Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Pilsētas zaļajā rallijā no trim transporta līdzekļiem ātrākais izrādījies elektriskais divritenis, kas finišēja nepilnas stundas laikā.

Aiz Kurzemes biznesa inkubatora projektā Blue Shock Bike prezentētā divriteņa otrais finišēja elektromobilis no VA Latvia, bet Toyota hibrīdauto no WESS Motors finišēja trešais.

Starts visiem modernajiem dalībniekiem tika dots vienlaikus - Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā pulksten 12:30. Rallija finišs bija Pārdaugavā, Biķensalas ielā 3 – pie ekoveikala Lavandas.lv.

Rezultāts pārsteidzis daudzus vērotājus. Distancē pavadītais laiks bija atkarīgs ne vien no transporta līdzekļa veida, bet arī no vadītāja veiklības un Rīgas pilsētas pārzināšanas. Lai gan katrai komandai distances laikā bija jāpaveic pieci vienādi uzdevumi – jāpmeklē ekoveikals Dabas dobe un grāmatnīca Atēna, jāatrod stikla taras pieņemšanas punkts un jānodod tajā izlietotais iepakojums, atbilstošā vietā jānodod pārstrādei izlietotas baterijas, - būtiski atšķīrās katra veikto kilometru skaits.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Atdzīvojies bijušais VSAC Allaži, tautā zināms kā Allažu pansionāts – tā teritorijā, kas nu pārgājusi Siguldas domes īpašumā, darbību uzsākusi biedrība Sociālās aprūpes centrs Allaži, kas piedāvā pansionāta pakalpojumus pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti. Pašlaik pansionātā ieguldīti 40 tūkstoši eiro, kopā attīstības plānā četru gadu laikā plānots ieguldīt 350 tūkstošus eiro.

Biedrība sākotnējam finansējumam izmantojusi pašu līdzekļus, turpmākajai attīstībai paredzēts piesaistīt investorus, ES finansējumu, ziedojumus, kā arī novirzīt visus ieņēmumus no pansionāta darbības.

«Eiropas Savienībā sabiedrība noveco, tādēļ pieprasījums pēc sociālās aprūpes vai pansionātu pakalpojumiem tuvākā un tālākā nākotnē varētu tikai pieaugt,» vērtē Agnese Valdena, SAC Allaži vadītāja.

No četrām nozīmīgākajām ēkām SAC savai darbībai pašlaik izmanto vienu – 2009.gadā celtu ēku. Pārējās ēkas nav tik labā stāvoklī. «Visu teritoriju un ēkas paredzēts renovēt, ieguldot šī objekta attīstībā, lai kļūtu par multifunkcionālu centru, kas iekļautu gan mūsdienīgu sociālo aprūpi, gan rehabilitācijas pakalpojumus, kam bieži ir noteicoša loma senioru atveseļošanās posmā pēc operācijām,» nākotnes plānus pauž A. Valdena, piebilstot: «Klientiem piedāvājam iespēju šurp ņemt savus mājdzīvniekus – arī tiem nodrošināsim aprūpi. Šādu iespēju piedāvājam vienīgie Latvijā, tas ir viens no jauniem virzieniem pasaulē. Dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēku atveseļošanās posmā, kā arī to nomierinošā un laimes hormona veicinošā ietekme ir jau sen zināma, taču tikai pēdējos gados to novērtējuši arī senioru aprūpē.»

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Visticamāk, daļai nozaru Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, šorīt intervijā TV3 pieļāva labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Lai arī plašāka diskusija valdībā par vakcinēšanās veicināšanu bija plānota jau šonedēļ, pašlaik tā ir nozīmēta uz nākamo valdības sēdi. Eglītis atzina, ka valdībā notiek virzīšanās uz to, ka noteiktu darba pienākumu veikšanai vakcinēšanās būs obligāta.

Piemēram, viņa pārraudzītajā labklājības resorā šāda prasība varētu tikt izvirzīta sociālās aprūpes centru (SAC) darbiniekiem un sociālo dienestu darbiniekiem, bet valdības lēmums, visticamāk, skaršot arī vairākas citas ministrijas.

Eglītis pauda viedokli, ka šāds lēmums būtu pareizs, jo Latvijai nepieciešams, lai tā būtu sagatavojusies nākamajam Covid-19 vilnim rudenī.

Ministrs cer, ka SAC darbiniekus šādi resors nezaudēs, jo paralēli viņš sola censties šīs darba vietas padarīt pievilcīgākas, tostarp, atalgojuma jomā.

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2018. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

12.augustā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) turpmāk iekļaut arī tos produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, nav audzēti Latvijā, pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā un tos varēs atpazīt pēc norādes Bordo karotīte. Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) neatbalsta šādu lēmumu, it īpaši tagad, kad pastiprināti ir nepieciešama reklāma vietējo produktu patēriņam, teikts paziņojumā medijiem.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: «Ja šobrīd tiks ieviesta Bordo karotīte, tad valsts nauda tiks ieguldīta importa produktu reklamēšanā, kas šobrīd ir absolūti nepieņemami. Pēc Krievijas aizlieguma ievest lauksaimniecības produkciju, mūsu uzdevums ir veicināt un pastiprināti reklamēt vietējās produkcijas izmantošanu un patērēšanu, jo mums ir jādomā par mūsu lauksaimniekiem un to, kā viņiem palīdzēt šajā situācijā. Iepriekš Latvijā norisinājās lieliska eiro ieviešanas kampaņa. Šobrīd ir īstais brīdis, kad valstij ir jāizmanto iepriekš iegūtā pieredze un jāizveido reklāmas kampaņa vietējiem pārtikas produktiem.»

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pretēji laika apstākļiem aiz loga, nekustamo īpašumu tirgū rudens ir aktīvs un karsts periods. Tieši tāpēc vadošais nekustamo īpašumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi! Kampaņa norisināsies no 30. septembra līdz 31.oktobrim, un tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt īpašākos un populārākos jaunos projektus, izmantot izdevīgus cenu piedāvājumus, kā arī gūt citus noderīgus bonusus.

Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, ko potenciālie pircēji ir novērtējuši ļoti atzinīgi, jo tā ir vieta, kur vienuviet var uzzināt par plašo jauno projektu klāstu un izvēlēties arī sev jaunu mājokli. Kampaņa norisinās viena mēneša garumā divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Piedāvājums jauno projektu tirgū ir palielinājies, kas nozīmē, ka ikvienam ir iespējams atrast savam dzīves stilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī pašiem pirmajiem uzzināt par projektiem, kurus vēl tikai attīstīs. Šīs Karsto piedāvājumu kampaņas ietvaros interesentiem tiek piedāvātas plašas iespējas izvēlēties sev tīkamāko projektu, jo piedāvājumā ir gan dzīvokļi, gan mājas, gan arī zemes projekti. Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā.

2017.gada pavasarī Latvijas startup uzņēmums Funderful parakstīja sadarbības līgumu ar Kalifornijas Bērklija Universitātes Juridisko fakultāti, lai kopā strādātu pie viņu Partners in leadership absolventu ziedojumu kampaņas. Pirmā kampaņa ir noslēgusies un Funderful komanda jūtas gandarīta par sasniegto.

Mēnesi garās ikgadējās kampaņas Partners in Leadership mērķis ir nodrošināt universitātes vietu starp pasaules prestižākajām augstskolām, veicinot absolventu ziedojumus. Šogad kampaņā tika aicinātas iesaistīties dažādas absolventus pārstāvošas organizācijas – pamatā tie bija juridiskie biroji, kuri sacentās savā starpā gan par kopējo ziedojumu apmēru, gan savstarpēji par absolventu aktivitāti ziedojot.

Kā stāsta Funderful īpašnieks un vadītājs Raimonds Kulbergs, kampaņā šogad piedalījās vairāk nekā 780 ziedotāju, sasniedzot vairāk nekā 60% dalību kampaņā, kas pārsniedz tādu grandu universitāšu kā Jeilas, Pensilvānijas Universitātes, Džordžtaunas un citu rādītājus. Īpaši gandarīta Funderful komanda ir par to, ka kampana piesaistīja 22 jaunus ziedotājus – juridiskos birojus.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Nodibinājums TechHub Riga atver pieteikšanos uz pirmo Digitālo Mediju Start-up Akadēmiju, kas no 22. – 24. augustam notiks Rīgā.

Tā ir bezmaksas 3 dienu intensīva programma, kas veidota, lai attīstītu jaunus produktus digitālo mediju jomā. Industrijas profesionāļi sniegs lekcijas un konsultācijas, aptverot tādas tēmas kā globālās mediju tendences, digitālais mārketings, uzņēmējdarbība un komunikācija, aicinās uz kontaktu dibināšanas pasākumu un ļaus radīt, uzlabot un nest savu ideju mediju pasaulē, informē organizatori.

Akadēmija būs pirmais no vairāku pasākumu cikla. Starp mentoriem un runātājiem ir Uldis Leiterts (Infogr.am), Egils Boitmanis (Infinitum8), Džesika Andersone (MTGx MediaFactory), Patriks Jansons (MTGx), Andris K. Bērziņš (Buzztale), Jarmo Kusivuori (biznesa vadības, plānošanas eksperts) un Artūrs Mednis (Inspired Digital).

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir atzinis mobilo sakaru operatora Tele2 reklāmas kampaņu «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» par maldinošu un agresīvu komercpraksi. PTAC ar pagaidu noregulējumu ir aizliedzis attiecīgo reklāmas kampaņu.

«Šogad Zelta Zivtiņas pirmklasnieku telefonu kampaņas noteikumi ir identiski tādai pašai mūsu kampaņai pērn. Pagājušajā gadā no PTAC puses nesekoja nekādas pretenzijas, no kā var secināt, ka Zelta Zivtiņa ievēroja labu reklāmas praksi. Tāpēc tagad esam patiesi izbrīnīti par PTAC atšķirīgo attieksmi vienādos apstākļos – sajūta ir kā loterijā. Vēlamies saprast šīs PTAC publiskās kampaņas patiesos iemeslus – vai valsts administratīvais resurss netiek izmantots konkurences ietekmēšanai,» DB vērtējumu sniedza Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Tele2 reklāmās tiek lietoti apzīmējumi – bezmaksas, pa brīvu un «Ls 0», kuri norāda, ka pirmklasnieki var saņemt bezmaksas telefonu, taču, lai to saņemtu, ir jāslēdz līgums uz 12 mēnešiem un ik mēnesi ir jāveic maksājumi vismaz 1,75 Ls apmērā, skaidro PTAC. Tāpēc centrs atzīmē, ka šāda komercprakse ir jebkuros apstākļos maldinoša, jo pakalpojums tiek pasniegts kā bezmaksas, bet patērētājam ir jāmaksā vēl papildus maksas, - šajā gadījumā ik mēnesi jāatjauno kredīts noteiktas naudas summas apmērā. Turklāt dažās reklāmās vispār patērētājiem netiek sniegta informācija par obligāto mēneša maksājumu 1,75 Ls apmērā.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, sākot no 2016. gada katru gadu līdz 1. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 eiro, informē VID.

Informatīvā deklarācija būs jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes.

Pirmo reizi informatīvā deklarācija būs jāiesniedz līdz 2016. gada 1. februārim, un tajā jānorāda fiziskās personas līzinga un/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, ja to summa attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma minēto mēnešu laikā pārsniedz 1440 eiro.

Sākot ar 2017. gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu, ja fiziskās personas kredīta un/vai līzinga maksājuma summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu maksājumu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2017. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk projektu pieņemšanu programmā Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā, informē LIAA. Projektu pieņemšana turpināsies līdz š.g. 1.jūnijam.

Programmas mērķis ir sekmēt jaunuzsāktu komercdarbības aktivitāšu attīstību, sniedzot atbalstu komersantiem jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, komercdarbības attīstīšanā programmas atbalstāmajās jomās, sniedzot atbalstu Zaļā tehnoloģiju inkubatora ietvaros subsidētu pakalpojumu veidā.

Aktivitātes ietvaros atbalsts tiks piešķirts jaunas komercidejas attīstīšanai, t.sk., projekta īstenotāja vadības personāla atlīdzībai, prototipu izveidei, produkta eksperimentālo partiju ražošanai; intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, mārketinga aktivitātēm u.c.