus dati uzrādīja, ka Lielbritānijas bezdarba līmenis negaidīti sarucis līdz 7,1%, kas ir tikai nedaudz virs līmeņa, kuru Anglijas Banka noteikusi kā mērķi, kad tiks pārskatītas rekordzemās bāzes procentu likmes.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) vēl nav aplēsis, cik lieli izdevumi un citi zaudējumi viņam radušies saistībā ar tiesvedību Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesā un kurus, pēc viņa advokātu sniegtās informācijas, Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām var nākties viņam atlīdzināt, taču zaudējumu summa varot pārsniegt vienu miljonu latu.

Kā aģentūru LETA informēja Lembergs, viņš apsver iespēju prasīt arī morālo kompensāciju - lai to varētu saņemt, jāpierāda, ka pret viņu apzināti celta nepamatota prasība.

Kā apgalvo zvērināta advokāte Vineta Čukste, Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa šonedēļ pieņēmusi Lembergam nozīmīgu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta prasība, ko pret viņu 2011.gada aprīlī cēla kompānija Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citas LK meitassabiedrības.

Šāds tiesas lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, kas tika skatīts četras dienas ilgā tiesas sēdē 2011.gada nogalē un 2012.gada aprīlī. Kā informēja Čukste, Anglijas Komerctiesa tiesa esot pilnībā piekritusi Lemberga argumentiem un atzinusi, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus.

Anglijas Augstās tiesas karalienes sēdekļa Komerctiesa (Anglijas tiesa) nolēmusi piedzīt tiesāšanās izdevumus no Antonio Gramsci Shipping Corporation un citām Latvijas kuģniecības meitas sabiedrībām par labu Aivaram Lembergam. Savukārt lēmums par A. Lemberga mantas iesaldēšanu atstāts spēkā līdz tiesas lēmumam par prasītāju tiesībām iesniegt apelāciju.

Tiesas sēdē 24. jūlijā izskatīti jautājumi, kas izriet no Anglijas tiesas 2012.gada 12.jūlija lēmuma, ar kuru tika noraidīta Latvijas kuģniecības meitas sabiedrību celtā prasība pret Aivaru Lembergu Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ, informē advokātu biroja Kronbergs & Čukste partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pretēji prasītāju paustajam viedoklim tiesas lēmums par jurisdikcijas neesamību mainīts netika. Tiesa nolēma piedzīt no prasītājiem par labu Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus. Konkrēta summa un samaksas termiņš šajā tiesas sēdē netika noteikts, jo tiesa turpinās darbu 2012.gada 31.jūlijā.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes procentlikmi atstāja rekordzemu - 0,5% apmērā.

Jāpiebilst, ka Apvienotajā Karalistē inflācija februārī pieauga līdz 4% atzīmei, kas ir divas reizes vairāk nekā inflācijas līmeni vēlētos redzēt Anglijas Banka (tai mērķis tāpat kā Eiropas Centrālajai bankai ir inflācija pie 2% atzīmes). Tiesa gan, analītiķi norāda, ka Anglijas ekonomikas izaugsme vēl nav tik spēcīga, lai varētu sadzīvot ar augstākām likmēm.

Šobrīd lielākā daļa analītiķi prognozē, ka Anglijas Banka mārciņas bāzes likmi paaugstinās šā gada maijā. Jāatgādina, ka Anglijas CB kaimiņš – Eiropas Centrālā banka savā pagājušas nedēļas sanāksmē finanšu tirgiem deva zīmīgus mājienus, ka eiro bāzes procentlikme tiks celta jau aprīlī.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - pirmdien prezentēja jauno 50 mārciņu nomināla banknotes dizainu, un uz jaunās banknotes būs matemātiķa un kriptogrāfa Alana Tjūringa attēls.

Tjūrings ir pazīstams kā slepeno kodu uzlauzējs, palīdzot sabiedroto spēkiem Otrā pasaules kara laikā. Viņš sniedza savu ieguldījumu, lai palīdzētu sabiedroto spēkiem nolasīt vācu jūras spēku ziņojumus, kas kodēti ar šifrēšanas mašīnu "Enigma".

50 mārciņu nomināla banknote būs pēdējā Anglijas Bankas izlaistā banknote, kurā papīrs tiks nomainīts pret polimēru materiālu. Jaunā banknote apgrozībā nonāks 2021.gada beigās.

Šī nomināla banknotes agrāk tika raksturotas kā "korumpētās elites valūta", un tā ir ikdienas darījumos vismazāk izmantotā nomināla banknote.

"Alans Tjūrings bija izcils matemātiķis, kura darbam bijusi milzu ietekme uz mūsu dzīvi pašlaik," prezentācijas pasākumā sacīja Anglijas Bankas prezidents Marks Kārnijs.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes procnetlikme atstāta rekordzemā - 0,5% apmērā.

Kopumā šobrīd palielinājušās bažas par Anglijas ekonomikas izaugsmes tempiem, kurus vēl vairāk apdraudētu situācija, ja mārciņas bāzes likme tiktu celta, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Anglijas ekonomika negaidīti saruka par 0,5% (gada griezumā), savukārt šā gada pirmajā ceturksnī tā auga par 0,5%. Tikmēr patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

Šobrīd tiek lēsts, ka Anglijas Banka varētu vēlāk nekā pirms tam domāts sekot Eiropas Centrālās bankas (ECB) piemēram un celt likmes.