Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācijas noplūdes problēmas saistītas ar darbinieku neapmierinātību par notiekošo birojā, bet pati organizācija ir politiski veidota, uzskata Jānis Ādamsons.

«Kāpēc notiek informācijas noplūde vienā vai otrā iestādē? Viss atkarīgs no iestādes vadītāja,» raidījumā Dienas Rīts sacīja J. Ādamsons. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja KNAB darbinieki būtu apmierināti ar situāciju, kas tur ir – nekādas noplūdes nebūtu. Algu jautājums šajā gadījumā neesot galvenais kritērijs. «Cilvēki redz, ka viņi veltīgi strādā un nav darba organizācijas, viņi skatās iespēju kā to panākt citādāk,» sacīja J. Ādamsons.

«Kad beidzot šī problēma tiks atrisināti, kad atverot dažus portālus var izlasīt valsts noslēpumus un var apskatīt visu, kas tīk? Problēma ir pašā saknē - ka KNAB tika politiski veidots,» klāstīja J. Ādamsons.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Ja Saeimu neatlaidis šajā vasarā, tad rudenī tas notiks tik un tā, intervijā laikrakstam Telegraf pauž Rīgas domē ievēlētais Jānis Ādamsons (SC).

«Ja Prezidents šodien, rīt vai nākamajās dienās nepieņems lēmumu, ka Parlaments jāatlaiž, tad rudenī mēs sagaidīsim sociālos nemierus. Un no tā nav iespējams izvairīties. Parlamentu atlaidīs jebkurā gadījumā,» uzskata J. Ādamsons.

Ādamsons arī uzskata, Ģenerālprokuratūrai būtu jāierosina lieta pret bijušajiem valsts vadītājiem. Viņš norāda, ka iepriekšējo valdību darbība piespiedusi cilvēkus pamest valsti, un tā neesot mazāka apmēra deportācija kā 1941. un 1949. gadā.

Savukārt pašreizējā valdība esot kā Susaņins (krievu nacionālais varonis, kurš ieveda poļu iekarotājus purvā - red.), kurš ievedis purvā, tomēr ne apzināti, bet tāpēc, ka pats nesaprot, kur un kā nonācis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S).

Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.

Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā novēroja aģentūra LETA, tiesa ierosinājumu par Ādamsona apcietinājuma piemērošanu skatīja aptuveni divas stundas. Ādamsonu uz un no tiesas zāles konvojēja trīs Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieki maskās.

Ādamsons aģentūrai LETA komentārus nesniedza. Tāpat komentārus nesniedza Ādamsona advokāts.

VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā apcietinājums bez deputāta piemērots vēl kādai personai.

VDD arī informēja, ka kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.

Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās arī pilsētvides attīstību, domā Ilo Adamsons (Ülo Adamson), Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Rīgā darbojas attīstītāji gan no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības (ES) un pat arābu valstīm, stāsta I.Adamsons. Visi šie dažādie starptautiskie spēlētāji Rīgā izmantos savu labāko pieredzi, kas ilgākā laika periodā būtiski uzlabos situāciju tirgū, spriež Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors, piebilstot, ka jau šobrīd Rīga ir centrālākā Baltijas galvaspilsēta. Latvijas galvaspilsētā jau ir visplašāk savienotā Baltijas lidosta, un ar laiku tā gūs būtiskus ieguvumus arī no Rail Baltica, kas padarīs Rīgas atrašanās vietu vēl nozīmīgāku un piesaistīs starptautiskos uzņēmumus, teic I.Adamsons. Starptautiskajās pilsētās pasaulē novērojami visaugstākie izaugsmes rādītāji, un tas attiecīgi veicinājis arī dzīvojamā īpašuma cenu pieaugumu, tāpēc, manuprāt, Rīgai ir liels potenciāls, norāda I.Adamsons.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam savu kandidatūru pieteikuši četri kandidāti KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks, Drošības policijas (DP) darbinieks Artūrs Zvejsalnieks un bijušais politiķis Jānis Ādamsons.

Aivars Tīrumnieks kopš 2008. gada strādā Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Valsts policijas Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un LR Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā.

Jānis Ādamsons: "Piesakos, lai būtu interesanti un vēlos paskatīties, vai mūsu politiķi reāli grib cīnīties ar korupciju," Dienai norādījis J. Ādamsons. Viņa pluss ir pieredze iekšlietu ministra amatā, bet mērķis būtu panākt, lai KNAB būtu neatkarīgs un tam neviens neko nevarētu diktēt. Pieredzes trūkumu vadītāja amatā viņš min kā lielāko mīnusu atlaistajam KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam. "Tas, ka man nav izredžu, nešaubos," piebilda J. Ādamsons. Tomēr par spīti tam viņš plāno pieteikties.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Bijušie iekšlietu ministri pieļauj, ka viens no fotoradaru projekta klupšanas akmeņiem varētu būt neveiksmīgi sastādītais līgums starp valsti un privāto partneri. Par tālāko projekta nākotni vienota skatījuma viņiem nav, bet lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināta, ka valstij radarus vajadzētu atpirkt, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pati Iekšlietu ministrija joprojām neko nekomentē, uzsverot, ka jāgaida līdz 28. septembrim, kad savus priekšlikumus solījies iesniegt fotoradaru ražotājs Vitronic, atgādina laikraksts.

Bijušie eksministri, slavējot projekta ieceri, atzinuši, ka diemžēl tā ieviešana sabojājusi labo domu un līdz ar to arī sabiedrības attieksmi. «Nu nevajadzēja pret šo ieceri būt tik naidīgai attieksmei. Šāda prakse taču pastāv arī citās valstīs,» savu izbrīnu paudusi Linda Abu Meri (Mūrniece). Mareks Segliņš, nežēlojot izteiksmīgus vārdus – «projekts ir izgāzts, sabojāts, nejēdzīgs», tāpat kā pārējie aptaujātie nav varējis īsti paskaidrot, kāpēc tas tā noticis. Acīmredzot vaina esot valstij neizdevīgajos līguma noteikumos, kā arī neveiksmīgā privātā partnera izvēlē.

Saistībā ar zemajām piena iepirkuma cenām vairākas Vidzemes un Latgales piensaimniecības sāk gatavoties bankrotiem, tikmēr biedrība Lauksaimnieku apvienība vērsīsies Konkurences padomē ar prasību izvērtēt aizliegtas vienošanās iespējamību starp pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem piena produktu cenas veidošanā, aģentūru LETA informēja apvienības pārstāvji.

«Manā saimniecībā ir katastrofāla situācija, piena iepirkuma cena ir 23 centi, un tas ir pēdējais signāls, ka steidzami ir jālikvidē ražošana. Izdevumi pārsniedz ieņēmumus, un ne tikai es, bet vēl vairākas kaimiņu saimniecības apsver domu par maksātnespējas pieteikšanu. Vienlaikus ir liela problēma, ko lai tālāk dara laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas,» sacīja zemnieku saimniecības Pakuļi īpašniece Venta Afanasjeva.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka tādas saimniecības kā Pakuļi ir «būt vai nebūt» izvēles priekšā, neraugoties uz valsts un Briseles atbalstu.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Ar ūdeni apsildāmā grīdu sistēma Rorbo jau paspējusi iegūt simpātijas Skandināvijas tirgū, bet Latvijas iedzīvotāji pie tās vēl jāpieradina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rorbo ir ar ūdeni apsildāma individualizēta siltās grīdas sistēma. Tās elementos, kas tiek ražoti no kokskaidu plātnes, tiek ieklātas alumīnija loksnes, kuras vienmērīgi izplata siltumu un kurās iestiprinātas ūdens caurules. Šobrīd Latvijā ražotā sistēma jau ir ieguvusi popularitāti Skandināvijas tirgū, stāsta produkta un sistēmas radītāja SIA Damson valdes priekšsēdētājs Reinis Ādamsons. Uzņēmums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 startē kategorijā Inovatīvākais produkts.

Bez atlikumiem

Sistēmas koncepcijas pirmsākumi meklējami 2011. gadā, kad R. Ādamsons Zviedrijā iepazinies ar līdzīgiem risinājumiem, taču secinājis, ka tur pieejamie varianti varētu būt efektīvāki. Rorbo gadījumā tiek veikti aprēķini un plānošana konkrētajai telpai, pasūtītājam sistēma tiek piedāvāta gatava montāžai. Komplektu veido pamatelementi – visiem vienādi, bet pārējie tiek pielāgoti katram projektam individuāli, vadoties pēc telpas plāna. Rorbo standarta detaļas veido aptuveni 70–80% sistēmas, bet 20–30% ir nestandarta individuāli saražotās detaļas. Katra detaļa tiek numurēta, tāpēc pēc puzles principa montāžu telpā var veikt jebkurš cilvēks. «Spundes nodrošina siltās grīdas elementu viengabalainību un palielina grīdas plaknes stabilitāti, un atvieglo tās uzstādīšanu. Speciālas formas gropes nodrošina caurules fiksāciju ar alumīnija lokšņu palīdzību bez citiem līdzekļiem,» skaidro R. Ādamsons. Kokskaidu plātnes uzņēmums iepērk tepat Latvijā.

«Galvenais, kas no Ukrainas ticis līdz mums, ir bailes – krievi ņems un iebruks Eiropā, okupēs to. Vismaz Baltiju. Jautājums – vai tas krieviem vajadzīgs? Un – priekš kā tas viņiem vajadzīgs? Analītiķu vairums saka – nafig, viņiem tas nav vajadzīgs. Mūsu pašu politiķi te sastrādājuši daudz vairāk, nekā spētu simtiem spiegu no Mumba Jumba. Nerunāsim par 400 tūkstošiem ekonomisko bēgļu miera laikā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Saeimas deputāts (Saskaņas centrs), bijušais iekšlietu ministrs un Robežsargu brigādes priekšnieks Jānis Ādamsons.

«Parunāsim par nacionālo drošību. Piemēram, lēmums par Policijas akadēmijas likvidāciju. Pat tā ir lēni sprāgstoša bumba, jo izmeklēšanas darba kvalitāte ar katru gadu iet uz leju. Es ceru, ka izdosies uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes izveidot Nacionālo drošības akadēmiju. Mums nav neviena pētnieciska institūta, kurš nodarbotos ar drošības jautājumu, ar militāro draudu pētīšanu un analīzi,» viņš uzsvēris.

«Vēl zīmīgi ir tas, ka pirmajā lasījumā pieņemts labojums Nacionālās drošības likumā, kurš paredz, ka valdībai nav ik gadu jāsniedz parlamentam ziņojums par nacionālo drošību. Mums jau tā bija švaki ar atbildību nacionālās drošības lietās, ar specdienestu uzraudzību. Es, lai sistēma būtu sakārtota kā tāda, piedāvāju noteikt arī atbildīgos – kas atbild par krīzes situāciju analīzi, par risku analīzi, kas pieņem šajā sakarā lēmumus. To noraidīja. Kāda rezonanse, kādas mācības? Mums vienīgā mācība ir tā, ka mēs visus baidām. Krievi! Bet jautājums ir – ko ar tiem krieviem darīt? Klausos un smaidu – mums jānoturas piecas dienas. Ja Krievijai būs tāda nepieciešamība, tai vajadzēs pāris stundas,» Neatkarīgajai paudis J. Ādamsons.

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu