Kādi ir jūsu piedāvātie atbalsta mehānismi Krievijas sankciju uzņēmumiem? Kāpēc par kaut kādiem krīzes risinājumiem tiek diskutēts tikai tagad?
Šobrīd ir trīs sankciju skartās grupas – pārtikas pārstrādes uzņēmumi, autopārvadātāji un zemnieki. Es neizvairos no atbildības, bet katrai ministrijai ir sava kompetence, par abām pēdējām grupām atbild Satiksmes un Zemkopības ministrija, kas attiecīgi izstrādā savus nozares atbalsta mehānismus. Pirmās grupas uzņēmumiem ir arī dalīta Ekonomikas ministrijas atbildība, turklāt mēs koordinējam visus atbalsta pasākumus kopumā. Sankciju efekts pašlaik nav tik liels, tas skar ap 4% no mūsu kopējā eksporta uz Krieviju, taču, ja būs nākamās sankciju kārtas, kas attieksies uz šprotu, alkohola un farmācijas ražotājiem, tad sankcijas skars ap 40% no mūsu eksporta. Pirmajai grupai mēs uzreiz piedāvājām palīdzību ārējo tirgu meklēšanā. Pārdalot savus līdzekļus no Latvijas Garantiju aģentūras, mēs arī palīdzēsim tiem uzņēmumiem, kam ir kaut kādas attiecības ar bankām tas varētu attiekties arī uz autopārvadātājiem. Mēs piedāvājām arī nodokļu atlaides, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokli sankciju skartajiem uzņēmumiem atcelt vispār. Bet tas pat nebija svarīgākais, jo šiem uzņēmumiem, visticamāk, peļņas tāpat nebūs. Mēs piedāvājām arī ļaut krīzes skartajiem uzņēmumiem vienu gadu nemaksāt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis priekšlikums valdībā atbalstu neguva. Taču par savu atbildības jomu Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk.
Kā jūs palīdzēsiet uzņēmumiem iekarot jaunus eksporta tirgus?
Mēs pārdalījām 5 miljonus eiro jaunu eksporta tirgu apguvei nozaru līmenī. Dažreiz parādās kaut kādas domas par iespējamiem tirgiem, kā Singapūra vai Ķīna, bet tā ir vidējā temperatūra slimnīcā. Tas, ko mēs darīsim, – nozares cilvēkiem ļausim izlemt, kurš tirgus varētu būt perspektīvs, jo ministrija nevar izlemt par jomu, kurā neesam eksperti. Es pieļauju, ka piena nozarei perspektīvas varētu būt Baltkrievija un Kazahstāna, bet mēs kopumā ar nozari to izdiskutēsim un pieņemsim lēmumu, vai tur sūtīt LIAA cilvēku vai efektīvāk un lētāk ir atrast uz vietas mērķa valstī kādu cilvēku, nodrošinot viņam bāzes atalgojumu ierobežotu laiku, lai viņš organizētu tikšanos ar iespējamiem darījumu partneriem.
Vai jūs zināt, kādus atbalsta pasākumus saviem uzņēmumiem ievieš, piemēram, lietuvieši un poļi?
Es tā sapratu, ka ES līmenī tiek gatavoti atbalsta pasākumi augļu un dārzeņu audzētājiem, kas vairāk skar lietuviešus un poļus. Ja viņiem būs kāds kompensācijas mehānisms, spiediens uz mūsu tirgu varētu nebūt tik liels.
Bet attiecībā uz piena nozares uzņēmumiem?
Pēc ekonomiskās loģikas mums ir divi scenāriji. Viens no tiem – sankcijas pret Krieviju ir uz visu mūžu un pat ja nē, tad nevajag mums biznesa lietās iejaukties. Piena un dārzeņu nozarēs ES ir milzīga pārprodukcija, un ir jāļauj nozarei pašai sevi sakārtot. Kas varēs, atradīs citus tirgus, bet nekādu papildu atbalstu nevajag, visu noregulēs tirgus ekonomika. Taču tas nav mans viedoklis. Es uzskatu, ka ir 50% iespēja, ka sankcijas pēc gada tiks atceltas, līdz ar to mums nevajag nogalināt pašreizējās nozares, jo kaut ko radīt no jauna ir ilgi un grūti un pa to laiku mūsu vietu ieņems citi, kas nebūs ļāvuši savus uzņēmumus izpostīt. Valstij nav jāatbalsta savi uzņēmumi 100%, jo arī viņiem pašiem ir jāuzņemas risks, bet vismaz šo vienu gadu būtu jāļauj viņiem izdzīvot.
Vai jūs zināt veiksmīgus piemērus, kad kāda valsts tos pašus produktus ir pārorientējusi uz citu valsti?
Var runāt par ekonomikas dzinēju, kas ir pārdošanas brīdis. Līdz ar to jānoskaidro, kam ko var pārdot, un ir jāizkonkurē arī citi. Tas ir ļoti grūts darbs. Tāpēc mēs arī mērķtiecīgi un nopietni plānojam jauno eksporta tirgu attīstības pieeju, ar nozari kopā pieņemsim lēmumu par diviem trim jauniem mērķa tirgiem un pēc pusgada skatīsimies rezultātu.
Ja pēc pusgada rezultāta nebūs?
Nauda jaunu tirgu apguvei tiks iztērēta ļoti konkrēti. Tāpēc atbildība par rezultātiem būs jāuzņemas gan nozares pārstāvjiem, gan man.