Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veikto aptauju gandrīz katrs desmitais jeb 9% strādājošo turpina strādāt arī atvaļinājuma laikā. Galvenais iemesls strādāšanai atvaļinājuma laikā tiek minēts liels darba apjoms, to norādījuši 37% aptaujāto.

Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk strādājošie atvaļinājumu bauda atpūšoties Latvijā – 42%, katrs piektais jeb 20% atvaļinājumu izmanto ceļošanai ārzemēs, katrs ceturtais jeb 25% atpūšas gan Latvijā, gan ārzemēs, bet gandrīz katrs desmitais jeb 9% respondentu atvaļinājuma laikā turpina strādāt, savukārt 4 % norādījuši citus atbilžu variantus.

Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumā laikā turpina strādāt visbiežāk minēja, ka to dara lielā darba apjoma dēļ, to atzina 37%, bet 35% atzina, ka tā ir viņu pašu iniciatīva. Savukārt 12% atklāja, ka atvaļinājums viņu darbavietā ir tikai formalitāte – tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, bet jāstrādā tāpat. Toties 6% apgalvo, ka strādāt atvaļinājumā viņus piespiež darba devējs. 10% no atvaļinājumā strādājošajiem norādīja citus atbilžu variantus.

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

«Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.

Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.

Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.

Ir uzradies Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas - 150 miljoni eiro un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Norvēģijas firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote – 18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot 150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.

BW Maritime projektu menedžeris Anfins Unums raidījumam skaidro, ka BW Maritime ir kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Uzņēmums esot lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos projektos visā pasaulē. «Mēs meklējam kādus 40 – 50 alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no pievilcīgākajiem. Mēs ar šo jautājumu strādājam jau divus gadus un mums ir bijusi tikšanās ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai ietu tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu. Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu,» tā viņš.

«Personiskām simpātijām biznesā nav vietas. Es arī nebūtu balsojis par Dombrovski, bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas. Bet, ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām,» intervijā laikrakstam Diena sacījis airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem «vajadzētu». Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,» viņš turpina.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Kā varat komentēt skaļo Valda Zatlera paziņojumu, ka airBaltic joprojām notiekot valsts zagšana bezmaz gaišā dienas laikā?», Fliks sacījis: «Nesaprotu, kas un ko zog - valsts kaut ko zog, vai kāds cits kaut ko zog. Politiķis Valdis Zatlers gan šoreiz varēja paklusēt, tāpat kā klusēja airBaltic vadība - katru reizi, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers izprasīja biļetes biznesa klasē sev un savas ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. AirBaltic nevērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo turēja valsts reputāciju par augstāku.»

Nekustamo īpašumu tirgū jūnijā nav vērojamas krasas pārmaiņas – cenas palikušas nemainīgas, nedaudz pieaugusi klientu aktivitāte, novērojusi kompāniju grupa Balsts.

Īpašas izmaiņas nav manāmas, iespējams, svētku un atvaļinājuma laiku dēļ. Mājokļu cenas nav kāpušas ne Rīgas centrā, ne mikrorajonos. Centrā vidējā cena ir 1000 eiro/m2 , mikrorajonos – 600 eiro/m2.

Aktivitāte no pircēju puses joprojām ir, un arī tā palikusi nemainīga. Bankas arvien aktīvāk reklamē kreditēšanas iespējas, cenšas paplašināt savu klientu loku ar dažādiem jauninājumiem, piemēram, ar apdrošināšanu pret bezdarbu. Arvien mazāk darījumu notiek, norēķinoties skaidrā naudā, sacījis Balsta vadītājs Aigars Zariņš.

Klientu aktivitāte komercplatību segmentā ir pieaugusi. Interese ir izrādīta arī, piemēram, par autoservisa telpām līdz 300 m2.

ASV maksātnespēja varētu iegāzt pasauli vērienīgā recesijā, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ja izveidojas zināmi traucējumi – pārliecības trūkums, ticības zaudēšana ASV parakstam – tas nozīmētu vērienīgas problēmas visā pasaulē un rastos jaunas recesijas sākšanās risks,» uzstājoties ASV televīzijā, sacīja SVF vadītāja.

Līdzīgu uzskatu paudis arī Pasaules Bankas prezidents Džims Kims, kurš sestdien nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV atrodas tikai dažu dienu attālumā no ļoti bīstama brīža. Viņš aicinājis ASV politiķus steidzīgi vienoties par parādu griestu palielināšanu. Dž. Kims uzsvēra, ka, jo tuvāk nāk 17. oktobris, kad ASV beidzas nauda, jo lielākas sekas esošā neskaidrība atstāj uz pasauli. «Bezdarbība var izraisīt procentu likmju kāpumus, pārliecības zudumu un izaugsmes mazināšanos,» Dž. Kima sacīto citē BBC.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veicis kratīšanu pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) un, iespējams, vēl citur lietā par Vācijas autobūves koncerna Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban nav zināms, vai izmeklētāji nolēmuši kādu amatpersonu aizturēt. Ne KNAB preses pārstāvji, ne priekšnieks Normunds Vilnītis aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza.

KNAB izmeklētāji RS ieradās ap plkst.13, novēroja aģentūra LETA, un joprojām ir uzņēmuma telpās. Neoficiāla informācija liecina, ka galvenokārt viņus interesējuši RS arhīvā pieejamie dokumenti.

RS vadītājs Leons Bemhens visu dienu uz tālruņa zvaniem neatbildēja, bet neilgi pēc plkst.18 pameta biroja telpas, aģentūrai LETA apstiprinot KNAB darbinieku "vizīti" viņa vadītajā uzņēmumā. Par KNAB izmeklētāju ierašanās iemesliem esot jāvaicā KNAB, Bemhens neesot tiesīgs sniegt šādu informāciju.

Daļējs ASV valdības darba pārtraukums valsts ekonomikai izmaksājis 24 miljardus dolāru un nopietni ietekmēs gada ceturtā ceturkšņa izaugsmi, aplēsusi starptautiskā reitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P).

S&P arī brīdinājusi, ka ASV ekonomiku negatīvi var ietekmēt arī nākamā gada sākumā paredzamās diskusijas par budžetu un parādu griestiem, jo saskaņā ar Kongresā panākto vienošanos, iespējas aizņemties nodrošinātas tikai līdz 7. februārim, vēsta AFP. Krīzes atgriešanās potenciāls varētu atturēt patērētājus no tēriņiem, tādējādi ietekmējot ekonomiku.

«Salīdzinoši īsais periods, kurā politiķiem jāpieņem atbildīgi lēmumi, visticamāk, ietekmēs patērētāju pārliecību, īpaši valdības darbinieku vidū, kas bija nosūtīti bezalgas atvaļinājumā. Ja cilvēki baidās no šādas krīzes atkārtošanās, viņi baidīsies arī atvērt savas čeku grāmatiņas. Tas nozīmē, ka gaidāma pieticīga Ziemassvētku iepirkšanās sezona,» teikts S&P paziņojumā.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Interesē nauda, nevis Latvijas politika

Latvijas Krājbankas

Snoras bankas

airBaltic

Telegraf

Citadelē

Parex bankā

Mobilizē spēkus pret tirgotāju

Publisko IKI un Cento veikalu īpašnieka SIA Palink un tā partneru strīdu katra puse interpretē kardināli pretēji – kā nomelnošanu, komerciālu šantāžu, ļaunprātīgu nemaksāšanu un pat novešanu līdz maksātnespējai. Konfliktā iesaistījušies juristi un arodbiedrības, kā arī – kāds noslēpumains ārvalstu mazumtirdzniecības tīkls.

Paša uzceltā kulta upuris

Stīva Džobsa noslēpumainā došanās kārtējā slimības atvaļinājumā tehnoloģiju pasaulē aktualizējusi jautājumu – vai Apple spēs saglabāt savu burvību, ja viņš neatgriezīsies?

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 90,6% jeb 312,1 tūkstoti darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim.

Kopumā analizēta informācija par darba ņēmējiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 344,4 tūkstoši jeb 32,3% no visiem darba ņēmējiem, kuri iepriekšminētajā laika periodā reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim ir palielinājies to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Par 8% jeb 27,4 tūkst. darba ņēmējiem iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā. Par 1,1% jeb 3,7 tūkstošiem darba ņēmēju veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darba ņēmējs minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,3% jeb 1,1 tūkst. darba ņēmēju iemaksas vispār nav veiktas.

Rīgas rajona tiesa Rīgā šā gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, lasāms tiesu kalendārā.

Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Francijas policija konfiscējusi SIA Impro Ceļojumi piederoša autobusa tahogrammas, kas zīmē darba un atpūtas laiku, kā arī pārējos autobusa dokumentus.

Policisti tos esot izrāvuši autobusa šoferim no rokām, norādīts uzņēmuma paziņojumā. Policisti neesot ielaidušies nekādās diskusijās un uz grupas vadītāja Arņa Ozola, kurš pārzina franču valodu, mēģinājumiem jautāt par notiekošo tika atbildēts, lai viņš «turot muti».

«Tika pateikts, ka autobuss tālāk braukt nevar, ir jāsamaksā sods 14,25 tūkst. eiro par it kā neesošām tahogrammām, par to, ka gada laikā nav veikta sertificēta ātruma ierobežotāja pārbaude un ka autobusa vadītājiem uz rokas neesot bijis SIA Impro Ceļojumi apliecinājums par viņu reālo darbību nākotnē,» norāda SIA Impro Ceļojumi valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs. Viņš piebilst, ka, arestējot autobusu, no Francijas policijas puses neesot noformēts protokols ne par pārkāpumu, ne par konfiscētajiem dokumentiem.

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

«Ja man jādodas strādāt uz Rīgu, tad labāk braucu uz Londonu, jo tad tāpat neesi mājās,» saka Viktors Ļebedevs. Viņam ir 33 gadi, un kā viens no pirmajiem viņš agrā jaunībā aizbrauca peļņā uz Īriju, bet tagad jau piecus gadus dzimtajos Ērgļos savā galdniecībā ražo mēbeles pēc individuālā pasūtījuma, raksta laikraksts Diena.

Viktors sapņojot par laiku, kad arī vietējās skolas skolotāja pelnīs tik daudz, lai varētu pasūtīt savam dēlam datora galdu viņa galdniecībā, un kad darbnīcai garām rītos ļaudis dosies uz darbu.

Tikai tad, kad te atkal sākšot garām plūst gājēji, varēšot teikt, ka krīze ir pārvarēta, bet vienkāršie cilvēki atlabšanu patlaban vēl neizjūt, Dienai sacījis V. Ļebedevs.

Kad V. Ļebedevs pirmo reizi aizbrauca uz Īriju, viņam bija 21 gads. Toreiz peļņā uz ārzemēm devās tikai nedaudzie, jo tas bija 2000. gads. Viktoram bijis darbs galdniecībā, kurā gatavoja koka logus un durvis. Gada laikā šī vienveidība gan sāka apnikt, un viņš atgriezās Latvijā.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs trešdien paziņoja, ka iedzīvotājiem, kuri līdz maija beigām saņems Coivid-19 vakcīnas poti, tiks maksāta nauda.

"Visi tie, kas līdz 31.maijam būs saņēmuši vakcīnu, dabūs 3000 dināru (25 eiro)," vietējiem medijiem paziņoja Vučičs, piebilstot, ka prognozē trīs miljonu iedzīvotāju vakcinēšanos līdz mēneša beigām.

Viņš norādīja, ka valsts vēlas "atlīdzināt cilvēkiem, kas izrādījuši atbildību".

Vienlaikus viņš paziņoja, ka valsts sektora darbinieki, kas nebūs vakcinējušies, nevarēs doties apmaksātā atvaļinājumā, ja viņi inficēsies ar koronavīrusu.

Serbija ar tās septiņiem miljoniem iedzīvotāju ir iepirkusi miljoniem vakcīnu - gan Rietumos, gan Ķīnā, gan Krievijā - un uz neilgu laiku kļuva par reģionālo vakcinācijas centru, piedāvājot vakcinēšanos arī ārzemniekiem.

Eiropas Savienības nauda Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza esošo uzņēmēju atbalstam un jaunu darbavietu izveidei, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Nezinu, vai esmu īstais cilvēks, pie kā vērsties pēc viedokļa par situāciju reģionā. Mēs neesam raksturīgs piemērs specifiskās nišas dēļ,» Līvānu uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods caur puķēm pasaka, ka Latgales dzērājus vai plānā galdiņa urbējus viņa augsto tehnoloģiju uzņēmumā nenodarbina. Viņš, ilgi nedomājot, atzīst: «Šeit dzīve attīstās. Ne vienmēr iet gludi uz priekšu, bet cilvēkiem ir gribēšana, parādās jauni biznesi, iniciatīvas.» Arī Eiropas Savienības (ES) naudas smarža pašvaldības aktivitāšu dēļ Līvānos vēdī vairāk nekā citviet. Sakārtoti ceļi, izglītības iestādes, uzņēmējiem nepieciešamā infrastruktūra. Tikmēr bezdarbs Latgali atstumj no pārējās Latvijas, ar 17,6% šā gada oktobrī divkārt pārspējot vidējo valstī – 8,2%.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Pagājušā gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par Nacionālās Attīstības Plānu (NAP) 2014. – 2020.gadam, kuru Saeima drīz vien pēc tam samērā lielā vienprātībā apstiprināja. Var diskutēt par to, vai tajā pietiekami akcentētas visas galvenās jomas un esam fokusējušies uz tiešām svarīgāko, taču kopumā vēlos parakstīties zem katra vārda. Izlasot NAP, dažiem visticamāk būtu vēlme ieslīgt «ziemas miegā» un pamosties 2020 gadā, lai varētu baudīt sasniegto.

Taču baidos, ka minētajiem dažiem, pamostoties varētu sanākt vilšanās. Līdz 2014. gadam atlicis mazāk par gadu, savukārt no 2014.gada līdz 2020.gadam ir tikai seši gadi. Tas gan ir nedaudz vairāk kā padomju savienības piecgades, taču, joprojām, tas nav ilgs laiks.

NAP vīzija skan ļoti skaisti un, domāju, neatradīsies daudz cilvēku, kuri nevēlētos dzīvot šādā valstī. «Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē» - gan tieši nevelk uz ekonomiskā izrāviena vadmotīvu, taču tālākā vīzijas daļa „Latvija kā tīra, efektīva, koncentrēta, radoša un konkurētspējīga Eiropas valsts” skan fantastiski un es saku – ejam uz priekšu!

Kas ir efektīva un kas ir neefektīva pārdošana? Vai uzņēmuma pārdošanas rezultāti ir maksimāli sasniedzami ar uzņēmuma rīcībā jau esošajiem resursiem? Šos jautājumus droši vien ikdienā sev uzdod gandrīz katrs uzņēmuma vai pārdošanas nodaļas vadītājs.

Ir astoņas galvenās pazīmes, kas liecina, ka pārdošanas nodaļas darbs «klibo»: