Šobrīd arvien skaidrāks kļūst tas, ka, pienākot jaunai krīzei, tās epicentrs būs tieši straujās attīstības valstīs. Viens no riska faktoriem ir pēdējos gados būtiski uzaudzētās parādsaistības
Pēdējā laikā saņemti vairāki visai bīstami signāli par pieaugošiem izaicinājumiem attīstības valstu uzņēmumiem. Dati liecina, ka daudzās šajās valstīs pēdējo gadu laikā tie strauji audzējuši savas parādsaistības, un lielā daļā gadījumu parāda piesaistīšana notikusi ārvalstu valūtās, kur to darīt vilinājušas rekordzemās procentlikmes.
Savukārt tagad, šo valstu vietējo valūtu vērtībai samērā pārliecinoši ceļojot zemāk, iepriekš ņemtos parādus, piemēram, dārgajos ASV dolāros atdot kļūst arvien grūtāk. Tāpat notiekošais izejvielu tirgū nozīmē, ka sarūk šo valstu ieņēmumi un pasliktās iedzīvotāju dzīves līmenis. Tāpat šķiet, pasaulē vairs īsti nav tāda reģiona, kas spētu absorbēt kādu īpašu rūpnieciskā piedāvājuma izaugsmi.
Attiecībā uz parādiem, piemēram, tās pašas Ķīnas kopējā parāda apjoms kopš 2007. gada ir pieaudzis aptuveni par 100 procentpunktiem – gandrīz līdz 260% no IKP. Ķīnā korporatīvo parādsaistību līmenis nu esot 130% apmērā no IKP, kas ir vairāk nekā daudzās attīstītajās valstīs (ASV tie ir 70%). Starptautiskā Valūtas fonda dati liecina, ka attīstības valstu nefinanšu sektora parādsaistību līmenis 10 gadu laikā gandrīz pieckāršojies un tuvojas 20 triljonu ASV dolāru atzīmei. Būtībā kompānijas, šķiet, tradicionāli daudzmaz labajos laikos aizņēmušās tā, it kā strauja to ekonomiku izaugsme un izejvielu cenu kāpums būtu mūžīgs.
Valdot šādam fonam, kad iepriekš ņemtos parādus atdot ir dārgāk, izaugsme stājas un sarūk ieņēmumi, nav izslēgts, ka arvien biežāk dzirdēsim par kādu attīstības valstu kompāniju bankrotu. Daudzas no tām var mēģināt glābt valdības, bet arī to spēkiem būs robežas. Par pieaugošajiem riskiem signāli vērojami arī parāda vērtspapīru tirgū, kur palielinās gan šo valstu valdību, gan korporatīvo obligāciju ienesīgums. Ja šis ienesīgums palielinās, tas nozīmē arī to, ka iepriekšējās saistības pārfinansēt kļūst arvien grūtāk. Par potenciālajām nedienām liecina arī tas, ka no attīstības valstīm milzu apjomos noplūst kapitāls, kas var tikai saasināt aktuālos izaicinājumus.
Pagaidām gan daudzas attīstības valstis demonstrē izturību un vispārēja krīze tajās iestājusies nav.
Tomēr, ja situācija attīstīsies pēc negatīvāka scenārija, tad tas ietekmēs arī mūs. Jau pieminētā Ķīna ir atbildīga par 15% no pasaules IKP, kur pirms 10 gadiem tie bija vien aptuveni 5%. Vairākus mūsu ražotājus var ietekmēt, piemēram, jau tā ļoti sarežģītā tirgus – Krievijas – vēl lielākas nedienas. Attīstības valstis līdz šim ir bijušas pasaules izaugsmes un jaunu noieta tirgu dzinulis. Ja tas tā vairs nav, tad pasauli, iespējams, gaida kādas stagnācijas un ilgstošas deflācijas scenārijs.