Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Latvijas lidsabiedrība airBaltic jūnija beigās Rīgā sagaidīja 27. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABA.

Šī ir otrā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 6 170 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru ceļojuši uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 65 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 160 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Lidsabiedrība norāda, ka šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Austrālijas aviokompānija «Qantas Airways» ceturtdien apstiprināja, ka atteiksies no astoņām jau pasūtītām «Airbus A380» lidmašīnām, tādējādi raidot jaunu triecienu Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus».

«Qantas Airways» norāda, ka tā vietā koncentrēsies uz jau esošu 12 «Airbus» lidmašīnu atjaunošanu.

«Pēc pārrunām ar «Airbus» aviokompānija nolēmusi atteikties no astoņām «Airbus A380» lidmašīnām, kas tika pasūtītas 2006.gadā,» vēsta lidsabiedrība.

Šis lēmums, kas jau tika gaidīts, rada kārtējo triecienu «Airbus A380» programmai. «Airbus» nesen apstiprināja, ka veic pārrunas ar Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju «Emirates Airlines», lai samainītu 36 «Airbus A380» lidmašīnu pasūtījumu pret mazākām «Airbus A350» lidmašīnām.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» pabeigusi pirmo lidmašīnai «Airbus A220-300» ieplānoto C pārbaudi.

Pirms diviem mēnešiem «airBaltic» kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas ieguvusi tiesības veikt «Airbus A220-300» lidmašīnu pilna apjoma tehniskās apkopes.

C pārbaude ir daļa no lidmašīnas apkopes programmas, kuru pēc noteikta lietošanas laika nepieciešams veikt visām komerciālajām lidmašīnām. «Airbus A220-300» lidmašīnām ražotājs noteicis, ka C pārbaude jāveic pēc katrām nolidotām 8500 stundām.

«Pēc vairāk nekā 400 000 pasažieru pārvadāšanas, mūsu pirmā «Airbus A220-300» lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CSA ir veiksmīgi izgājusi plānoto C pārbaudi un saņēmusi vairākas citas modifikācijas, kas ir nepieciešamas, lai vēl vairāk uzlabotu lidmašīnas veiktspēju. Šajā ziemas sezonā plānotas vēl sešu «Airbus A220-300» lidmašīnu C pārbaudes,» norāda «airBaltic» tehniskais direktors Andris Vaivads.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Pēc vairākiem incidentiem ar lidmašīnu «Airbus A220» dzinējiem Kanādas un Eiropas gaisa satiksmes drošības regulatori paziņojuši, ka laineri «Airbus A220» lielā augstumā nedrīkst izmantot dzinējus ar pilnu jaudu.

Kanādas regulators «Transport Canada» nedēļas nogalē publicēja lidojumderīguma direktīvu un pirmdien to pārpubliskoja arī Eiropas Aviācijas drošības pārvalde (EASA), dodot rīkojumu aviokompānijām, kas veic lidojumus ar šīm lidmašīnām, augstumā virs 8,8 kilometriem nepārsniegt 94% no to dzinēju maksimālās jaudas.

Šāda direktīva izdota pēc vairākiem incidentiem, kad Kanādas aviokompānijas «Air Canada» izmantotajām lidmašīnām «Airbus A220» lidojumu laikā izslēdzās dzinēji.

Tāpat līdzīgi incidenti konstatēti Vācijas aviosabiedrības «Lufthansa» Šveices meitasuzņēmuma «Swiss» lidojumos ar «Airbus A220». Vienā no «Swiss» lidojumiem virs Francijas pat atdalījās dzinēja detaļas, bet pēc incidentiem septembrī un oktobrī tā pārtrauca visus lidojumus ar šīm lidmašīnām, kamēr tām tika veiktas pārbaudes.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 43. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABR.

Šī ir ceturtā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Ja paskatās notikumu gaitu 2015. gadā, ir skaidrs, ka Airbus skatījās nopietni uz CSeries programmu jau tolaik. Līdz ar to AirBaltic savulaik veiktā riskantā izvēle attiecībā uz flotes nomaiņu par labu Bombardier izrādījusies stratēģiski tālredzīga, uzskata AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Viņaprāt, pēc Airbus paziņojuma par iesaistīšanos CSeries programmā pat galējiem skeptiķiem nevajadzētu šaubīties par programmas ilgtspēju. Airbus lēmums arī labi saskan ar šīs kompānijas kopējo stratēģiju, ļaujot aizpildīt 100‒150 vietīgu lidmašīnu segmentu, kurā Eiropas kompānija nav spēcīgi pārstāvēta.

«Bombardier un Airbus sadarbība arī ļauj savādāk paraudzīties uz ASV Tirdzniecības departamenta lēmumu par 300% maksājuma uzlikšanu kanādiešu lidmašīnām, tās ievedot ASV. Iespējams, ka amerikāņu lēmums bija vērsts ne tik daudz pret CSeries, ar ko Boeing īsti nekonkurē, bet ar skatu nākotnē pret Airbus. Eiropas kompānijas iesaiste CSeries programmā jebkurā gadījumā ir konfidences signāls globālā mērogā, jo diezin vai Airbus būtu iegādājies bezcerīgu pasākumu. Varbūt tas mazliet sašaurinās konkurenci, bet cīņa par tirgu būs ļoti interesanta. Globālā līmenī šis ir piemērs, kā nevis turpināt cīnīties ar jauna segmenta radītāju, bet to vienkārši pārņemt,» uzskata K. Briškens.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2022. gada 21. maijā sagaidīja 35. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABI.

Šī ir trešā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 27. maijā Rīgā sagaidīja 42. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABP, informē uzņēmums.

Šī ir trešā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk kā 11 600 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 133 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 289 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Biznesa aviācijas centrs FBO RIGA šogad uzsācis jaunu darbības virzienu - pasažieru helikopteru pārvadājumus, biznesa portālam db.lv pastāstīja Romāns Starkovs, FBO RIGA līdzīpašnieks.

Lai apmierinātu biznesa aviācijas klientu aktuālās vajadzības, uzņēmums šogad paplašinājis sniegto pakalpojumu klāstu - jaunie uzņēmuma darbības virzieni ir pasažieru helikopteru pārvadājumi sadarbībā ar «GM Helicopters», biznesa aviācijas klientu un lidmašīnu apkalpes ēdināšana sadarbībā ar «Resto-Rātors», concierge serviss – privātā sekretāra pakalpojumi un luksusa klases transfēri. Pasažieru helikopteru pārvadājumiem pieejami divi lidaparāti, kuru izmantošanai iepriekš jāveic rezervācija.

Restorāns «Resto-Rātors» aviācijas centrā «FBO RIGA» biznesa klientiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumus. Pasūtījumi bieži vien ir nestandarta, ar augstām prasībām. «Šogad esam apkalpojuši gandrīz 200 lidmašīnas, kas ir vidēji viens reiss dienā. Privāto lidmašīnu klientu ēdināšana prasa precizitāti un kvalitāti, un es lepojos ar savu komandu, ka viņiem šis izaicinājums ir pa spēkam,» pastāstīja Viktors Ravdive, «Resto-Rātors» dibinātājs. Tāpat aviācijas centrā regulāri tiek organizētas jauno lidmašīnu, helikopteru un automašīnu modeļu prezentācijas, kā arī lidojumu paraugdemonstrējumi.

#Ražošana aptver visas galvenās helikopteru svara kategorijas, sākot no 1,8 tonnām līdz 16 tonnām.

Piedāvājam ieskatu kompānijas Leonardo helikopteru divīzijas ražotnē Vergiate, Itālijā.

Helikopteru ražotājs saskaņā ar jauno biznesa plānu apņēmies līdz 2020. gadam kļūt arvien pelnītspējīgāks.

Helicopters divīzija nodarbojas ar pētījumiem, dizainu, attīstību, ražošanu, klientu atbalstu un mārketingu. Tā ražo komerciāli un aizsardzībā izmantojamus helikopterus.

Ražošana aptver visas galvenās helikopteru svara kategorijas, sākot no 1,8 tonnām līdz 16 tonnām. Helikopteru ražošana tiek organizēta Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā un ASV.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.