Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šogad Muzeju naktī – 20.maijā - bez maksas apmeklētājiem durvis vērs rekordliels iestāžu skaits - 172 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas, informē Kultūras ministrija.

Šogad nakts pasākumi Latvijas muzejos notiks jau 13. reizi.

Muzeju nakts ik gadu iezīmē vasaras sākumu, kad daudzveidīgo piedāvājumu izbauda aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā. Šogad muzeji, sabiedriskās dzīves veidotāji un dažādas iestādes sagatavojušas īpaši plašu piedāvājumu, lai 20. maijā kopā varētu domāt par laiku un vienlaikus pieminēt „mūžīgi jauno” dzejnieku Eduardu Veidenbaumu, kam šogad paliek apaļi 150, skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.

Šogad Muzeju naktī piedalās ne vien muzeji, bet arī vairāk nekā 30 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji. Plaši iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima un citas. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šā gada Muzeju nakts tēma ir Laiks, kas apskatīta dažādos griezumos, apmeklētājiem liks ne tikai domāt par laiku, bet arī skaitīt un vizualizēt to. Daudzās vietās apmeklētāji no jauna varēs iepazīt arī šī gada īpašo gaviļnieku Eduardu Veidenbaumu.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

COVID-19 pandēmija pēdējos mēnešos smagi ietekmējusi kultūras institūcijas, tostarp muzejus, no kuriem lielākā daļa pandēmijas laikā tika slēgti. Saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes datiem (ICOM) pastāv risks, ka vairāk nekā 10% no tiem var neatjaunot savu darbību.

UNESCO publiskojis ziņojumu par muzejiem COVID-19 krīzes laikā, secinot, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 95 tūkstoši muzeju, kas ir par 60% vairāk nekā 2012.gadā, informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare. Tomēr to izplatība ir nevienmērīga, lielākoties tie atrodas Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat tikai 27 pasaules valstīm ir muzeju tīkls, kurā uz katriem miljons iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 muzeju. Latvija ir šo valstu vidū (78,4 muzeji uz 1 milj. iedz.).

Saskaroties ar krīzi, muzeju reakcija ir bijusi ātra, nodrošinot savu klātbūtni internetā. Piemēram, muzeji izmanto jau esošās digitalizētās kolekcijas un virtuālās tūres, koncertus un lekcijas rīko tiešsaistes režīmā, plašāk un aktīvāk lieto sociālos medijus, skatītājiem atklāj muzeju darbības ikdienā neredzamo daļu, muzeju organizācijas rīko tiešsaistes konferences nozares ekspertiem u.tml. Vienlaikus tas atklāj arvien aktuālo digitālo plaisu, kas pastāv starp Āfriku un mazo salu jaunattīstības valstīm un pārējo pasauli, jo tikai 5% šo valstu spēj piedāvāt tiešsaistes saturu.

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Šodien Rīgā, Pulka ielā 8 ielikts pamatakmens Muzeju krātuvju kompleksa būvei.

Pasākuma laikā īpašā kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikam raksturīgās piemiņas zīmes.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) realizētais apjomīgais un tehniski sarežģītais Muzeju krātuvju kompleksa projekts ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Vienlaikus, ēkā katram muzejam paredzēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona (krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas). Savukārt visiem muzejiem kopīgā telpa ir galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas paredzēta gan muzeju krātuvju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Katra muzeja krātuvēm paredzēta atbilstoši organizēta smagā kravas transporta piebraukšana.

Šodien, 16.maijā, visā Latvijā norisināsies Muzeju nakts, kuras ietvaros būs iespēja piedalīties dažādos interesantos muzeju sagatavotos pasākumos.

Kā liecina Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā internetā iekļautā informācija, Muzeju nakts ir Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Akcijas iniciatori ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. Lai veicinātu akcijas atpazīstamību un pieejamību Eiropas valstīs, Francijā ir izveidota interneta mājaslapa www.nuitdesmusees.culture.fr, kur atspoguļotas akcijas norises visās dalībvalstīs. Akcija tradicionāli norisinās no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Ieeja muzejos akcijas laikā arī šogad būs bez maksas.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā.

"Vairāk nekā 30 tūkstošu kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet - aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), LKA Rīgas Kino muzeja - specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai XXI gs. atbilstošos apstākļos.

Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas. Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas. Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Pārdaugavā, Pulka ielā 8 atklāta Muzeju krātuve, kurā tiks uzglabāti, dokumentēti, restaurēti un eksponēti vairāk nekā divi miljoni Nacionālā muzeja krājuma vienību.

Teju 31 tūkstoti kvadrātmetru lielajā krātuvē vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un LKA Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija.

Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" (arhitekte Renāte Truševska), kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE MEISTARI 1".

Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Projektējot muzeju krātuvi, arhitekti iedvesmu guvuši no būvteritorijā esošajām divām vēsturiskajām kazarmu ēkām. Arhitektu birojs šauros divstāvīgos apjomus, kuri viens aiz otra savas fasādes vērsa paralēli Pulka ielai, izvirzījis par kompleksa pamatkompozīcijas elementu.

Pagājušās nedēļas nogalē desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notika akcija Muzeju nakts, kuras devīze bija: «Sarkanā krāsa – dzintars».

Šā gada Muzeju nakts noslēdza tematisko trīs gadu ciklu Trejkrāsainā saule, ko iedvesmojušas Raiņa dzejas rindas par sauli, kas «atspīd drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana». Ciklu veidojušas trīs krāsas un trīs Latvijas dārgumi – zilā jūra, zaļais mežs un sarkanais dzintars, iezīmējot dzintara tapšanas ceļu, vienojot jūru ar mežu un brīnumaino saules akmeni – dzintaru.

Eiropas muzeju akcijā Muzeju nakts šogad piedalījās aptuveni 120 Latvijas muzeji, kā arī citas kultūrvēsturiskas institūcijas.

Pasākums tradicionāli norisinājās no sestdienas vakara pulksten 19 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Izvērtējot vairākas darbinieku un arodbiedrību sūdzības un konsultējoties ar Muzeju padomi, Kultūras ministrija (KM) atbrīvojusi no amata Rakstniecības un mūzikas muzeja direktori Ilzi Knoku, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Sūdzības par Ilzes Knokas darbu un vadības stilu izskanējušas jau iepriekš. KM un ministre Dace Melbārde kopš 2014.gada pavasara aktīvi centās noregulēt situāciju, rīkojot kopīgu muzeja direktores un darbinieku tikšanos, personāla vadības semināru, vairākkārt bez rezultātiem aicinot Ilzi Knoku sniegt skaidrojumus par aktuālo situāciju un priekšlikumus tās uzlabošanai, kas tā arī netika iesniegti. 2015.gada janvārī tika ierosināta dienesta pārbaude, kuras laikā Ilzes Knokas darbā konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.

Saskaņā ar Muzeju likumu valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. 17.februārī notika Muzeju padomes sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā. Iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot uzaicinātās personas, Muzeju padome secināja, ka situācija Rakstniecības un mūzikas muzejā nav apmierinoša un vadības darbs nav uzskatāms par profesionālu. Uz šo sēdi bija aicināta ierasties arī Ilze Knoka, tādējādi dodot iespēju direktorei paust savu viedokli, taču viņa uz sēdi neieradās.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Sākot ar 15. novembri, muzeji visā Latvijā sāks pakāpeniski vērt durvis apmeklētājiem un pateicoties Latvijas Muzeju biedrības un SIA “Mobilly” kopīgai iniciatīvai 50 Latvijas muzeji ieejas biļetes un pakalpojumus piedāvās iegādāties, izmantojot mobilo maksājumu lietotni "Mobilly".

Projekta rezultāts – muzeja apmeklētājs saņem pakalpojumus ātrāk un ērtāk, savukārt muzeju nozares dalībnieki spēj piedāvāt vienotu, mūsdienīgu, un kvalitatīvu risinājumu.

Lietotne ļaus nodrošināt bezkontakta maksājumus un paātrināt biļešu pārbaudes procesu, kas šajā laikā ir nozīmīgs aspekts, rūpējoties par epidemioloģiski drošu muzeja apmeklējumu. Jaunā iespēja turpmāk ļaus muzejiem pārdot biļetes 24 stundas diennaktī tādējādi padarot tos pieejamākus apmeklētājiem, kuri plāno savas brīvdienas, ceļojumus vai vēlas pieņemt spontānus lēmumus.

Projekta rezultātā tiek atslogots arī darbinieku resurss, jo samazinās telefona zvani, e-pasti un mazinās rindu veidošanās pie kasēm, tiek celtas arī muzeju darbinieku profesionālās prasmes un veidota jauna pieeja darbam ar sabiedrību.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) īstenotā Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8 izmaksas pieaugušas par trīs miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Kopumā projektā tiks investēti 28,7 miljoni eiro iepriekš plānoto 25,7 miljonu eiro vietā. «Lai būtu droši par kvalitatīvu mūsu nacionālo vērtību glabāšanu, papildus iepriekš plānotajam budžetam valdībā apstiprināti trīs miljoni eiro ēkas nākamo lietotāju - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Kino muzeja - izvirzīto papildus prasību nodrošināšanai,» informēja VNĪ.

Papildus izmaksas iekļauj, piemēram, inženiertīklu risinājumu izmaiņas, vadības automatizācijas sistēmas ierīkošanu ēkas tehniskajam monitoringam un vadībai, krātuvju mikroklimata uzlabojumus un paaugstinātas ugunsdrošības risinājumus restaurācijas telpās.

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektorāta pārcelšanās uz jaunām telpām ir kļuvis aktuāls jautājums par ēkas Kaļķu ielā 1 turpmāko izmantošanu. Otrdien, 28. aprīlī, plkst. 11.00 Rīgas domē notiks publiska diskusija par RTU centrālās ēkas Kaļķu ielā 1 iespējamu rekonstrukciju par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju, informē Rīgas dome.

Ar iniciatīvu izvērtēt iespēju universitātes ēkā izveidot Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju nācis klajā fonds Mākslai vajag telpu sadarbībā ar Rīgas domi.

RTU ēka Kaļķu ielā 1 atrodas Vecrīgas centrālajā daļā̄ ar skatu uz Daugavu, Vecrīgas vēsturisko apbūvi un Strēlnieku laukumu. Starp viduslaiku un mūsdienu arhitektūru tā integrējama un saglabājama kā pēckara arhitektūras paraugs. Ēkas novietojums un tehniskie parametri atbilst mākslas muzeja prasībām. Muzejs šajā vietā kā aktuāla, ērti pieejama kultūras institūcija kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālas bibliotēku veidotu sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.