Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī policija izņēmusi pašrocīgi gatavotu statīvu. Policija lūdz aplūkot slepkavības vietā atrastā statīva fotoattēlus un atsaukties tā izgatavotāju vai īpašnieku, kā arī visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo statīvu.

Valsts policija lūdz pievērst uzmanību statīva lodējuma detaļām un citām pazīmēm, pēc kurām būtu iespējams atpazīt tā izgatavotāju, īpašnieku vai iespējamo izgatavošanas vietu. Tā lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par šo priekšmetu, tā izgatavošanu, nodošanu, dāvināšanu vai jebkurām citām darbībām, zvanot pa tālruņa numuriem 110; 67014002 vai sūtot elektroniski uz e-pastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Tāpat aizvien Valsts policija lūdz atsaukties visus, kuri redzējuši bruņotajā uzbrukumā izmantoto automašīnu VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Jebkāda informācija par šo automašīnu vai jebkāda informācija par darbībām ar viltoto valsts numuru zīmi izmeklēšanai varot būt ļoti noderīga.

Kopš 2024. gada jūnija, Eiropas Centrālā banka ir uzsākusi procentu likmju samazināšanas ciklu, samazinot bāzes procentu likmes par 0.25%. Latvijā un citās Baltijas valstīs šo lēmumu sekas būs īpaši jūtamas, jo vairums kredītu tiek izsniegti ar mainīgo procentu likmi.

Pirmie šīs izmaiņas sajutīs tieši aizņēmēji. Tomēr jautājums, kas daudzus interesē, ir šāds: vai procentu likmju kritums nozīmēs pieejamāku kreditēšanu un kā tas ietekmēs tautsaimniecību kopumā?

Vai likmju izmaiņu ietekmi jutīsim savā ikdienā?

Procentu likmju izmaiņas ir būtisks faktors ekonomikas attīstībā. Samazinoties procentu likmēm, teorētiski palielinās kreditēšanas pieejamība, jo aizņēmēji var aizņemties par zemākām izmaksām. Tomēr realitāte ir sarežģītāka. Likmes krītas, bet tas notiek tik lēni, ka pamanāmu ietekmi uz ekonomiku tas neradīs. Cilvēki to neizjutīs, jo inflācija ir stabila un situācijā nav nekā kritiska.

Latvijas mājsaimniecību kreditēšana pēdējā laikā uzrāda pozitīvas tendences, taču uzņēmumu kreditēšana joprojām stagnē. Tas lielā mērā saistīts ar ģeopolitiskajiem faktoriem, augstajām procentu likmēm un nenoteiktām attīstības perspektīvām, kas attur uzņēmējus no jaunu kredītsaistību uzņemšanās.

Izpratne par nekustamā īpašuma apdrošināšanas nepieciešamību pieaug lēni, norāda apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati par 2016. gadu.

Pērn pieaugums nekustamo īpašumu apdrošināšanā bez kredītsaistību nosacījumiem palielinājies vien par 1,4%, savukārt pieprasījums pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) – par 19%.

Apkopojot statistiku par aizvadīto gadu, tikai 37% gadījumos apdrošinātas ēkas, kas ir privātpersonu īpašumā un bez kredītsaistību nosacījumiem. Lai arī mājokļa drošība un aizsardzība pret dažādiem negadījumiem ir ļoti būtiska ikvienam, aizvien dominē uzskats, ka “ar mani jau nekas slikts nenotiks”. Taču, kā rāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas dati, dažādi negadījumi ar privāto īpašumu notiek bieži – vidēji katru dienu tiek dzēsti 25 ugunsgrēki, reģistrētas 10 mājokļu aplaupīšanas, 37 mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas un 5 velosipēdu zādzības gadījumi.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, un, ņemot vērā, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir strauji pieaugusi, Veselības ministrija (VM) aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens - veicināt kolektīva atbildību - nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus, informē ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Lai samazinātu iespējamību Covid-19 izplatībai darba vietās, speciālisti šobrīd aicina atgriezties pie attālinātā darba, piemēram, no mājām. Šī ir forma, ko daudzi izmantoja pavasarī, tāpēc VM mudina atgriezties pie iepriekš izstrādātās kārtības. Turklāt, šo formu vajadzētu izmantot arī dažādu ražošanas uzņēmumu, tirdzniecības un citu līdzīgu vietu administrācijas darbiniekiem.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu pret tūrisma kompānijām LTD Explore outdoor travel un LTD Explore outdore even par ceļojuma samaksas piesavināšanos lielā apmērā, nenodrošinot klientiem solīto ceļojumu 2015. un 2016.gadā. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aicina atsaukties personas, kuras tādā veidā cietušas, bet vēl nav vērsušās policijā.

Iepriekš minēto tūrisma kompāniju pārstāvji sociālajos tīklos ar ievērojamu atlaidi piedāvāja tūrisma braucienus uz Gruziju, taču neilgi pirms plānotā brauciena tie tika atcelti, klientiem naudu neatgriežot. Tādā veidā minētās kompānijas piesavinājušās aptuveni 85 tūkstošus eiro.

Līdz šim policija apzinājusi jau vairāk nekā 100 cietušos, taču pastāv aizdomas, ka apkrāpto cilvēku skaits varētu būt lielāks, tādēļ aicina atsaukties personas, kuras cietušas no minētā noziedzīgā nodarījuma, bet vēl nav ziņojušas policijai. Policija aicina rakstīt iesniegumu Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei Rīgā, Stabu ielā 89 vai iesniegt to jebkurā tuvākajā policijas iecirknī.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas, Latvijas Komercbanku asociācijas dibināts, uzsāka darbu 2015. gada 9. novembrī, gada laikā ir sniedzis informatīvu un juridisku atbalstu teju pustūkstotim klientu – centrā pēc palīdzības vērsušies un to saņēmuši 477 cilvēki, liecina KMC apkopotā statistika.

Šā gada rudenī KMC vērsās pie tautiešiem ārzemēs, aicinot izmantot centra konsultatīvo atbalstu, lai sakārtotu problemātiskas saistības ar bankām Latvijā, ja tādas ir palikušas un traucē atgriezties dzimtenē.

Kopumā mūsu aicinājums ticis sadzirdēts, 3 tautieši no ārzemēm vērsās pēc palīdzības, un viņu problēmas tika risinātas. Tas nav daudz, jo cerējām un joprojām ceram uz lielāku atsaucību no latviešiem ārzemēs, lai varam palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas, stāsta Diāna Kvedere, KMC konsultante.

Pieredze liek domāt, ka ir daudz vairāk gadījumu, kad klienti ar parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt, saņemot pie mums bezmaksas konsultācijas.

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi, teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem.

Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Saeimas vairākums 14. jūnijā vienojās atlikt lemšanu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju. Deputāti pie jautājuma par tieslietu ministra demisiju plāno atgriezties 20. jūnijā, ziņo aģentūra LETA.

Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem demisijas pieprasījumiem pārtrauca parlamenta sēdi, jo vairāki deputāti piedalījās padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Parlamenta sēde tika pārtraukta, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Dz. Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.

Dz. Rasnačs noraida sev adersētos pārmetumus par maksātnespējas nozari un tajā valdošajām nelikumībām. Tieslietu ministrs pauž, ka neviens viņu nenovērsīs no «pareizā ceļa» par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē. Dz. Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā, Mūkusalas ielā, tika nozagtas vairākas vērtīgas grāmatas - 1829. gadā izdota Aleksandra Puškina grāmata “Poltava” (oriģinālrakstībā – “Полтава”), 1913. gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Protestēsim“ (“Возропщем”) un nezināmā gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Uzvara par sauli“ (“Побѣда над Солнцем”).

Jāatzīmē, ka A. Puškina grāmatas vērtība Krievijas tirgū varētu būt ap 100 000 eiro.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar noziegumu, iespējams, saistīts attēlā redzamais vīrietis. Pēc A. Puškina grāmatas zādzības, kas tika izdarīta 23. aprīlī, vīrietis, iespējams, ar sabiedrisko transportu ap pulksten 11.45 devās virzienā uz Vecrīgu.

Valsts policija aicina aplūkot attēlā redzamo vīrieti un atsaukties ikvienu, kurš viņu atpazīst vai zina viņa iespējamo atrašanās vietu! Tāpat aicinām atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par konkrēto grāmatu atrašanās vietu, tostarp, ja tās redzētas pārdošanā! Informēt policiju iespējams, zvanot pa tālruņa numuru 25321551 vai 110.

Bankas attīsta tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru, bet tajā pašā laikā izvērtētu kreditēšanu. Klienta izvērtēšana ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas zemāku procentu likmi.

Pēdējos gados kreditēšana piedzīvo lielas izmaiņas, galvenokārt izmantoto tehnoloģiju jomā. Protams, finanšu institūcijas, vērtējot kredītu pieteikumus, pievērš uzmanību dažādiem ar konkrētā biznesa attīstību saistītiem aspektiem. Taču modernās tehnoloģijas un mākslīgajā intelektā balstīti risinājumi ļauj apvienot informāciju no dažādām datu bāzēm un izvērtēt ne tikai finanšu rādītājus, bet arī, piemēram, darbinieku skaita izmaiņas. Automatizācija ir liels ieguvums gan bankai, gan arī uzņēmumiem. Tā, pirmkārt, padara daudz lētāku pieteikumu izvērtēšanu, otrkārt, ļauj izprast faktisko situāciju dažāda lieluma uzņēmumos un, treškārt, ļauj ātri pieņemt adekvātus lēmumus. Bankai tā ir iespēja efektīvi strādāt ne vien ar lielo, bet arī ar vidējo un mazo biznesu, būtiski paplašinot kredītu saņēmēju loku.