Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, norāda Latvijas uzņēmuma Naco Technologies izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes Naco Technologies rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009.gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam Komerciālais reaktors, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija Virtual CEO.

Krievijas zinātnieki regulāri ģenerē lieliskas idejas, tomēr komerciāli tās bieži vien ir negatavas.

Parfinovičs skaidro, ka Komerciālā reaktora galvenā ideja ir palīdzēt tehnoloģijām atrast uzņēmējus, nav svarīgi, kur. SZTC galvenokārt galvenokārt sadarbojas ar zinātniekiem no valstīm, kur saprot krieviski, tostarp Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas. Tāpēc tikšanās ar investoriem ir ērti rīkot tur, kur saprot krievu valodu.

Veiksmīgi noslēgusies rudenī uzsāktā pirmā uzņemšana Attīstības finanšu institūcijas Altum akcelerācijas programmā, informē Altum.

Trīs akceleratori, Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor Fund, akcelerācijas pakalpojumus kopumā nodrošināja 18 perspektīvākajiem vietējiem un starptautiskiem jaunuzņēmumiem, kuri tika atlasīti no vairāk nekā 600 pieteikumiem.

Jaunuzņēmumi, kuri uzņemti akceleratoros, pārstāv tādas nozares kā internet of things, smart living, health tech, smart mobilityun citas. Kopumā šo uzņēmumu un komandu attīstībā visā akcelerācijas posmā kā pirmssēklas jeb preseed investīcījās tiks ieguldīti aptuveni 700 tūkstoši eiro, kas paredzēti uzņēmuma izveidei, konsultācijām un produkta izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai. Trīs līdz sešus mēnešus ilgušajā akcelerācijas fāzē, jaunuzņēmumi fokusējās uz idejas attīstīšanu, piesaistot mentoru, nozaru un tehnoloģiju ekspertu padomus pircēju, piegādātāju, partneru un investoru piesaistīšanai. Daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem katram būs iespēja pretendēt uz investīciju nākamo fāzi, kas ir vēl 250 tūkstošu eiro sēklas jeb seed ieguldījumu. Šādas investīcijas ir paredzētas uzņēmuma tālākai izaugsmei, produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanai.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Publisko jaunuzņēmumu akselerācijas fondu Buildit, Commercialization Reactor un Overkill Ventures atbalsta programmās darbību sākuši pirmie uzņēmumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembrī noslēdzās pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana publiskajos jaunuzņēmumu akselerācijas fondos. «Latvija ir kļuvusi par daļu no globālās riska kapitāla pasaules akselerācijas fondu jomā, par ko liecina gan vietējo, gan ārvalstu komandu patiešām lielā interese par pirmajām programmām. Vienlaikus tā precīzi raksturo sīvo konkurenci šajā jomā, kurai turklāt nav nekādu ģeogrāfisku robežu – Latvijas programmas konkurē ar ārvalstu akseleratoriem, biznesa eņģeļiem, riska kapitāla fondiem un citām finanšu atbalsta programmām visā pasaulē. Tāpat arī ikviens Latvijas jaunuzņēmums globāli konkurē ar uzņēmumiem no visas pasaules,» saka Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis riska kapitāla jautājumos. Altum Finanšu starpnieku daļas vecākais analītiķis un vadītāja vietnieks Andris Baumanis piebilst, ka no pieteikumu skaita var secināt, ka interese par fondiem ir milzīga un tā krietni vien pārsniegusi gaidas.

Septembrī Rīgas vēsturiskajā centrā tiks atvērta jauna kopstrādes (coworking) telpa OraculeTang space. Tā iekārtota starptautisko investīciju holdinga Social Discovery Ventures ēkas divos stāvos, Doma laukumā 2, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopstrādes telpa kā jauna darba organizācijas sistēma ir mainījusi priekšstatu par darba vidi. Biroja telpas dalīšana ar citiem uzņēmumiem, kas pārstāv dažādas nozares, ne tikai palīdz ietaupīt naudu atsevišķu darba telpu īrei, bet arī saved kopā līdzīgi domājošos un rada augsni kopīgiem biznesa projektiem.

Šāds darba vietas formāts ieguvis popularitāti ne tikai frīlanseru un individuālo uzņēmēju vidū: mūsdienās to izvēlas arī startapu komandas un lieli, strauji augoši uzņēmumi.

Kopstrādes telpa OraculeTang space vienlaikus varēs uzņemt līdz pat simts cilvēkiem. Rezidentu rīcībā ir darba vietas ar visu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, telpas pārrunām un prezentācijām, radošu apspriežu un atpūtas zonas, zāles pasākumu rīkošanai un labiekārtotas virtuves. Tāpat kopstrādes telpā ir padomāts par vietu mantu uzglabāšanai, atsevišķiem skapīšiem personīgajām lietām, savukārt konfidenciālu komunikāciju garantē ar skaņas izolāciju aprīkotas telpas telefona būdiņu izskatā. Papildus tiek piedāvāta iespēja apmesties apartamentos ēkas 4. stāvā.

Rīgas vēsturiskajā centrā septembrī atvērta jauna kopstrādes (coworking) telpa OraculeTang space, kas iekārtota starptautisko investīciju holdinga Social Discovery Ventures ēkas divos stāvos, Doma laukumā.

Kopstrādes telpa OraculeTang space vienlaikus varēs uzņemt līdz pat simts cilvēkiem. Lietotāju rīcībā ir ergonomiskas un komfortablas darba vietas ar visu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, telpas pārrunām un prezentācijām, radošu apspriežu un atpūtas zonas, zāles pasākumu rīkošanai un labiekārtotas virtuves. Papildus tiek piedāvāta iespēja apmesties apartamentos ēkas 4. stāvā.

Kopstrādes telpā darbojas četri pamata tarifi – telpas izmantošanas izmaksas svārstās no 15 eiro dienā līdz 100 – 150 eiro mēnesī.

Starp pirmajiem kopstrādes telpas rezidentiem ir tādi strauji augoši uzņēmumi kā reputācijas vadības uzņēmums Lejiņa & Šleiers, Nikolaja Adamoviča dibinātais un vadītais starptautiskais tehnoloģiju attīstības un komercializācijas projekts Commercialization Reactor, viens no pasaules līderiem komerciālajā meteoroloģijā un satelīta datu apstrādē OpenWeatherMap.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret diskrimināciju un uzmākšanos; 8. martā uzsāk attīstību arī Eiropā.

«Es esmu daļa no četru dibinātāju komandas, mēs visi esam inženieri un uzņēmēji, un vairāki no mums ir pieredzējuši dažādas intensitātes uzmākšanos. Drīz pēc tam, kad ASV sākās #metoo kustība, bija vakariņas, kur piedalījās desmit uzņēmējas. Sarunas pievērsās šai tēmai, un kāda pajautāja, cik daudzas no mums ir pieredzējušas uzmākšanos, piesaistot finansējumu. Un piecas no desmit to bija pieredzējušas,» stāsta Džinnija Fāza (Ginny Fahs), #MovingForward līdzdibinātāja.

Fragments no raksta

Ievēro uzvedības kodeksu

Organizācijas Riga TechGirls līdzdibinātājas Annas Andersones pieredze ir pozitīva, un viņa nekad nav saskārusies ar diskrimināciju, bet uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā un to vajag izcelt, lai cilvēki aizdomātos. Veselības nozares jaunuzņēmuma CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne profesionālās sarunās ir piedzīvojusi situācijas, kad viņu neuztver kā profesionāli, bet gan kā sievieti. «Tie vīrieši, kuri ir brīvi, dažreiz mēģina izvirzīt savu kandidatūru, simulējot interesi par projektu vai sadarbību. Ja to laikus nesaprot, tad sanāk iztērēt laiku neproduktīvai sadarbībai,» viņa stāsta. Uzņēmējas pieredze liecina, ka profesionālajā dzīvē otras puses attieksmē reizēm ir bijusi jūtama stereotipu ietekme, ka sieviete varētu būt mazāk kompetenta. Viņa ir piedzīvojusi situāciju, kur, sarunas laikā nonākot līdz kādai tehnoloģijai vai komplicētākai shēmai, negrib skaidrot darbības principu, sakot, ka «tas ir sarežģīti, un tu nesapratīsi» vai ka «tas ir garlaicīgi, un tas nebūs interesanti». «Tad man ir jābūt ļoti uzstājīgai un neatlaidīgai, sakot, ka mani tas ļoti interesē, ka gribu saprast, ka es ļoti uzmanīgi klausos,» saka I. Zaharāne.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

#Te ir labi dzīvot, mēs varam būt Krievijas, Eiropas un Amerikas krustceles tehnoloģijām.

Latvijas biotehnoloģiju startup Conelum apvieno molekulāro bioķīmiju ar robotiku, fotoniku, mākslīgo intelektu

To visu uzņēmums apvieno sistēmā, kas pakāpeniski uzlabo mikroorganismu diagnostiku. Šis risinājums aizvieto cilvēka aci, palīdz ikdienas ražošanu padarīt ilgtspējīgāku, skaidro Conelum līdzdibinātājs Antons Adamovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko vajadzētu darīt, lai zinātnes jaunuzņēmumu būtu vairāk?

Mums jāatvadās no domas, ka esam pasaules centrs un katrs var veidot kaut ko savu. Vajag atbrīvoties no tā, ka katrs velk segu uz savu pusi un cenšas visu izdarīt individuāli. Tā vietā vajag konsolidēt spēkus un strādāt kopā. Esam maza valsts, bet, apvienojot spēkus, varam darīt labas un pasaules līmenī svarīgas lietas. Vajag vienotu hub (centru), nevis mazas saliņas.

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Rīgā rīkotajā Komercializācijas reaktorā (6th Commercialization Reactor) izveidotie Latvijas uzņēmēju un NVS valstu zinātnieku start-up sākuši realizēt projektus un jau ir saņēmuši pirmo finanšu atbalstu no Amber Sea Business Angels Club.

Kopumā Komercializācijas reaktorā uz investīcijām pretendēja astoņi projekti un piecas idejas spējušas pārliecināt investorus piešķirt investīcijas 50 tūkstošu eiro apmērā.

Pieci start-up uzņēmumi ir Phos4LED, ET Tech, DNX Dental Exclusive, ForbioSystems un Evoled.

Uzņēmums Phos4LED ražos un piegādās luminoforus, kurus izmanto gaismas diožu ražošanā. Pēc projekta īstenošanas plānots ražot tradicionālus luminoforus – polikristālus, kā arī unikālus monokristāliskus luminoforus ar tehniskām priekšrocībām, kas uzlabo gaismas diožu parametrus. Projekta Phos4LED komandā ietilpst zinātnieki un tehniskie speciālisti ķīmiķi no Novosibirskas. Ar projekta komerciālo daļu nodarbojas uzņēmējs no Rīgas un komerciālizācijas speciālists no Krievijas. Pašā projekta sākumposmā plānots izpētīt tirgu un nodibināt sadarbību ar potenciālajiem klientiem, skaidro Amber Sea Business Angels Club pārstāve Oļesja Ņizavcova.

Jau tagad vērojama lielāka interese par uzņēmējdarbības uzsākšanai pieejamiem atbalsta instrumentiem, ko izraisījušas pandēmijas radītās izmaiņas ekonomikā.

Jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre ir pārliecināta, ka konkurence par finansējumu un dažādiem atbalsta instrumentiem noteikti palielināsies.

"No investoru skata punkta mēs to uztveram kā labu zīmi, jo vismaz Baltijā vēl nesen agrīnas stadijas investīciju pieejamība – jo īpaši akselerācijas fondu kontekstā – nereti radīja ačgārnu situāciju, kur jaunuzņēmums praktiski bez produkta un jebkādiem tirgū bāzētiem pierādījumiem par savu dzīvotspēju vēlējās nesamērīgi lielu investīciju. Vienkāršoti varētu teikt, ka šobrīd svaru kauss ir pārsvēries par labu investoriem un jaunzuņēmumi ir daudz elastīgāki gan attiecībā pret investīciju apjomu, gan pret noteikumiem," viņa norāda, piebilstot, ka jaunuzņēmumiem nepieciešams nopietni izsvērt, vai šobrīd investīcija ir patiešām nepieciešama, un īstermiņā vajadzīgs fokusēties uz izmaksu samazinājumu un savas dzīvotspējas paildzināšanu.

Empyrio SIA, Latvijas tehnoloģiju uzņēmums, izmantojot saņemto Norvēģijas finansējumu, ir noslēdzis iespaidīgu projektu notekūdeņu lieko dūņu pārstrādes jomā. Projekts noslēdzās ar veiksmīgiem Jūrmalas notekūdeņu attīrīšanas stacijā uzstādītās pilotiekārtas testiem. Projekts nodemonstrēja revolucionārās tehnoloģijas efektivitāti notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusprodukta – lieko dūņu - pārstrādē uz vietas. ŠĪ tehnoloģija ir īpaši piemērota maziem un vidējiem objektiem.

No globālas problēmas līdz risinājumam

Empyrio izstrādātā tehnoloģija ir potenciāli spējīga revolucionizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu visā pasaulē. Pašlaik mazām un vidējām attīrīšanas stacijām, kuras apkalpo apdzīvotas teritorijas ar no 20 000 līdz 200 000 cilvēkiem, notekūdeņu lieko, mehāniski atūdeņoto dūņu izvešana rada būtisku izaicinājumu. Tehnoloģijas, kuras parasti var atļauties šāda lieluma pašvaldības, ir videi kaitīgas, bet pilnvērtīgākas tehnoloģijas ir pārāk dārgas. Šī segmenta attīrīšanas stacijas kopumā attīra būtisku daļu no visiem pasaules notekūdeņiem, un tām nākas risināt nopietnu jautājumu, ar kuru saskaras daudzas kopienas visā pasaulē.

6. un 7. novembrī sadarbībā ar AS Attīstības finanšu institūcija Altum, AS Swedbank, Baltic International Bank un Rīgas Tehnisko universitāti norisināsies divu dienu bezmaksas konference 10th Commercialization Reactor Ignition Event, kur tiem, kas ir gatavi izveidot savu uzņēmumu, bet pagaidām nav varējuši izvēlēties noteiktu produktu, būs iespēja iepazīties ar idejām un uzzināt, kā realitātē pārvērst šo ieceri uzņēmumā.

Konference sāksies nākampiektdien, 6. novembrī, pulksten 9.30 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes ēkā un turpināsies divas dienas. Pasākums norisināsies angļu valodā. Par piedalīšanos nav jāmaksā, taču vietu skaits ir ierobežots.

Konferences mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kam ir līdera īpašības un vēlme uzsākt savu uzņēmējdarbību, satikties ar tiem, kam ir inovatīvas idejas, bet trūkst uzņēmēja talanta.

Konferenci atklās Komercializācijas reaktora dibinātājs Nikolajs Adamovičs ar prezentāciju par tematu, kā pareizi apvienot tehniskās inovācijas un uzņēmējdarbību, lai ideja sāktu strādāt, attīstīties un nest peļņu. «Biznesa inkubatoru darbības princips ir izvēlēties prātīgas idejas un palīdzēt tām attīstīties uzņēmējdarbības vidē. Šāds modelis — tirgū pastāvošo problēmu risinājumu meklēšana — saucas market pull (tirgus pieprasījums), savukārt mēs rīkojamies saskaņā ar citu filozofiju, ko dēvējam par technology push — tehnoloģiskais grūdiens. Mūsu uzdevums ir atrast iespēju izmantot tirgū jau gatavu ideju, kā arī personu, kas varētu to izdarīt. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka vienā cilvēkā nav obligāti jāsadzīvo interesei par zinātni un uzņēmēja talantam, tāpēc palīdzam tiem, kuri ir gatavi uzsākt uzņēmējdarbību, bet pagaidām nezina, ar ko. Vienkārši sakot, ja jums ir vajadzīga ideja uzņēmējdarbībai, tad vērsieties pie mums,» paskaidro Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.