FOTO: Finišam tuvojas vērienīgā muzeju krātuvju kompleksa būvniecība

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

«Muzeju krātuvju komplekss ir tehniski sarežģīts projekts, kur mums izaicinājumu netrūkst, tomēr esam tuvu ēkas būvniecības beigu fāzei. Lai nodrošinātu darbu gaitas un kvalitātes rūpīgu kontroli, objekta tehnisko uzraudzību esam papildus pastiprinājuši ar mūsu pašu sertificētiem iekšējiem būvuzraugiem. Plānojam šogad pakāpeniski pārvest uz jauno kompleksu muzeju krājumus,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Ēkā vienuviet 21. gadsimtam atbilstošos apstākļos glabāsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas Kino muzeja krājumi, kas šobrīd glabājas vairākas vietās tiem tehniski nepiemērotās telpās. Krātuvēs būs arī pieejamas muzeju personāla prasībām atbilstošas darba telpas, kas projektētas tieši restaurācijas darbu veikšanai. Vienlaikus tiks ierīkota vadības automatizācijas sistēma ēkas tehnisko sistēmu un mikroklimata monitoringam un vadībai.

Vērienīgais 30 tūkstošiem kvadrātmetru komplekss ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Visiem muzejiem kopīga ir galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas paredzēta gan muzeju krātuvju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Vienlaikus ēkā katram muzejam paredzēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona - krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas. Ēkā tiks nodrošināts arī krātuvju specifikai atbilstošs mikroklimats un tehnoloģiskie risinājumi paaugstinātas drošības prasību ievērošanai - būs vadības automatizācijas sistēma ēkas tehnisko sistēmu un mikroklimata monitoringam un vadībai. Kompleksā izbūvētas arī plašākai sabiedrībai pieejamas publiskās telpas – lasītavas, izstāžu zāles un citas telpas.

«Savas pastāvēšanas gandrīz 100 gadu vēsturē Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums piedzīvojis vairākas pārcelšanās. Ik reizi tas ir prasījis lielus laika, darbaspēka un materiālu resursus, kā arī profesionālu atjautību, iekārtojot un pielāgojot ierādīto telpu platību muzeja krājuma glabāšanas specifiskajai vajadzībai. Gaidot Pulka ielas kompleksa nodošanu muzeju rīcībā un jau šobrīd skrupulozi plānojot katru ar pārcelšanos saistīto soli, katru iepakojamo manuskriptu kasti un pārvedamo mūzikas instrumentu, ir patīkami apzināties, ka šī būs pastāvīga mājvieta ar krājuma glabāšanas funkcijai mērķtiecīgi veidotu projektu, platības, aprīkojuma un apstākļu nodrošinājumu,» atklāja Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

«Tā ir muzeja jau vairāku paaudžu sapņa realizācija, liels solis uz priekšu muzeja darbības sakārtošanā un jaunu iespēju veidošanā. Savā 150 gadu pastāvēšanas laikā muzejs pirmo reizi iegūs tā vajadzībām tieši būvētas nevis piemērotas telpas. Jaunuzceltā ēka nodrošinās muzeja darbības līmeni turpmākās desmitgades - tā ir funkcionāli labi izplānota un tehniski atbilst esošajām prasībām. Jāņem vērā, ka tās nav vienkārši krātuves vai noliktavas - zem viena jumta vienā vietā sakoncentrētas tādas muzeja funkcijas kā krājuma vākšana un komplektācija, saglabāšana, zinātniskā pētniecība, kā arī daļēji popularizācija. Ēkā ir ne tikai vieta muzeja priekšmetiem, bet arī darba telpas krājuma glabātājiem un pētniekiem, restauratoriem un muzeja administrācijai, kā arī tiek radītas teicamas iespējas muzeja pakalpojumu izmantotājiem,» norādīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.

Muzeja krātuvju kompleksu projektējuši SIA Arhitektu birojs Krasts (būvprojekta vadītāja, arhitekte Renāte Truševska), savukārt būvniecības darbi uzticēti PS «RERE Meistari 1». Kopumā projektā tiek investēti 28,7 miljoni eiro.