Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis teju 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, ekonomikai ciešot no sankcijām par iebrukumu Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 19,8 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2015.gadā, liecina Krievijas oficiālās statistikas aģentūras Rosstat dati.

Krievijā ienākumi sezonās mēdz ievērojami atšķirties un nabadzības robeža ceturtajā ceturksnī bija noteikta 9691 rubļu (162 eiro) līmenī.

2014.gadā pirms Krievija ieslīdēja recesijā krītošo naftas cenu un Rietumu noteikto sankciju dēļ nabadzībā dzīvoja 16,1 miljons Krievijas iedzīvotāju.

Recesiju pavadīja cenu kāpšana, kas smagi ietekmēja patērētāju pirktspēju, lai arī rubļa kurss pēdējos mēnešos ir pieaudzis.

Pērn nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija lielākais kopš 2006.gada, kad ar ienākumiem zem minimālās robežas dzīvoja 21,6 miljoni cilvēku. Tomēr nabadzības līmenis ir divreiz zemāks nekā 2000.gadā, kad oficiāli nabadzībā dzīvoja 40 miljoni cilvēku.

Absolūtais vairākums (97%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, novembrī veikts pētījums.

No aptaujātajiem iedzīvotājiem, kas uzskata, ka nabadzība Latvijā ir aktuāla problēma, 74% uzskata, ka tā ir ļoti aktuāla, bet 23% - ka drīzāk aktuāla problēma.

To, ka Latvijā nabadzība nav aktuāla, uzskata tikai divi procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. No tiem 1% uzskata, ka nabadzība Latvijā drīzāk nav aktuāla un 1% - ka noteikti nav aktuāla.

Savukārt vienam procentam aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadam nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012. gada 6. novembra līdz 8. novembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

2020. gada aprīlī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 13,2 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 93,6 % mazāk nekā 2019. gada aprīlī, Dienas Biznesam apliecināja Centrālās statistikas pārvaldē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, viesi kopumā dažādās tūrisma mītnēs pavadījuši 53,7 tūkstošus naktis, kas ir par 86,6 % mazāk nekā pērnā gada aprīlī. Šogad aprīlī apkalpoti arī 2,4 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 98,4% mazāk nekā pērn. Ārvalstu viesi Latvijā pavadījuši 22,2 tūkstošus naktis. Šāgada aprīlī tūristu mītnēs apkalpoti 10,8 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 82 % mazāk nekā pērn. Latvijas iedzīvotāji viesu mītnēs aprīlī pavadījuši 31,5 tūkstošus naktis – tas ir samazinājies par 71 % pret pērnā gada aprīli.

2020. gada aprīlī 57 % respondentu atbildēja, ka neveica darbību, kā iemeslu minot, ka vēl nav sākusies aktīvā tūrisma sezona, tiek veikti mītnes labiekārtojumi vai remonts, vai atradās dīkstāvē pēc 2020. gadā 12.martā valstī izsludinātās ārkārtas situācijas. Līdzīgu atrunu aptaujā pērnā gada aprīlī lietojuši vien 29% aptaujāto.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Pērn Igaunijā 18,7% iedzīvotāji dzīvoja relatīvā nabadzībā, kamēr absolūtā nabadzīvā dzīvoja 7,3% valsts populācijas. Šogad šie rādītāji ir attiecīgi 19,9% un 6,5%, citējot Igaunijas oficiālo statistiku, vēsta portāls BBN.

Igaunijā par relatīvā nabadzībā dzīvojošu personu uzskata tādu, kura ikmēneša ienākumi ir zem 329 eiro, bet par nabadzībā dzīvojošu personu tiek uzskatīta tāda, kura mēneša ienākumi ir zem 196 eiro.

Šādus datus Igaunija ieguvusi no soicālā pētījuma, ko kopš 2004. gada veic Igaunijas statistikas birojs.

2013. gadā pētījumā piedalījās vairāk nekā 5 700 valsts mājsaimniecības.

«Es nevaru dzīvot turīgi, ja arī citi nedzīvo turīgi. Esmu salīdzinājis tos pakalpojumus, kurus sniedzu šeit Latvijā. Ja es šos pašus pakalpojumus sniegtu kādā no lielajām ekonomikām...,» sacījis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Jautāts, vai jāreizina ar desmit, advokāts laikrakstam Neatkarīgā teicis: «Vismaz. Ja ne ar 100. Pasaules kontekstā esmu diezgan trūcīgs advokāts. Protams, advokātu ir tik daudz, un viedoklis, ka visi ir turīgi, ir nepareizs. Vienai daļai iet ļoti smagi. Jo tirgus ir tik liels, cik ir. Un tendence tirgum ir samazināties. Tieši tā dēļ, ka no Latvijas cilvēki aizbrauc. Tas neattiecas tikai uz advokatūru. Tas attiecas uz jebkuru sfēru. Jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo mazāk iespēju nopelnīt.»

«Mana vēlme ir dzīvot pārtikušā Latvijā, kur labklājība ir katrā ģimenē. Ar nožēlu jāsaka, ka tas tā nav. Liela iedzīvotāju daļa dzīvo nabadzībā, reālā nabadzībā. Galvenais iemesls, kāpēc mēs dzīvojam nabadzībā, ir jāmeklē mūsos pašos - Latvijas iedzīvotāju zemajā pašapziņā, zemajā pašnovērtējumā. Un tāpēc piedzīvojām treknos gadus, kad gribējām izrādīties kas vairāk nekā esam, un dabūjām tās smagās sekas, kas ir šodien. Un, ja šodien kāds saka, ka Latvija ir piedzīvojusi veiksmes stāstu, tad tam negribu piekrist. Negribu piekrist, raugoties uz statistikas rādītājiem. Tik daudz iedzīvotāju ir aizbraukuši no Latvijas. Aizbraukuši ir ne tikai vājākie un nevarīgākie, aizbraukuši ir tie, kas ir sociāli, ekonomiski aktīvi. Neaktīvie nodzeras un neko nedara. No manas juridiskās tēmas raugoties... Aizvien vairāk fizisko personu ir spiestas pieteikt savu maksātnespēju. Tas nebūt neliecina par veiksmes stāstu ekonomikā,» skaidrojis advokāts.

Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, laikraksts Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājies - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.

26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem sacījusi Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautājusi biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbildējusi pārdevēja.

«Zinu,» rezignēti noteikusi igauniete un samaksājusi prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidrojusi AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl esot ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Salīdzinoši spēcīgā ekonomiskā izaugsme Igaunijā un Latvijā veicinājusi igauņu investoru interesi par kaimiņvalsti. Tajā pašā laikā daudzi Igaunijas uzņēmēji atzīst - daudzos aspektos Latvija vēl nav tik attīstīta kā Igaunija, raksta Äripäev.

Pašlaik situācija ir ļoti atšķirīga no ainas treknajos gados, kad kompānijas paplašinājās citās valstīs, sekojot vispārējam plūdumam – jo visi pārējie uzņēmumi arī tā darīja, raksta igauņu medijs. Šobrīd Igaunijas uzņēmēji ienāk Latvijā ļoti piesardzīgi.

Šonedēļ Igaunijas loģistikas kompānija Via 3L paziņojusi, ka grasās ienākt Latvijas tirgū, kur jau ir izveidojusi meitas uzņēmumu un plāno piedāvāt savus loģistikas pakalpojumus. Šis nav pirmais mēģinājums, kad Via 3L cer ielauzties Latvijas tirgū. Igauņu loģistikas kompānija mēģināja uzsākt darbību Latvijā jau 2008. gadā, taču pēc gada šo ieceri atmeta, strauji samazinoties kravu plūsmas apjomiem.

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Kamēr lielākā daļa cilvēku 2013. gada iestāšanos sagaidīja ar ballītēm un uguņošanu, kāda pensionāre Francijas ziemeļos pavadījusi šo nakti viena un ieslēgta lielveikalā, ziņo BBC.

73 gadus vecā sieviete veikalā sajutusi vājumu un devusies uz tualeti. Taču, no tās iznākot, viņa atklājusi, ka veikalā vairs nav neviena cilvēka un tas ir slēgts.

Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto viņa vairākas reizes iedarbinājusi trauksmes signālu un pavadījusi nakti, klīstot pa veikala ejām, bet neviens nav ieradies viņu glābt.

Otrdien no rīta personāls viņu atradis ļoti nogurušu, un sieviete aizvesta uz slimnīcu veselības pārbaudei. Viņa bija mēģinājusi pagulēt lielveikala personāla telpās, bet neesot bijušas liecības, ka sieviete būtu ņēmusi kādus produktus no veikala plauktiem.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Maskavas ielas namā notiekošais šķiet prātam neaptverams. Nama vizītkarte - nodrupušais apmetums kāpņu telpā un izteiktā izkārnījumu smaka tikai nedaudz atklāj to, ko piedzīvojusi šī ēka un tās iedzīvotāji. Kad sarunās iesaistās īrnieki, rodas aptuvena nojausma, cik daudz asaru te liets – trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tagad nams ir tikai daļēji apdzīvots. Agrāk teju katrs dzīvoklis bija aizņemts. Ēkai ir noteikts denacionalizētas mājas statuss. Pērnā gada nogalē to iegādājās divi Izraēlas pilsoņi. Kā norāda īrnieki, no tā brīža viņu dzīve pārvērtusies par elli.

Namīpašnieki izvēlējušies visai primitīvu metodi, kā izlikt iemītniekus. Viņi aizslēdz durvis no ārpuses ar piekaramajām atslēgām. Iedzīvotāji Dienai atklāj, ka tas darīts arī, pašiem iemītniekiem esot dzīvoklī.

Pēdējais piliens esot bijis gadījums ar kādu kundzi citā šī namīpašnieka mājā. Sieviete, esot dzīvoklī, pie ārdurvīm dzirdējusi urbšanu. Gājusi skatīties, un tur īpašnieka pārstāvji durvīm priekšā likuši restes. Esot izsaukta policija, kas, mutiski izsakot nosodījumu, tā arī aizbraukusi. Policijā laikrakstam Diena šo faktu neapstiprina.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Latvijas uzņēmuma Tilde izstrādātais jaunākais mašīntulks uzvarējis starptautiskās mašīntulkošanas sacensībās, paziņots trešajā pasaules mašīntulkošanas konferencē WMT2018, kas nedēļas nogalē noslēdzās Briselē, Beļģijā.

Tilde uzvarēja sacensībās par labāko igauņu–angļu valodas mašīntulku, pārspējot tādu tehnoloģiju gigantu kā Google, Microsoft un Yandex publiskos risinājumus.

«Tik augsta atzinība pasaules mēroga sacensībās apliecina, ka Tildes komanda ir izvēlējusies pareizo attīstības ceļu, īpaši attīstot digitālās tehnoloģijas skaitliski mazākām valodām. Uzvara sacensībās parāda, ka spējam sekmīgi mēroties ar lielākajiem pasaules uzņēmumiem. Tas ir iedrošinājums turpināt darbu, lai stiprinātu latviešu valodu un citas mazākas valodas digitālajā pasaulē,» uzsver Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

WMT2018 konferences rīkotāji katru gadu izsludina mašīntulkošanas sacensības dažādām valodām. Šī gada sacensību uzdevumos ietilpa arī ziņu tulkošana no igauņu valodas uz angļu valodu un no angļu valodas uz igauņu valodu. Četrus mēnešus pētniecības un izpētes centri no visas pasaules, arī Tilde, izstrādāja jaunākās un efektīvākās sistēmas konkrētā uzdevuma izpildei.

Britu miljardieris Ričards Brensons (Richard Branson), PayPal līdzdibinātājs Pīters Tīls (Peter Thiel) un citi investori kopumā ieguldījuši 25 miljonus ASV dolāru (aptuveni 18 miljonus eiro) jaunā tehnoloģiju kompānijā TransferWise, kuru 2011. gadā dibināja divi igauņu draugi, vēsta DealBook.

TransferWise nodrošina tehnoloģiju, kas ļauj cilvēkiem dažādās pasaules malās apmainīt valūtu, izvairoties no banku noteiktās pārskaitījuma maksas.

Trīs darbības gadu laikā Lielbritānijas galvaspilsētā bāzētajam uzņēmumam izdevies veikt valūtu darījumus 1,7 miljardu ASV dolāru (1,2 miljardu eiro) apjomā, kopumā ietaupot aptuveni 75 miljonus ASV dolāru (55 miljonus eiro), kas citādi tiktu nomaksāti bankām.

2013. gada laikā igauņu start-up uzņēmumam izdevies piesaistīt investīcijas sešu miljonu ASV dolāru (4,4 milj. eiro) apmērā. TransferWise investējusi PayPal līdzdibinātāja P. Tīla riska kapitāla firma Valar Ventures Manegement. Sadarbība ar šo kompāniju TransferWise, kuras lielākie tirgi pašlaik ir Lielbritānija, Vācija un Francija, varētu atvērt durvis arī uz ASV tirgu.