Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā vēl joprojām populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāmin, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau vairāk nekā divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija dzirkstošais vīnu Bosca, trešajā vietā atstājot alkoholisko dzērienu Bonaparte. Ceturtajā vietā ierindojies alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, tam seko vīns Kagor, bet pirmo sešinieku noslēdz dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti, stiprinātias vīns Agdam un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Līvu Rubenis, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierindojas Garais garāks. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus. Cilvēki iecienījuši arī tādus alus kā Walter, Vanaga stiprais, Apinītis un citus. Top 20 parādījies arī jaunums – 15.vietu ieņem Cēsu alus ražotais alus ar nosaukumu – Pagraba nefiltrētais.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Alkoholisko dzērienu grupā visvairāk patēriņam Latvijā nodoti alkoholiskie kokteiļi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati. Arī realizācijas apjomi šā gada deviņos mēnešos par 12% palielinājušies tieši alkoholisko kokteiļu grupā, un to īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā pieaudzis no 3% līdz 4%.

Populārākais dzēriens šā gada deviņos mēnešos Latvijā bijis alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons, tam seko Fizz un dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Tas nozīmē, ka pirmais trijnieks, salīdzinot ar šā gada pirmo pusgadu, nav mainījies. Jāmin arī, ka Cēsu Džons savas līderpozīcijas nav mainījis jau krietnu laiku. Ceturtajā vietā atrodas alkoholiskais kokteilis Dins, piektajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca, bet pirmo sešinieku noslēdz dzēriens Lucky Dog.

Savukārt patēriņa visvairāk nodots alus ar nosaukumu Apinītis stiprais, otrajā vietā atrodas Cēsu Light, kam seko Aldara gaišais un Aldara Pilzenes. Top 20 iekļuvuši arī tāds alus kā Garais Garāks, Vanaga stiprais, Walter, Optima līnija, kā arī Tērvetes alus Senču.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

Ieguldot 20 tūkstošus latu, Cēsu alus izveidojis jaunu alus šķirni – Cēsu Premium Amber.

«Cēsu Premium Amber ir tāds «vecā kaluma» jeb old style alus segmenta pārstāvis, ar garšas niansēm, kas rodas nesteidzīgas alus darīšanas laikā,» stāsta Cēsu alus galvenais alus meistars Māris Grambergs.

Jāatgādina, ka Cēsu Premium ir vadošais alus zīmols Cēsu alus produktu portfelī, vienlaikus tieši šis ir alus darītavas pirmais mūsdienu alus zīmols, kas radīts 2001.gadā un kura zīmola attīstībā šajos gados ieguldīts visvairāk.

Kā norāda kompānijas vadība, Cēsu Premium ir revolucionārs alus tirgū, jo līdz ar šīs šķirnes izveidi alus dzērienu segmentā tika ieviestas vairākas būtiskas inovācijas. Cēsu Premium ir celmlauzis skārdeņu tirgū – populārākā alus šķirne tieši šajā iepakojumā, vairākus gadus saņemot arī patērētāju atzinību ar balvu Gada prece, tieši Cēsu Premium bija arī pirmā alus šķirne, uz kuras skārdenēm Cēsu alus ieviesa inovatīvu risinājumu – folijas vāciņu.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Alus darītājs Cēsu alus ievieš jauna tilpuma – pintes – alus pudeli.

Pirmā alus šķirne, kas Latvijā būs pieejama pintes pudelē, būs Cēsu Premium.

Lai arī pēdējos gados aizvien iecienītāks kļūst skārdeņu iepakojums, alus stikla pudelēs vienmēr esot bijis populārs un 2011.gadā tas aizņem 28% tirgus daļu kopējā Latvijas alus tirgus iepakojumu segmentā. Lai attīstītu stikla segmentu un pilnveidotu zīmolu Cēsu Premium, Cēsu alus ar pintes pudeles formātu paplašina gan savu produktu portfeli, gan Latvijas alus tirgus kopējo iepakojumu sortimentu.

«Radīts 2001.gadā, Cēsu Premium ir spēcīgākais Cēsu alus zīmols, caur kuru tiek pozicionētas būtiskākās kompānijas inovācijas – pirmā skārdene Latvijā ar folija vāciņu, pirmās Limited Edition dažādu dizainu skārdeņu sērijas, pirmā pintes tilpuma skārdene un nu arī stikla pudele. Plānojam šovasar pārdot miljons Cēsu Premium pintes pudeles,» stāstīja Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere.

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2012. gadā. Tas nozīmē, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija Rīgas šampanietis, trešajā vietā atstājot dzirkstošo vīnu Bosca. Ceturtajā vietā ierindojies kokteilis Fizz, tam seko Bonaparte, bet pirmo sešiniieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Aldara gaišais, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierndojas Aldara Pilzenes. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus Senču.

Efekts no alus un alkoholisko kokteiļu pudeļu tilpuma samazināšanas, iespējams, varētu būt visai īslaicīgs

Šā gada pirmajos trijos mēnešos patēriņam Latvijā nodots vairāk nekā tūkstotis dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt alus nodots 2,92 tūkst. dekalitru apjomā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir vērojams samazinājums 8% apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas VID informācija rāda, ka Latvijas patērētāju vidū kā vispopulārākais alkoholiskais dzēriens saglabājas kokteilis Cēsu Džons, bet alus sektorā tas a/s Cēsu alus ražotais alus Miezītis. Tāpat visvairāk pirkto alus topā ir a/s Aldaris ražotais Apinītis stiprais. Lielākoties šis alus tiek pārdots divu litru PET pudelēs. Kaimiņvalstī Lietuvā jau 2013. gada janvārī ar likumu tika samazināts maksimālais iepakojuma tilpums, proti, tika noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt vienu litru, tāpēc divu litru plastmasas pudeles ir pazudušas no veikalu plauktiem. Tas pats attiecas arī uz sidra un alkoholisko kokteiļu iepakojumu. Lietuvas alkoholisko dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības uzņēmuma UAB Bennet Distributors ģenerāldirektors Mareks Kuklis DB norāda, ka sākotnēji tas izraisīja kritumu alus tirgū 6,6% apmērā. Tāpat viņš piebilst – lai gan samazinās PET iepakojumā patērētais alus, palielinājies segments, kas pildīts bundžās.

2015.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 128,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk nekā 2014.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati.

Savukārt par alu 2015.gadā iekasēts 27,1 miljons eiro, kas ir par 1,98 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā.

Akcīzes nodokļa pieaugumu par alkoholiskajiem dzērieniem un alu ietekmēja akcīzes nodokļa likmju izmaiņas no 2015.gada 1.augusta, kā arī patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2015.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,096 miljoni dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 1% vairāk nekā 2014.gadā. Vērtējot pēc absolūtā alkohola satura dzērienos, patēriņam nodotie apjomi ir par 2% lielāki nekā 2014.gadā.

Alus 2015.gadā patēriņam Latvijā nodots 15,23 miljonu dekalitru apjomā un salīdzinājumā ar 2014.gadu vērojams samazinājums par 2%.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Latvijas alus darītava un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” zīmola “Cēsu Premium” attīstībā un jauna produktu dizaina izstrādē veicis kopumā 250 000 eiro investīcijas.

Saskaņā ar uzņēmuma zīmola “Cēsu Premium” attīstību, produktiem ir izveidots jauns dizains, un alus sortiments papildināts ar “Cēsu Premium Green” alu, kas ir bezglutēna alus.

Produktu dizainā iestrādāts būtisks elements – ilgtspējas solījumi nākamajām paaudzēm. Tādējādi “Cēsu alus” apņēmies līdz 2025. gadam ražošanā sasniegt CO2 neitralitāti, kā arī par 20% samazināt ūdens patēriņu ražošanas procesā.

“Eiropas Savienības ambīcija paredz līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, kas nozīmē samazinātu emisiju daudzumu, dabas resursu patēriņu un pilnīgāku aprites ekonomiku. Ņemot vērā, ka veidojam apmēram 60% no Latvijā saražotā alus apjoma, mūsu atbildība pret sabiedrību ar katru brīdi pieaug. Esam strādājuši pie “Cēsu Premium” attīstības, kas jau šobrīd ir pirktākais alus zīmols. Mūsu solījums ir efektīvs ražošanas process, kas samazina ietekmi uz vidi,” uzsver “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

2011. gadā, stabila alus tirgus apstākļos, kas mijās ar īslaicīgiem stagnācijas periodiem, Cēsu alus palielinājis kopējos pārdošanas apjomus par 10%.

Alus pārdošanas apjomi vietējā tirgū pērn pieauga par 4%, sidra un kvasa apjomi – par 20%, savukārt realizēto sulas un sulu dzērienu apjomi tika dubultoti.

Kā veiksmīgākais jaunievedums pērn atzīts Cēsu Nefiltrētais alus stikla pudelēs ar Latvijas alus tirgum neierasti īsu realizācijas termiņu – 30 dienas, kas aizvadītajā gadā iekarojis 3% no Latvijas alus tirgus. Alus kokteiļu Beershake zīmola renovācija sekmējusi to pieaugumu 3 reizes. Iepakojumu kategorijās straujāko pieaugumu pērn Cēsu alus sasniedzis alum skārdenēs – 32%. Skārdeņu tirgus Latvijā aizņem jau 22% kopējā alus tirgū, turpinot stabilu kāpumu, Cēsu alus joprojām saglabā līderpozīcijas alus skārdeņu tirgū, aizņemot 40%.

Alus darītava “Cēsu alus” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pasaulē lielāko alus darītāju “AB InBev”, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra “Cēsu alus” iegūst tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro “Corona” alu.

“Corona” ir pasaulē visvairāk eksportētais Meksikas alus stikla pudelēs, ko pārdod vairāk nekā 180 valstīs, un tas ir ieguvis pasaules slavu ar savu unikālo pasniegšanas un baudīšanas veidu kopā ar laima šķēli. “Corona” ir viens no iecienītākajiem ārpus Eiropas ražotajiem aliem Latvijā, tā pārdošanas apjomi pēdējā pusgada laikā ir dubultojušies.

“Apvienojot “Corona” alus zīmola spēku un “Cēsu alus” plašo pārdošanas tīklu, esam kļuvuši par spēcīgu sadarbības partneri Latvijā. Šī sadarbība ļaus bagātināt Latvijas alus tirgu un sniegs lielu pievienoto vērtību mūsu produktu portfelim. “Corona” alus ir īpaši iecienīts arī restorānos un bāros, un mēs saredzam tā attīstības potenciālu HoReCa sektorā,” saka Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Somijā izgudrotās spēles Angry Birds zīmols patlban tiek izmantots gan mīksto rotaļlietu, gan T-kreklu pārdošanā, un nav brīnums, ka tas ir pasaulē straujāk augošais franšīzes produkts. Angry Birds vārdu gana veiksmīgi izmanto arī pašmāju ražotājs - somiem piederošais Cēsu alus. Db.lv viesojās Vidzemes pilsētā Cēsīs, lai aplūkotu, kā top šis dzēriens.

Pasaules mērogā atpzīstamās spēles Angry Birds zīmola izmantošanu Cēsu alus pārstāvji uzskata par veiksmīgu - uzņēmuma skārdeņu segmentā pērn Angry Birds aizņēma 20% lielu īpatsvaru, kā arī bija viens no TOP3 jaunumiem bezalkoholisko dzērienu tirgū, Db.lv stāstīja Agita Baltvārde, Cēsu alus pārstāve.

Cēsu alus ceļš pie šī zīmola dzērienu pārdošanas saistāms ar Angry Birds izclesmes valsti - Somiju. Tā ir arī Cēsu alus mātes kompānijas - Olvi valsts. «Olvi grupai iegādājoties Angry Birds zīmola franšīzi, Cēsu alus ieguva tiesības šo dzērienu gan ražot, gan pildīt Latvijā – Cēsu alus darītavā esošajā skārdeņu līnijā,» stāsta uzņēmuma pārstāve A. Baltbāre. Viņa norāda, ka Cēsīs tiek ražoti Angry Birds dzērieni, kas tirgoti tiek arī citur Baltijā.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Nākamgad pirmdienās par stundu agrāk beigsies darbdiena Gulbenes novada domē, kā arī pilsētas un pagastu pārvaldēs. Par to liecina publiski pieejamā informācija, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Priekšlikumu par darbdienas saīsināšanu pirmdienās darbiniekiem izteica novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. Priekšlikums tika apspriests ar kolēģiem un acīmredzot guvis atbalstu. Dzirkstelei A.Apinītis bija teicis, ka - pēc viņa vērojumiem - pirmdienās apmeklētāji uz domi visvairāk nāk dienas vidū, nevis vakaros.

Līdz šim pirmdienās pašvaldības administrācija pilsētā un pagastos strādāja līdz pulksten 18.00, bet ar 4.janvāri – līdz pulksten 17.00. Tikpat ilgs darbalaiks paredzēts arī visās pārējās darbdienās, izņemot piektdienu. Jau šobrīd un arī nākamgad piektdienās novada domes, pilsētas un pagastu pārvalžu darbinieki ir un būs iedzīvotājiem pieejami tikai līdz pulksten 16.00.

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa izbeigšanu, liecina Lursoft dati.

Process tika pasludināts pagājušā gada decembrī.

Šis nav pirmais maksātnespējas process, kas ierosināts uzņēmumam. Pirmo reizi AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa lieta ierosināta pirms pieciem gadiem, 2008.gada jūnijā, bet izbeigta jau tā paša gada jūlijā. 2008.gadā pieteikumu par AS Ruks

Cēsu gaļas kombināta maksātnespēju iesniedzis SIA Baltic Pork.

AS Ruks Cēsu gaļas kombināts reģistrēts 1993.gada 29.jūlijā. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 1,354 miljoni latu, savukārt zaudējumi pēc nodokļiem sasniedza 705,31 tūkstošus latu. Pārskatu par 2012.gadu AS Ruks Cēsu gaļas kombināts vēl nav iesniedzis.

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.