Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Lietuvā alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas dēļ ir sarucis vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās, liecina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākā pētnieka Daumanta Stumbra veiktais pētījumus.

Viņš secinājis, ka 2018.gadā ieviestie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi neapšaubāmi ir veicinājuši nāves gadījumu skaita samazinājumu.

Kā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai stāstīja Stumbris, pētījumā noskaidrots, ka pirms ierobežojumu ieviešanas svētdienās un pirmdienās reģistrēto nāves gadījumu skaits bija lielāks, bet tagad tas ir sarucis. "Cilvēku miršana ar sirds un asinsvadu slimībām pirmdienās varētu būt saistīta arī ar citiem faktoriem, tomēr tas nešaubīgi ir saistīts ar alkoholu," teica pētnieks.

Stumbra un citu pētnieku veiktajā analīzē noskaidrots, ka līdz 2018.gadam vīriešu mirstība īpaši pieauga svētdienās, bet tagad šajās dienās reģistrēto nāves gadījumu skaits atbilst nedēļas vidējam rādītājam. Līdzīgas tendences ir arī pirmdienās.

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Saskaņā ar valdības lēmumu, 5.decembrī stāsies spēkā prasība, ka brīvdienās un svētku dienās varēs darboties tikai aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, un veikali, kuros drīkstēs tirgot tikai pirmās nepieciešamības preces, ar kurām tiek saprastas pārtikas preces, higiēnas preces un degviela.

Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim un nosaka jaunus ierobežojumus 

Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto...

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības: "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem".

No 3.decembra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Informācija par pieļaujamo cilvēku skaitu skaidri jānorāda pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs iet tikai pa vienam.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra un 1.decembrī tā pagarināta līdz 11.janvārim.

Saeima 9.maijā, otrajā lasījumā skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, noraidīja priekšlikumu, kas būtu paredzējis alkoholiskos dzērienus aizliegt pārdot personām, kuras jaunākas par 20 gadiem.

Dažām no frakcijām šajā jautājumā pēc būtības bija "brīvais balsojums", deputātiem balsojot dažādi.

Par vecuma sliekšņa palielināšanu balsoja 38 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Stabilitātes", kā arī daļa "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) parlamentāriešu.

Pret balsoja 25 deputāti - daļa no "Progresīvajiem", "Latvija pirmajā vietā" (LPV), JV, NA un AS, kā arī atturējās 23 deputāti no lielākās daļas šo pašu partiju.

Līdz ar to parlaments lēmis pretēji iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā lemtajam, kurā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Pēdējā laikā Latvijā novērojama kāda interesanta, taču vienlaikus arī absurda tendence – aktīvi tiek diskutēts pa valsts drošības spēju palielināšanu, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka dzīvojam līdzās divām agresorvalstīm, taču vienlaikus tiek it kā aizmirsts par muitnieku darbu, lai gan tieši no tur strādājošo speciālistu darba lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas drošība.

Runa ir ne tikai par jau tradicionālo kontrabandas preču – cigarešu, alkohola un lielu nelegālas izcelsmes naudas summu kontroli, bet arī rūpīgu darbu, lai netiktu pieļauta sankcionēto preču pārvadāšana. Tā ir, ka politiķi, tostarp Finanšu ministrijas vadība, nelabprāt vēlas risināt šo jautājumu, jo tas dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties nepopulārāk, nekā bārstīt skaistas frāzes, par nepieciešamību palielināt algas, piemēram, skolotājiem un mediķiem, vai arī palielināt minimālo algu valstī. Tomēr situācija šajā jomā ir neapskaužama un pat bīstama.

Lai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu kontrolētu ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei ir jānodrošina visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonām ir būtiska nozīme Latvijas valsts iekšējās drošības garantēšanā un faktiski jāuzņemas atbildība par ES vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?