Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Ciparu televīzija Latvijā paver plašas attīstības iespējas ne vien daudziem tālrādes nozares uzņēmumiem, bet arī vairo kopējo valsts tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Ciparu TV ļauj piedāvāt starptautiskā tirgū gan tehnoloģiski, gan saturiski augstas pievienotās vērtības produktus, vienlaikus ieviešot tos pašmāju tirgū. Pie šāda slēdziena pēc divu dienu pieredzes apmaiņas nonāca starptautiskās konferences Ciparu TV dalībnieki.

Satiksmes ministrijā jau ir notikusi starpinstitūciju sanāksme, kurā apkopoti ierosinājumi MK noteikumu projekta par ciparu TV ieviešanu gala redakcijas sagatavošanai, kuru iecerēts vistuvākajā laikā virzīt apstiprināšanai valdībā. Plānots, ka līdz 15. novembrim Satiksmes ministrija konkursa kārtībā noteiks komersantu, kurš realizēs TV ciparizācijas projektu visā Latvijā.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Konkurences padome (KP) aicina automašīnu ražotājus, importētājus un pilnvarotos pārstāvjus pārliecināties par to darbības atbilstību konkurences tiesībām un neanulēt transportlīdzekļa garantiju, ja patērētāji veikuši automobiļa tehniskās apkopes un remontus pie neatkarīgajiem servisiem, informē KP.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ieskatā remonta vai apkopes veikšana neatkarīgajā servisā, izmantojot analogās rezerves daļas un ievērojot ražotāja norādījumus, nevarētu būt iemesls garantijas zaudēšanai.

2014. gadā KP pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka AS „KIA Auto” vairāk nekā desmit gadu garumā nepamatoti ierobežojusi auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos. Tāpat uzņēmums bija liedzis uzstādīt citu zīmolu rezerves daļas, kas ir analogas to oriģinālajiem parametriem un funkcionāli ir paredzētas izmantošanai oriģinālo rezerves daļu vietā.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.

Jau nākamgad no ekrāna pazudīs sporta draugu iecienītais LTV7 kanāls, bet ar 2012. gadu vecais televizors vairs neatpazīs arī LTV1, LNT un TV3 signālu, raksta Latvijas Avīze.

Šī drūmā prognoze attiecas uz tiem televīzijas skatītājiem, kuri līdz šim iztikuši ar vietējiem ētera televīzijas kanāliem, neizmantojot kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas maksas pakalpojumus.

Pats virszemes digitālās TV ieviesējs – Lattelecom – ceļ trauksmi. Pārtraucot līdzšinējo analogo televīzijas ētera apraidi, līdz pat 100 000 mājsaimniecību Latvijā varētu palikt bez jebkādas iespējas skatīties televīziju, norādījis SIA Lattelecom televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele. Nespējā palīdzēt skatītājiem atzīstas arī Satiksmes ministrija: Sakaru departamenta direktors Uģis Sarma ziņo, ka neesot risinājuma, kā novērst maznodrošināto palikšanu bez iespējas skatīties televīziju. Nepieciešamās aparatūras subsidēšana maznodrošinātajiem esot Eiropā nepieņemams risinājums.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) aprēķiniem, ja analogajā apraidē paliktu tikai TV3 ar esošo tarifu un teritorijas noklājumu, 2010.gadā tiktu radīti 1.6 milj. Ls zaudējumi, tā Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Radio un Televīzijas likumu, nosaka, ka parejas periodā LVRTC nodrošina elektroniskā sakaru tīkla darbību televīzijas programmuzemes apraidei analogajā formātā, bet elektroniskā sakaru tīkla uzturēšanas izmaksas sedz attiecīgās raidorganizācijas, kuras savā darbībā izmanto televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Tādējādi atbilstoši minētajiem noteikumiem izriet, ka raidorganizācijai TV3 vajadzētu pašai atmaksāt izmaksas, ja tā vienīgā ir nolēmusi turpināt raidīt analogajā formātā.

«Iespējams, attīstoties šādam scenārijam, LVRTC būs spiests vienpusīgi, izmantojot savas tiesības, lauzt līgumu ar raidorganizāciju, iepriekš par to brīdinot,» brīdināja I.Līne.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Baltkom Digitālās virszemes televīzijas (DVT) uztveršanai Unisat sāk piedāvāt pašinstalācijas komplektus, kuri paredzēti ciparu TV uztveršanai dažādos attālumos no Rīgas, informē Baltcom.

Db.lv jau vēstīja, ka Satiksmes ministrijai līdz šī gada 15. novembrim pretendentu atlasē būs jāizvēlas piemērotākais kandidāts televīzijas programmu digitālās apraides nodrošināšanā, jo jau 2012. gadā tiek plānota analogās televīzijas raidīšanas pārtraukšana.

Saskaņā ar noteikumu projektu, pāreja no televīzijas programmu zemes apraides analogajā formātā uz televīzijas programmu zemes apraidi digitālajā formātā būtu jāpabeidz līdz 2011. gada 1. decembrim.

DVT testa programmas bez maksas var uztvert ar standarta decimetru viļņu antenu, kādas tiek izmantotas lielākajā daļā mājsaimniecību analogās televīzijas uztveršanai. Pašlaik testa režīmā tiek raidīta 31 programma - LTV1, LTV7, LNT, TV5, Pirmais Baltijas kanāls, filmu kanāls TV21, diennakts ziņu kanāls TV21, vietējo satura ražotāju veidotās programmas LMK, LZK, TV24, kā arī virkne no satelīta retranslējamo informatīvo, izklaidējošo un sporta programmu.

15. decembrī Satiksmes ministrijas (SM) konkursa komisija nolēma atzīt par uzvarētāju SIA Lattelecom pretendentu atlasē par televīzijas zemes apraides ieviešanu un nodrošināšanu ciparformātā Latvijā, informē SM.

Lēmumu virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Līdz šā gada 10. decembrim savus piedāvājumus konkursam iesniedza seši uzņēmumi: SIA DauTKom TV, Latvijas VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA Televideotīkls, SIA Lattelecom, SIA Baltkom TV SIA, tai skaitā ārvalstu kompānija TDF S.A.S.

Komersanti iesniedza piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī tās nodrošināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Pāreja ir jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka kabeļtelevīziju klienti, iespējams, jau šobrīd maksā par TV3 skatīšanos.

Kompānija atgādina, ka par brīvu patlaban ir pieejamās ētera televīzijas, ieskaitot TV3, tomēr tās kabeļtelevīziju skatītājam ir pieejamas tikai apvienotas vienā grupā jeb paketē ar maksas kanāliem. Tādējādi TV3 saskata, ka šāda paketēšanas sistēma, iespējams, rada apstākļus par TV3 skatīšanos iekasēt slēptu maksu.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka ir nepieciešams skaidri nodalīt skatītāja izvēlei ētera televīzijas - TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV5 - no pārējiem maksas televīzijas kanāliem.

Tāpēc TV3 ierosina kabeļtelevīziju operatoriem veikt kanālu pārpaketēšanu, atsevišķi sagrupējot skatītāja izvēlei tos Latvijas kanālus, kuri iedzīvotājiem uztverami ēterā par brīvu – par kuriem pieļaujama vienīgi tādas maksas iekasēšana, kas nosedz operatoru izmaksas infrastruktūras uzturēšanai.

Lielākās komerctelevīzijas - LNT un TV3 apsver iespēju atteikties no analogās apraides vismaz Rīgā jau no 2010.gada 1.janvāra.

www.lnt.lvKā argumentus televīzijas min to, ka televīzijas torņa pakalpojumi ir pārāk dārgi, nekvalitatīvi, un tos izmanto pārāk maza skatītāju daļa, šodien vēsta laikraksts Diena. Tas nozīmē, ka tad vismaz galvaspilsētā un tās apkaimē, ja ne visā Latvijā, kompāniju TV3 un LNT pārraides bez dekoderiem ar parasto antenu nebūs uztveramas.

Iepriekš jau Latvijas TV 7.kanāls paziņoja par pāreju uz digitālo virszemes apraidi no 2010.gada 1.marta. Visā Latvijā analogā apraide tiks pārtraukta 2012.gada 1.janvārī.

Tāpat kā Latvija, arī Igaunija pabeigusi pāreju uz digitālo televīziju, 1. jūlija rītā atslēdzot visus analogās televīzijas raidītājus, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Ar dekoderu un standarta antenu Igaunijas iedzīvotāji bez maksas digitālā formātā var skatīties piecus iekšzemes televīzijas kanālus – ETV, ETV2, TV3, Kanal 2 un Kanal 11.

Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka no analogās televīzijas jāatsakās visām ES dalībvalstīm līdz 2012. gadam.

Igaunijā digitālās televīzijas signāls nesasniedz aptuveni 100 mājsaimniecības.

Televīzijas digitalizācijas procesa vadītājs Igaunijā Jūri Pihels uzsver, ka digitālais formāts ir ievērojami izdevīgāks televīziju kanāliem, jo ir izmaksas, salīdzinot ar analogo formātu, ir krietni zemākas.

J. Pihels norāda, ka vēl 30. jūnijā analogo signālu uztvēra aptuveni 20 tūkstoši no 570 tūkstošiem Igaunijā esošo mājsaimniecību.

Sakarā ar tendenciozo nostāju, ar kādu televīzijas kanāls TV3 Latvija atspoguļo digitālās televīzijas ieviešanas projekta norisi un vienlaicīgi izvirzītajām pretenzijām attiecībā uz kanāla retranslācijas tiesībām kabeļtīklos, Baltkom norobežojas no šīs televīzijas sabiedrības un turpmāk nesniegs nekādus komentārus kanāla pārstāvjiem.

Pašreiz ir visi iemesli uzskatīt, ka TV3 aktivitātes kopumā ir vērstas uz to, lai visiem spēkiem pretdarbotos Latvijas nacionālajām interesēm attiecībā uz televīzijas apraides formāta maiņu. Papildus nomelnojošiem sižetiem, par kuriem pret TV3 ir uzsākta tiesvedība, šis kanāls izvirzījis prasības pret Baltkom, draudot aizliegt tālāku TV3 translāciju kabeļtīklos, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

„Šī TV3 nostāja ir vērtējama kā šantāža un mēs tai nepakļausimies. Turpmāk TV3 komentāri netiks sniegti un šī kanāla pārstāvji netiks aicināti piedalīties Baltkom preses pasākumos”, norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre. „Mēs kategoriski iestājamies pret šāda veida diktatūru no ārzemju televīzijas kanāla puses, kas, slēpjoties aiz sabiedrības interešu aizstāvja maskas, klaji lobē noteiktas ārzemju biznesa intereses un visiem spēkiem kavē Latvijas sabiedriskās televīzijas apraides attīstību.”

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Zaķusalas televīzijas tornis ir ne vien augstākā celtne Baltijā, bet arī augstākais televīzijas tornis visā Eiropas Savienībā un nozīmīgs objekts ar lielu vēsturisko nozīmi. Tuvāko gadu laikā var gaidīt tā atdzimšanu.

2017. gada 13.aprīlī starp Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un SIA «Nams» tika parakstīts līgums par Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta izstrādi. Rekonstrukcijai ir redzamā un neredzamā aina. «Neredzamā aina ir tāda, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs šim projektam gatavojās jau piecus gadus. Parakstītais līgums paredz, ka turpmāko divu līdz trīs gadu laikā tiks izstrādāts pārbūves būvprojekts, kas ietver gan tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo televīzijas torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes,» stāsta Jānis Bokta, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.