Pasaulē Valdorfa un Montesori pedagoģija tiek plaši izmantota gadu desmitiem. Latvijā šādu skolu izveide pārsvarā balstās uz privātpersonu vai biedrību iniciatīvu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Valdorfa pedagoģijas filozofija un metodika ietver zināšanas par bērnu kopumā no dzimšanas līdz vecumam, kad viņš skolu beidz. Piemēram, pirmajās klasēs stāstītās brīnumu pasakas vēlākos gados sekmē to, ka bērniem izveidojas elastīga, nevis šablona veida domāšana, raksturo biedrības Ādažu Brīvā Valdorfa skola valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.
«Montesori dod visaptverošas zināšanas, bet atšķirībā no klasiskās skolas bērns ir pieradis brīvi darboties un pārvietoties telpā, mācīties savā tempā. Iespējams, bērniem būtu problēma pierast, ka par katru darbību jāprasa skolotājam atļaujal, visi darbi jāveic vienādā tempā ar citiem klasesbiedriem. Tāpat Montesori pedagoģija paredz, ka vismaz uz desmit bērniem ir viens pedagogs, kas ir liela atšķirība no klasiskajām skolām, kur klasē ir 25 un vairāk bērnu, bet skolotāja tikai viena,» papildina Privātās Montesori sākumskolas dibinātāja Laine Ligere -Stengrevica.
Nākas atteikt
Valdorfa pedagoģija pasaulē ir pazīstama kopš 20. gadsimta sākuma, Latvijā – kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Latvijā darbību sāka Ādažu, Rīgas, Rencēnu un Grobiņas Valdorfskolas. Biedrība Ādažu Brīvā Valdorfa skola dibināta 1993. gadā, kad sanāca kopā vecāki, kuri vēlējās bērniem nodrošināt mācības pēc alternatīvas Valdorfa pedagoģijas, un bija skolotāji, kuriem bija tādas zināšanas. «Neesam klasiska privātskola. Esam biedrība. Tā kā izglītības likums neparedz atsevišķu nišu Valdorfa, Montesori pedagoģijai vai kristīgajām skolām, nekas cits netika piedāvāts kā kļūt par privātskolu, lai mūs varētu reģistrēt Izglītības iestāžu reģistrā. Neesam arī Ādažu pašvaldības skola, jo Ādažos jau ir vidusskola, kas ir viena no lielākajām reģionos,» stāsta K. Dāvidsone. 1993. gadā tika izveidotas trīs pamatskolas klases un bērnudārza grupiņa. Kopā bija 60 bērnu, bet patlaban Ādažu Brīvā Valdorfa skola izaugusi līdz vidusskolai. Šobrīd bērnudārzā ir divas grupiņas, kurās ir 53 bērni, un skolā ir 273 skolēni. Ādažu Brīvā Valdorfu skola ir vienīgā vidusskola Latvijā, kas piedāvā šādu apmācību virzienu. Savukārt 1997. gadā dibinātajā Rīgas Valdorfskolā (Rīgas pašvaldības finansētā mācību iestādē) bērni var iegūt pamatizglītību. «Pieprasījuma līkne vienmēr ir gājusi uz augšu. Katru dienu nākas atteikt vismaz pāris ģimenēm, kuras vēlētos pie mums mācīties. Skolā mācās bērni no 17 pašvaldībām. No Ādažiem un Rīgas šobrīd ir vienāds skaits – 88. Brauc bērni arī no tuvējās apkaimes – Garkalnes, Carnikavas, kā arī no tālākām vietām – Ogres, Jūrmalas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Saulkrastiem, Zvejniekciema u.c Latvijas vietām. Lai nodrošinātu Valdorfa pedagoģijai atbilstošu mācību vidi, būvēsim skolas projekta nākamo kārtu,» atklāj K. Dāvidsone. Mācību maksa nav šķērslis alternatīvo skolu attīstībai.
Visu rakstu Alternatīvās skolas iesakņojas lasiet 13. maija laikrakstā Dienas Bizness.