Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā pirmdien atbalstīta veloparka būvprojekta izstrāde un izbūve Aldara parkam pieguļošajā teritorijā, informē Rīgas dome.
Parkam piegulošajā teritorijā plānots nodrošināt skeitparka un veloparka aktivitātes, kas sākotnēji netika paredzētas Aldara parka pārbūves būvprojekta ietvaros. Šobrīd ir nolemts, ka nepieciešams izstrādāt veloparka būvprojektu un nodrošināt tā izbūvi. Ņemot vērā parka ierobežoto teritoriju, veloparku paredzēts izvietot Rīgas 28.vidusskolas lietošanā esošā, bet faktiski šobrīd neizmantotā zemesgabalā. Rīgas 28.vidusskolas vadība ir izteikusi gatavību veicināt šīs teritorijas, kas kādreiz kalpoja par vietu sporta nodarbībām, tālāko attīstību, jo šobrīd drošības apsvērumu dēļ tā netiek izmantota skolas vajadzībām un atrodas degradētā stāvoklī.
Aldara parka pārbūves metu konkurss noritēja 2016.gadā, konkursa augstākās vietas ieguvējs kopš 2017.gada februāra veic parka pārbūves būvprojekta izstrādes darbus.
Būvprojekta risinājumi paredz, ka parks tiks veidots kā mūsdienīgs apkaimes parks ar daudzveidīgām atpūtas iespējām dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, vienlaikus saglabājot vēsturisko romantisma gaisotni. Pārbūves ietvaros paredzēta mākslīgo pilsdrupu un kādreizējās ūdenstilpnes funkcionalitātes risinājumu izstrāde, dārznieka mājas un labierīcību izbūve, brīvdabas amfiteātra un vietas vasaras kafejnīcai izbūve. Tāpat tiks nodrošināti labiekārtojuma elementi, vides pieejamības risinājumi (visiem sabiedrības locekļiem, t.sk. iespēju robežās – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta apstādījumu veidošanai un nodrošināšanai. Paredzēts risināt arī nožogojuma jautājumu, ņemot vērā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderi nodaļas teritoriju un dzelzceļa sliedes, kā arī visa parka teritorijas norobežošanu tumšajās diennakts stundās.
Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas Waldschlößchen jeb Meža pils (mūsdienās – A/S Aldaris) īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju.