Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem bažījoties par ASV dolāra vērtības palielināšanos, augstām naftas cenām, politisko nenoteiktību Vācijā un iespējamu ASV parāda defoltu.
"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu pirmoreiz gandrīz trīs gadu laikā, bet pēc tam kritās.
Volstrītas indeksi stabili kritās pēc ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas aicinājuma Kongresam ātri pacelt ASV parāda griestus, lai novērstu ASV valdības defoltu.
"Paredzamas augstākas enerģijas cenas, kas uzkurina inflāciju, un obligāciju ienesīguma palielināšanās, kas apsteidz centrālo banku monetārās politikas pastiprināšanu, ir izraisījušas plašu pārdošanu globālajos akciju tirgos," sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.
Analītiķi saistīja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu nesamērīgo krišanos ar ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, jo augstākas procentlikmes parasti kaitē tehnoloģiju kompānijām, kad vairāk paļaujas uz parādu, lai finansētu izaugsmi.
"TD Ameritrade" galvenais tirgus stratēģis Dž.Dž.Kinahans izskaidroja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar "neskaidrību [ASV] Kapitolijā apvienojumā ar skaidrību, ka aizņemšanās izmaksas pieaugs".
Republikāņi ASV Kongresā ir bloķējuši demokrātu mēģinājumu pacelt ASV parāda griestus un paziņojuši, ka nemaksās par demokrātu tēriņu plāniem. Demokrāti mēģina panākt prezidenta Džo Baidena infrastruktūras un sociālo tēriņu likumprojektu triljoniem dolāru vērtībā pieņemšanu Kongresā, bet šo ieceri apdraud arī Demokrātu partijas iekšējās domstarpības.
ASV valdības darbs var tikt apturēts, ja Kongress līdz ceturtdienai nepieņems pagaidu budžetu.
Tikmēr Eiropas lielākā ekonomika Vācija gatavojas ilgām sarunām par jaunas valdošās koalīcijas izveidošanu pēc nedēļas nogalē notikušajām Bundestāga vēlēšanām.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 1,6% līdz 34 299,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 2,0% līdz 4352,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,8% līdz 14 546,68 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,5% līdz 7028,10 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 2,1% līdz 15 260,70 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 2,2% līdz 6505,50 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 1,6% līdz 74,28 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 1,8% līdz 78,10 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1700 līdz 1,1683 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3704 līdz 1,3537 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 110,01 līdz 111,48 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,35 līdz 86,26 pensiem par eiro.