Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Lauksaimniecības produktu vairumtirgotājs un ražotājs – SIA Agrolats pērn apgrozījumu palielinājis par 52%, liecina Lursoft (Uzņēmumu reģistra) datu bāze.

SIA Agrolats apgrozījums pērn sasniedzis 33,7 milj. Ls, tā kontā bijis aptuveni 30 tūkstoši tonnu pārstrādātu zivju miltu, kas tiek pārkrauti Marokā un realizēti dažādās valstīs.

Dienas bizness jau ziņoja, ka Agrolats bijis par pamatu Agrolats Holding izveidei. Agrolats Holding izveides mērķis ir lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, kā arī ar to saistīto izejvielu pārstrāde. Holdinga īpašnieki kļuvuši arī par lauksaimnieciskās produkcijas AS Agrofirma Tērvete kapitāldaļu turētājiem. Līdz šim holdinga izveidē jau ieguldīti aptuveni 10 milj. Ls. Agrolats Holding ietilpstošā Venta FM realizē vērienīgu zivju miltu un zivju eļļas ražotnes celtniecības projektu Alsungā, kur kopējās investīcijas sasniegs 3,5 milj. Ls. Agrolats plāno realizēt arī multifunkcionālas rūpnīcas būvniecību Marokā, bet pagaidām detalizētu informāciju uzņēmuma īpašnieki neatklāj.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Lauksaimniecības nozaru kompāniju grupa SIA Agrolats Holdings saņēmusi apgrozāmo līdzekļu finansējumu kopumā 4,1 milj. Ls apmērā. Jauno finansējumu uzņēmums plāno izmantot, lai palielinātu darbības apjomus gan Latvijā, gan eksporta tirgos.

Finansējumu veido trīs miljoni eiro, trīs miljoni dolāru un 500 tūkst. Ls, bet finansējumu piešķīrusi Swedbank, DB pastāstīja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Agrolats Holding ietilpstošās kompānijas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi, tirdzniecību un izejvielu iepirkšanu.

Agrolats līdzīpašnieks Jānis Paškausks norāda: «Attīstības pamatā ir laba komanda, kas plāno un īsteno grupas biznesa mērķus. Mūsdienās svarīga ir arī risku sadalīšana, ko palīdz sasniegt gan biznesa virzienu, gan tirgu dažādošana.»

Pērn Agrolats Holding apgrozījums jau otro gadu pēc kārtas pieaudzis gandrīz uz pusi. Agrolats grupas uzņēmumiem ir pieejamas ap 50 tūkst. tonnu graudu uzglabāšanas un apstrādes noliktavu un lauksaimniecības tehnikas nodrošinājums. Kopējais Agrolats grupas lauksamniecības zemju apstrādes apjoms sasniedz 5,5 tūkst. ha, norādīts paziņojumā.

Swedbank ir palielinājusi lauksaimniecības nozaru kompāniju grupai Agrolats Holding apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu kopumā par 9,5 miljoniem latu.

Tā ietvaros SIA Agrolats limits ir palielināts par 10 miljoniem ASV dolāru, savukārt grupā ietilpstošajam graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade – par 5 miljoniem eiro.

Agrolats grupas uzņēmumi Swedbank piešķirto apgrozāmo līdzekļu un krājumu finansēšanas limitu palielinājumu izmantos graudu iepirkšanai un minerālmēslojuma pārdošanai lauksaimniekiem.

Agrolats Holding un Swedbank sadarbojas jau vairākus gadus.

Igaunijas kompānija Eesti Energia, kas pievērsusies degslānekļa ieguves iespēju apzināšanai dažādās pasaules valstīs, piemēram, Jordānijā un ASV, patlaban slēgusi vienošanos par degslānekļa ieguves izpēti Marokā.

Igaunijas energokompānijas un tehnoloģiju uzņēmuma Outotec kopuzņēmums Enefit Outotec Technology vienojies ar energokoncernu San Leon Energy Plc (San Leon) par tam piederošo degslānekļa atradņu izpētni Marokas pilsētā Tarafaijā.

Viens no galvenajiem izpētes mērķiem Marokā ir noskaidrot, vai Enefit tehnoloģijas ir izmantojamas Tarfaijā atrodamā degslānekļa pārstrādei.

Abu uzņēmumu parakstītā vienošanās ietver Enefit Outotec Technology izpētes darbu veikšanu, nepieciešamo testēšanu un konsultācijas atradņu attīstības jautājumos. Turklāt vēlākos projekta posmos paredzēts nodrošināt Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit tehnoloģiju piegādi un uzņēmuma speciālistu iesaisti eļļas pārstrādes rūpnīcas Enefit280 izveidei Marokā.

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS Latvenergo.

(Papildināts viss teksts.)

Latvenergo sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP101.

Šogad Latvenergo vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildu kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstīs.

Agrolats Holding īpašnieki Paškausku ģimene, izmantojot banku finansējumu, attīsta lauksaimnieciskās un zivju produkcijas ražošanu, tirdzniecību, pirmapstrādi un uzglabāšanu, kā rezultātā holdingā ietilpstošo uzņēmumu apjoms būtiski pieaugs.

Agrolats Holding kopā ar sadarbības partneriem attīsta saldēto zivju rūpnīcas projektu Marokā. Rūpnīcas 1. kārta jau darbojas, bet 2. kārtas nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz šā gada beigām.

Bertolts Fliks izdara spiedienu

airBaltic teju 12,4% akciju par 9,66 milj. eiro iegādājusies finanšu kompānija; akcionāri tās varot izpirkt mēneša laikā.

Pārvadājumi

BAS izdevīgā pilotu noma

Marokā pavadīju piecus mēnešus – no septembra sākuma līdz janvāra beigām. Gribēju dzīvē pārmaiņas un ļāvos divu puišu (latvieša un igauņa) piedāvātajai iespējai braukt palīgā piesaistīt tūristus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

Viņi jau iepriekš piedāvāja auto izbraucienus pa šo valsti un bija nolēmuši Atlantijas okeāna krastā veidot arī sērfošanas nometnes, kurās mans darbs bija vadīt jogas nodarbības. Abus puišus iepriekš nepazinu, biju tikai dzirdējusi par viņu organizāciju Avantūristi. Aizbraucot uz Maroku, kopīgi veidojām nometnes mītni pie okeāna. Tā piekrastē ir daudz sērfošanas punktu.

Tiem, kuri vēlas viļņus un vēju, cer izbaudīt okeāna priekus, uz Maroku ir jādodas laikā no oktobra līdz aprīlim. Tad nav ļoti karsti, bet ir vējš un viļņi. Vietējā tūrisma sezona ir no maija līdz augustam, kad savukārt ir ļoti karsts, gaiss sasilst virs 30 grādiem. Šajā periodā var braukt sauļoties, lai gan Marokā saules peldes okeāna piekrastē var baudīt visu gadu. Piemēram, septembrī piedzīvoju 30 grādus, un šāds karstums okeāna radītā mitrā gaisa dēļ man bija grūti paciešams. Vakarā pēc sešiem noriet saule un var dabūt veldzi. Jārēķinās, ka Maroka ir liela. Siltāks būs teritorijās okeāna piekrastē, bet, braucot valsts vidienē, kur ir kalni, laika apstākļi ir citi – tur ir nedaudz vēsāk.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

Nezināms pilsonis no Igaunijas Aleksandrs Lavrinenko nekaunīgi pārņēmis daļu Agrolats holding uzņēmuma.

Uzņēmumu reģistrs (UR) pēc A. Lavrinenko iesniegtiem dokumentiem veicis izmaiņas gan Agrolats holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Saskaņā ar izmaiņām šogad, 31.janvārī un 15. februārī, 1963. gadā dzimis Igaunijas pilsonis kļuvis par Elagro Trade, kas ar teju 40 milj. Ls apgrozījumu atrodas Dienas Biznesa TOP 500 lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā, valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kompāniju atsevišķi, aizstājot Mārtiņu Reinfeldu, kā arī ieguvis 112 jeb 22,4% uzņēmuma daļu 2240 Ls nominālvērtībā.

Pēc UR datiem, A. Lavrinenko ieguvis Elagro Trade daļas no M.Reinfelda, kurš par to savukārt uzzinājis vien pirms dažām dienām un DB apliecināja, ka savas daļas nav pārdevis A.Lavrinenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš DB atzina, ka, visticamāk, notikusi krāpniecība lielos apjomos, jo UR reģistrējis viltotus dokumentus un dokumentus ar viltotiem visu Elagro Trade valdes locekļu parakstiem (tas gan vēl ir jāpierāda), un tāpēc lūgts policijā ierosināt krimināllietu par krāpšanu. «Vienīgais, kas, iespējams, atbilst patiesībai, ir A. Lavrinenko paša paraksts,» tā O.Legzdiņš. Viņš vienlaikus pauda sašutumu par šokējošiem, nenormāliem caurumiem likumdošanā, kas pieļauj tik klaju dokumentu viltošanu un to, ka «jebkurš cilvēks no malas» var tādējādi kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.

Tieslietu ministrija plāno rast ātru risinājumu komercstrīdu izskatīšanas efektivizācijai un reiderisma izskaušanai. Tā tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes, valdes un biedru Kompetenču padomju pārstāvjiem, solījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Uzņēmēji kā ļoti būtisku problēmu izceļ ilgstošo komercstrīdu risināšanas kārtību tiesu ceļā, diskusijā uzsvēris LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, paužot uzņēmēju rosinājumu komercstrīdu izskatīšanā noteikt īpašu kārtību, kardināli saīsinot lietu izskatīšanas termiņus.

G.Bērziņš apliecināja, ka Tieslietu ministrijā tiek strādāts, meklējot problēmsituācijas risinājumus. Pirmkārt, mediācija būtu nosakāma kā obligāts komercstrīda izšķiršanas process pirms tiesas, otrkārt - komercstrīdu izskatīšanas paātrināšanai lietu varētu izskatīt divās, nevis trīs tiesu instancēs kā līdz šim, norādija G.Bērziņš.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Agrolats Holding sastāvā ietilpstošais viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem Latvijā a/s Agrofirma Tērvete turpmākos investīciju plānus galvenokārt saista ar piena lopkopības attīstību un alus ražošanas paplašināšanu.

Jau nākamgad iecerēts palielināt govju skaitu divas reizes, šobrīd kopējais liellopu skaits ir 1300 – tajā skaitā slaucamās govis – 700. Plānots uzbūvēt jaunu fermu, ieviest jaunas tehnoloģiskās iekārtas, mainīt turēšanas un slaukšanas tehnoloģijas, kā arī uzbūvēt jaunu kūtsmēslu krātuvi un krātuvi lopbarībai. Jau iesniegts projekts ES finansējuma saņemšanai un tiek gaidīta atbilde no Lauku Atbalsta dienesta, lai varētu sākt darbus. Turpmāko divu gadu laikā apjomus vēl paredzēts kāpināt, sasniedzot 3000 slaucamo govju skaitu. Tā ir vīzija, taču esot jāskatās, kā attīstīsies piena nozares bizness gan Eiropā, gan pasaulē, stāsta Agrolats Holding līdzīpašnieks Vitauts Paškausks, atgādinot, ka pirms pāris gadiem bija situācija, kad par piena kg maksāja 12 santīmus, kas pat nesedza ražošanas izmaksas. Galvenais iemesls ražošanas attīstībai ir pasaulē augošais pieprasījums pēc pārtikas. V. Paškausks uzskata, ka šajā nozarē ir visas iespējas darboties rentabli, tiesa, rentabilitāte nebūšot ļoti augsta.

Mārtiņš Reinfelds atguvis nozagtos 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade, īpašnieku un valdes locekļu sarakstā vairs nav A. Lavriņenko.

To liecina Uzņēmumu reģistra ieraksti. «Valsts policijas ekspertīze konstatējusi viltotus dokumentus un parakstus, uz kuru pamata A. Lavriņenko tika reģistrēts kā SIA Elagro Trade valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kompniju atsevišķi. Viltoti ir arī dokumenti, kuros norādīts, ka A. Lavriņenko no M. Reinfelda iegādājies šīs kompānijas 22,4% kapitāldaļu. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs ir nekavējoties anulējis valsts notāra ierakstus saistībā ar attiecīgo izmaiņu reģistrāciju,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku - amatpersonu, valsts policijas un ekspertu operatīvās darbības rezultātā taisnīgumu izdevies atjaunot vienas nedēļas laikā. «Jā, šī gadījuma sabiedriskā rezonanse, iespējamā ietekme, ja gadījumā A. Lavriņenko būtu kompānijas vārdā uzņēmies kādas saistības vai arī paspējis pārdot «it kā sev piederošas» kapitāldaļas kādai trešajai pesonai, pārējo uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku aktīvā rīcība ir devusi salīdzinoši ātru rezultātu,» tā uz jautājumu par to, kāpēc konkrēti šis skandāls ir relatīvi ātri noslēdzies ar iepriekš izdarīto ierakstu dzēšanu - anulēšanu Komercreģistrā, atbild R. Balodis. Viņš arī nenoliedz, ka ne visos gadījumos, kur kāda persona vēršas ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā un policijā par parakstu viltošanu, uzņēmuma kapitāldaļu nozagšanu pārņemšanu, - tik ātri tiek saņemts policijas ekspertīzes slēdziens un lūgums atcelt izdarītos ierakstus Komercreģistrā. Savukārt SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš atzina, ka krāpnieks ir apturēts, taču uzņēmums būs apmierināts tad, kad «viss būs vēsturiskajā patiesībā». Visi nepieciešamie dokumenti UR jau esot iesniegti, taču uzņēmējs pauda izbrīnu, ka «tas notiek tik ilgi».

A/s Agrofirma Tērvete paplašinās alus ražotni, kas ļaus palielināt jaudu divas reizes.

Paredzēts investēt vecā alus pagraba rekonstrukcijā un jaunas alus vārītavas izveidē, kā arī iekārtu iegādē un loģistikas paplašināšanā. «Alus ražošanā plānojam jaunu vārītavu, papildus jaudu alus pagraba izveidē un jaunu loģistiku – noliktavas, kā arī būtisku lietu - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai mēs būtu videi draudzīgāki,» stāsta a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Investīcijas alus ražotnē paredzētas 3,5 miljonu latu apmērā. Sagaidāms, ka jauda pēc projekta pabeigšanas palielināsies divas reizes, kas balstīsies uz jauniem dabiski raudzētiem produktiem – kvasu, veselības dzērienu un citiem. Detalizētāku informāciju par jaunajiem produktiem D. Dominieks pagaidām neatklāj.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Latvijas TOP 15 ģimenes biznesi, kas iesaistīja atvases kopīgā darbā, pērn attīstījās pārsteidzoši strauji, sasniedzot vidējo izaugsmi 25% apmērā, liecina Forbes Latvija ģimenes biznesu reitings.

TOP 15 pašmāju ģimenes biznesi sasniedza kopējo apgrozījumu 860 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik valsts budžets veselībai un kultūrai kopā. Forbes norāda, ka šādi rezultāti arī mudina viņus biznesu attīstīt, maksāt nodokļus un nepārdot biznesu ārzemniekiem. Puse reitingā pārstāvēto uzņēmumu darbojas Latvijai tradicionālās nozarēs – ražošanā un celtniecībā.

Nemainīgi reitinga līderi ir Paškausku ģimene, kas izveidojusi otru lielāko vietējam kapitālam piederošo biznesu Latvijā, apgrozot vairāk nekā 270 miljonus eiro lauksaimniecībā – trešdaļu no reitinga ģimenes biznesu kopējiem ienākumiem. Lursoft dati liecina, ka Paškausku ģimenei pieder a/s Agrolats holding. Viņi no reitinga ģimenēm arī spējuši iesaistīt biznesā visvairāk ģimenes locekļu, turklāt jau trīs paaudzēs. Katrs atbildot par savu biznesa daļu, Paškauski jau lielāko daļu apgrozījuma nodrošina ārpus Latvijas – Ukrainā, Krievijā un Marokā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

2017. gada 22. februārī Latvijā darbību uzsākusi vienlīdzīgās kreditēšanas platforma Robo.cash. Par mūsdienīgo P2P instrumentu specifiku un aizņēmēju un kreditoru sadarbību dažādās valstīs stāsta kompānijas Robo.cash dibinātājs Sergejs Sedovs.

FOTO Sergejs Sedovs, kompānijas Robo.cash dibinātājs

Vispirms jājautā – ko nozīmē jaunās P2P platformas izveidošana Latvijas iedzīvotājiem?

Latvijas iedzīvotāji jau ir iepazinušies ar vienlīdzīgo kreditēšanu. Lai gan P2P platformu vēsture nav garāka par desmit gadiem, Latvijas kompānijas TWINO un Mintos ieņem nozīmīgu vietu ES tirgū. Domāju, ir svarīgi, ka valstī ieplūst ārvalstu kapitāls. Nav noslēpums, ka mūsu grupas kompānijas darbojas dažādās valstīs un ir cieši saistītas. Labvēlīgais investīciju klimats nospēlēja lomu Robo.cash jurisdikcijas izvēlē. Interese par P2P kreditēšanu pašlaik pieaug, mēs sagaidām, ka platforma veiksmīgi attīstīsies.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.