Ceturtdien durvis pirmo reizi ver vaļā pasaulē lielākās kafejnīcu ķēdes Starbucks pirmā tējnīca. «Tējas bārs» Teavana atvērts Ņujorkā, Manhetenā, raksta Forbes.

Starbucks vadītājs Hovards Šulcs (Howard Schultz) plāno piecu gadu laikā atvērt tūkstoti tējas bāru, panākot, ka tējnīcu tīkls Teavana kļūst tikpat populārs, cik tā mātes uzņēmums Starbucks. Teavana paplašināšanās notiks, pamazām izveidojot «tējas bārus» aptuveni 300 jau esošajos Teavana veikalos. Starbucks iegādājās Teavana pērnā gada beigās par 620 miljoniem ASV dolāru.

Tēja ir otrs visvairāk patērētais dzēriens pēc ūdens, tādējādi H. Šulcs, attīstot Teavana tīklu, plāno ienākt tējas tirgū, kura potenciāls pasaulē lēsts 90 miljardu ASV apjomā, liecina Euromonitor dati. Tikmēr ASV patērētāji vēl aizvien kafiju dzer vairāk nekā tēju, lai arī tējas mīļu skaits pēdējo piecu gadu laikā ASV ir audzis par 16%.

ASV Kalifornijas štata lielākajā pilsētā Losandželosā atvērta parodija par Starbucks Coffee ķēdi ar nosaukumu Dumb Starbucks, vēsta Reuters.

Atklāšanas dienā šī vieta gan pulcējusi lielu apmeklētāju skaitu, gan raisījusi dadz jautājumu.

Dumb Starbucks logo izskatās gandrīz tāpat kā īstais Starbucks logo. Vienīgā atšķirība ir tā, ka zīmolam it visur pievienots vārds «Dumb».

Starbucks ir ASV uzņēmums, kurš ražo un pārdod kafiju. Jaunatvērtā veikala pārstāve Laurela Hārpere medijiem sacījusi ka tas nav saistīts ar Starbucks. Un, neskatoties uz humoru, veikals nedrīkst izmantot Starbucks nosaukumu.

Galerijā skatāma mistiskās vietas atklāšana.

ASV kafejnīcu gigants Starbucks otrdien atvēris jaunu lielformāta kafejnīcu Šanhajā, Ķīnā, kas esot 300 reižu lielāka kā jebkurš cits Starbucks, vēsta Business Insider.

Kafijas grauzdētavā ierīkoti trīs kafijas bāri, viens no tiem aptuveni 26 metrus garš. Tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 dzērieni, īpašu uzmanību pievēršot arī tējai.

Kafejnīcā ir īpašs piedāvājums gardēžiem, kā arī uz vietas gatavots ēdiens. 2016.gadā Starbucks uzsāka sadarbību ar Itālijas maizes ceptuvju tīklu Princi, piedāvājot svaigi ceptas maizītes, kruasānus un picas. Šanhajas grauzdētava izmēros krietni pārsniedz 2014.gadā Vašingtonā atklāto Seattle Roastery.

Pats Starbucks Šanhajas grauzdētavu dēvē par lielāko un skaistāko Starbucks kafejnīcu pasaulē. Uzņēmums informē, ka nākamo divu gadu laikā tiek plānots atvērt līdz pat 30 jaunas kafejnīcas, kas atradīsies Milānā, Ņujorkā, Tokijā un Čikāgā.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

Kafijas tirdzniecības tīkls Starbucks paziņojis, ka Ķīnā nākamo gadu laikā plāno atvērt vēl aptuveni 3000 jaunas tirdzniecības vietas, raksta CNN Money.

Uzņēmums plāno gandrīz dubultot tās kafijas veikaliņu skaitu Ķīnā – no 3300 šobrīd līdz 6000 2022.gada beigās.

Tādējādi gadā Starbucks Ķīnā jāatver 600 jaunas tirdzniecības vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš plānotās 500 vietas gadā.

Starbucks iecerējis laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Ķīnā trīskāršot ienākumus un dubultot operatīvo peļņu.

«Starbucks veicina kafijas kultūras attīstību Ķīnā, un atalgojums par to būs veselīga, ilgtermiņa un pelnītspējīga izaugsme nākamajās desmitgadēs,» sacījis kompānijas vadītājs Kevins Džonsons.

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs Nestle nolēmis maksāt 7,15 miljardus dolāru (5,9 miljardus eiro) par tiesībām pasaulē tirgot ASV uzņēmuma Starbucks produktus, vēsta Reuters.

Šis darījums stiprina Nestles kā lielākās kafijas kompānijas pozīcijas pasaulē strauji mainīgajā tirgū. Nestle un Starbucks apvieno spēkus ļoti sadrumstalotajā dzērienu kategorijā, kas pēdējā laikā ir pieredzējusi virkni darījumu.

Darījums ļaus Nestlei tirgot Starbucks produktus ārpus ASV uzņēmuma kafejnīcām. Iecerētais darījums gan vēl jāapstiprina regulatoriem un ja viss notiks, kā plānots, tad darījums tiks pabeigts līdz šī gada beigām.

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Eiropas Komisija (EK) trešdien izdevusi rīkojumu Itālijas autoražotājam Fiat un ASV kafejnīcu gigantam Starbucks katram atmaksāt līdz 30 miljoniem eiro nenomaksātos nodokļos.

«Luksemburga no Fiat atgūs 20-30 miljonus eiro un Nīderlande 20-30 miljonus eiro atgūs no Starbucks nenomaksātos nodokļus saistībā ar pretlikumīgu valsts palīdzību,» norāda Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margarēte Vestagere.

EK sākusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar nodokļu nemaksāšanu pret vairākām lielām kompānijām, tostarp ASV Apple un Amazon, un trešdienas lēmums sniedzis nozīmīgu norādi par to, kādā virzienā šīs izmeklēšanas virzās.

Par šīm izmeklēšanām tika paziņots pērn pēc skandāla, kurā žurnālisti publiskoja informāciju par nodokļu atlaidēm vairākiem ievērojamiem uzņēmumiem, kas panāktas 19 gadu laikā, kad Luksemburgas premjerministra amatā bija Žans Klods Junkers.

ES dalībvalstu ministru kopīgais plāns par to, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, ir zaudēta iespēja dot prettriecienu agresīvai nodokļu plānošanai, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP.

EP deputāti pauž sarūgtinājumu par Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 6.oktobra vienošanos, kas nepamatoti ierobežo automātiskās apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu un liedz Eiropas Komisijas piekļuvi informācijai.

ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 6. oktobra vienošanās ir nogriezusi ceļu Eiropas Komisijas priekšlikumam nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, uzskata EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 572 balsīm par, 90 pret un 30 atturoties.

Komentējot ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes vienošanos, EP ziņotājs Markuss Ferbers (EPP, Vācija) teica: «Ja šī patiešām ir galīgā vienošanās, tad ES dalībvalstis būs palaidušas garām iespēju radīt lielāku pārredzamību nodokļu jomā. Dalībvalstu budžeti turpinās zaudēt. Mums ir vajadzīga saistoša un konsekventa Eiropas sistēma. Dalībvalstu nodokļu iestādēm nebūs iespējas uzzināt, ja cita dalībvalsts būs pieņēmusi lēmumu nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmēs to dalībvalsts nodokļu bāzi. Ir jāuzliek pienākums valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā, un šai informācijai ir jābūt pieejamai centrālā datu bāzē, kas jāpārvalda Eiropas Komisijai.»

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Patvērumu var sameklēt ātrās ēdināšanas gigantu vērtspapīros; to piedāvā arī farmācijas milži.

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami. Viens no šādiem sektoriem ir ātrās ēdināšanas restorānu kompānijas.Tām ekonomikai smagnējākos laikos mēdz klāties labāk, jo patērētāji mēģina cirpt savus tēriņus. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai dotos uz kādu dārgāku ēdināšanas iestādi, tie tomēr izvēlas, piemēram, apēst kādu burgeri vai picu. Tādējādi arī šiem uzņēmumiem tiek piedēvēts līdzīgs investoru aizsardzības statuss, kā tas ir Consume Staples un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Liepājas metalurga maksātnespējas procesā gaismā var nākt patiesais parādu apjoms. Turpmāk parādnieka kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbildēs par zaudējumiem, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes locekļu rīcības dēļ būs iestājusies parādnieka maksātnespēja un viņi būs rīkojušies ar ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības. Tikmēr Sīrijas kurdi izveidojuši pagaidu valdību, bet Starbucks nāksies maksāt Kraft Foods 2,79 miljardus ASV dolāru. Laikrakstā Dienas Bizness šodien lasiet - apakšveļu pamanās pārdot pat Libānā. Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljonu latu un daudz ko citu.

Uzziniet vairāk par svarīgāko šorīt galerijā augstāk!

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Tehnoloģiju kompānijai Samsung Electronics nācies atvainoties Ķīnas pircējiem pēc tam, kad Ķīnas valsts televīzijā tika ziņots par kompānijas ražoto telefonu darbības traucējumiem, vēsta BBC.

Ierīču pārdošana Ķīnā Samsung nodrošina teju 14% no tās kopējiem ienākumiem.

TV pārraidē tika pausts, ka darbības traucējumi ir Galaxy S3 un Note2 atmiņas mikroshēmās, tāpat tika kritizēta Samsung ierīču remonta politika. Tehnoloģiju kompānija solījusi uzlabot ierīču remonta pakalpojumu. Tāpat Dienvidkorejas kompānija paudusi, ka «patiesi atvainojas» Ķīnas pircējiem par neērtībām, kas radušās uzņēmuma «pārvaldes problēmu» dēļ.

Samsung nav pirmā kompānija, kas nokļuvusi pasaulē otras lielākās ekonomikas mediju nežēlastībā. Šonedēļ Ķīnas Centrālā Televīzija pauda, ka Starbucks, kas ir pasaulē lielākā kafejnīcu ķēde, Ķīnā noteikusi augstākas cenas nekā citos nozīmīgos tirgos.

Kanādas regulators ir devis atļauju ASV ātrās ēdināšanas kompānijai Burger King iegādāties Kanādas ātrās ēdināšanas uzņēmumu Tim Hortons, apmēram deviņu mljardu eiro vērtā darījuma rezultātā izveidojot trešo lielāko ātrās ēdināšanas uzņēmumu pasaulē.

Kanādas ekonomikas ministrs Džeimss Mūrs, kuram ir regulatora funkcijas, paziņojumā norādījis, ka Burger King ir piekritis viņa izvirzītajam apvienošanās nosacījumam nesamazināt Tim Hortons darbinieku skaitu.

Tim Hortons dos Burger King lielāku ietekmi kafijas un brokastu tirgū.

Jaunās kompānijas galvenā mītne atradīsies Kanādā, kas nodrošinās Burger King zemākus nodokļus. Šādas nodokļu samazināšanas metodes ir kritizējis ASV prezidents Baraks Obama un ASV Kongress, jo tas nozīmē mazākus ieņēmumus ASV budžetā. Burger King un Tim Hortons norāda, ka abas restorānu ķēdes tiks pārvaldītas atsevišķi, un, Burger King joprojām tiks vadīts no ASV pilsētas Maiami.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien sākusi oficiālu izmeklēšanu par Luksemburgas nodokļu režīmu attiecībā uz McDonald’s. Tās sākotnējais uzskats ir, ka Luksemburgas pieņemtais nodokļu nolēmums, iespējams, ir radījis McDonald’s labvēlīgu nodokļu režīmu, ar kuru tiek pārkāpti ES valsts atbalsta noteikumi, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Komisija jo īpaši izvērtēs, vai Luksemburgas iestādes ir selektīvi atkāpušās no saviem valsts tiesību aktiem nodokļu jomā un Luksemburgas un ASV līguma par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu un tādējādi ir sniegušas McDonald’s priekšrocības, kādas nav pieejamas citiem uzņēmumiem, kas faktiski un juridiski atrodas salīdzināmā situācijā.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere paziņoja: «Nodokļu nolēmums, kas ļauj McDonald's nemaksāt nodokļus par savām Eiropā saņemtajām atlīdzībām ne Luksemburgā, ne ASV, ir ļoti rūpīgi jāizskata atbilstīgi ES valsts atbalsta noteikumiem. Līgumi starp valstīm par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ir paredzēti, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, nevis lai attaisnotu nodokļu divkārtīgu nemaksāšanu.»