Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Savstarpēji apmainoties ar akcijām, apvienojušies divi kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā – Cherry.lv un CityLife.lv.

CityLife.lv un Cherry.lv turpinās darbību kā atsvišķi zīmoli, taču izmaiņas notiks ,izveidojot vienotu vadības komandu - portālu darbību Latvijā vada CityLife.lv valdes locekļi Reinis Vaivars un Māris Strods.

Līdz ar apvienošanos uzņēmums paziņojis arī par pirmā kolektīvās iepirkšanās veikalu Latvijā. Jaunais veikals atradīsies tirdzniecības centra Olimpia otrajā stāvā.

Cherry Media Grupa, kurā ietilpst CityLife.lv un Cherry.lv, ir arī divi kolektīvās iepirkšanās portāli Lietuvā – Grupinis.lt un Beta.lt, kā arī Cherry.ee Igaunijā.

Cherry Media grupa 2012. gada laikā pārdevusi preces un pakalpojumus 27,5 miljonu eiro vērtībā, tādējādi dubultojot 2011. gada apgrozījuma rādītājus un kļūstot par lielāko e-komercijas grupu Baltijas valstīs. Tomēr Cherry Media pārstāvji neatklāj grupas peļņas rādītājus.

Cherry grupas pārdošanas apjoms 2012. gadā ir pieaudzis par 84%. «Cherry Media akcionāri ir apmierināti ar grupas finanšu rādītājiem, tomēr Cherry Media grupa pašlaik neatklāj detaļas par 2012. gada finanšu rādītājiem, jo tie pašlaik vēl nav auditēti,» Db.lv norādīja Cherry Media izpilddirektors Aldas Kirvaitis.

Piecos no 12 mēnešiem tika sasniegti pārdošanas apjomu rekordi, un Cherry Media klienti gada laikā kopā veica 1,4 miljonus pirkumu, norādīts uzņēmuma paziņojumā. Ar Cherry starpniecību 2012. gada laikā tika piedāvāti vairāk nekā 20 tūkstoši pakalpojumu un preču.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

2012. gada pirmajā pusgadā kolektīvās iepirkšanās uzņēmums Cherry Media, kurā ietilpst portāli CityLife.lv un Cherry.lv Latvijā, dubultojis apgrozījumu – no 5,85 milj. eiro (4,1 milj. Ls) pērnā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 12,48 milj. eiro (8,8 milj. Ls) šā gada pirmajā pusē.

Tādējādi Cherry Media ir kļuvis par lielāko e-komercijas uzņēmumu visā Baltijā, Db norāda CityLife.lv mārketinga vadītāja Ance Rancāne. Cherry Media grupā bez CityLife.lv un Cherry.lv, ietilpst Beta.lt un Grupinis.lt Lietuvā, kā arī Cherry.ee Igaunijā.

«Mēs paredzam, ka 2012. gada kopējais apgrozījums būs 26–29 milijonu eiro robežās,» prognozē Cherry Media grupas vadītājs Aldas Kirvaitis.

Kopš gada sākuma kolektīvās iepirkšanās portālu apmeklētāji iegādājušies teju 1,2 milj. kuponu Cherry Media grupas portālos Baltijā. Šā gada otrajā ceturksnī Cherry Media grupa pārdeva kuponus produktiem un pakalpojumiem 6,7 milj. eiro vērtībā; tas ir par 17% vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Visneizdevīgākie ir tie klienti, kuriem kupons, kas nopirkts kādā no kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir uzdāvināts, jo šie klienti parasti neatgriežas, daloties pieredzē par portāla perkamkopa.lv izmantošanu biznesā portālam db.lv pastāstīja Oranžā masāžas kabineta īpašniece Marita Malzubre.

Nelielā masāžas salona īpašniece kolektīvās iepirkšanās portālus kā pakalpojumu sniedzēja izmantojusi divas reizes un plāno izmantot arī nākotnē. Viņa gan līdz šim izmantojusi tikai vienu kolektīvās iepirkšanās portālu - perkamkopa.lv, jo divi citi šīs jomas «milži» - cherry.lv un zizu.lv neesot izrādījuši nekādu atsaucību. «Es meklēju variantus, tādēļ jautājumus, vai būtu interese sadarboties, aizsūtīju arī Cherry un Zizu, man atsūtīja pretjautājumus, uz kuriem atbildēju, bet nekādas atbildes nesaņēmu,» stāstīja M. Malzubre. Tā kā perkamkopa.lv bijuši atsaucīgi, viņa izvēlējusies savus piedāvājumus izvietot šajā vietnē.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Cherry.lv un CityLife.lv, kas nesen kā paziņojuši par savu apvienošanos, kopīgi izsludina Ceļotāju nedēļu, kuras ietvaros būšot iespējams iegādāties piedāvājumus piedzīvojumiem mūsmājās un ārzemēs ar atlaidēm līdz 75% no sākuma cenas.

No 22. līdz 28. maijam abos portālos kuponus varēšot nopirkt ceļojumiem uz Sanktpēterburgas Baltajām naktīm, Slovākijas saulgriežu svētkiem, Ungārijas termālajiem baseiniem un citām Eiropas valstīm, kā arī, piemēram, braucienam ar buru kuģi pa Daugavu, paraplāna lidojumam vai Centrāltirgus slēpto kambaru ekskursijai Rīgā un citiem.

«Domājot par visiem tiem, kuriem darba dunā nav sanācis saplānot savas brīvdienas, lai gan vasara jau klauvē pie durvīm, esam izsludinājuši Ceļotāju nedēļu,» norādīja Ance Rancāne, kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv mārketinga vadītāja.

Tiem ceļotājiem, kuri izvēlas savus maršrutus plānot paši, portāli piedāvāšot iegādāties kuponus degvielai. Sadarbībā ar degvielas vairumtirgotājiem Sumata un Latvijas Nafta, iegādājoties 95. markas benzīna kuponu, degvielu būšot iespējams nopirkt par lētāku cenu.

Pārdoto kuponu skaita kritumu martā ir piedzīvojuši gandrīz visi Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāli, liecina informācija blogā refresh.lv, kur vienuviet apkopoti visu kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumi. Vienīgi Zizu par 6693 kuponiem esot kāpinājuši savus apgriezienus.

Tomēr, ja palūkojas uz apgrozījuma cipariem, tad «līkne nemaz tik lejupejoša» neesot. Neraugoties uz mazāku pārdoto kuponu skaitu, trīs lielākie portāli - Cherry, CityLife un Zizu - spējuši «izlaist caur kasi» lielākas summas nekā februārī. Bloga autors norāda, ka sasniegta stadija, kad droši un ar panākumiem var tirgot kuponus par lielākām nominālvērtībām.

Novērojumi liecina, ka martā pelnošākās akcijas bijušas:

Redzes lāzerkorekcija - 30 600 lati, Zizu;

Horvātijas apciemojums - 22 434 lati, CityLife;

Baseins + trenažieri + sauna - 14491 lats, Pērkam Kopā;

Neaprakstāmā Horvātija - 10493 lati, Zizu;

Iedzīvotāji visbiežāk kolektīvās iepirkšanās portālus izmanto, lai iegādātos skaistumkopšanas salonu pakalpojumus, ceļojumus vai apmeklētu restorānus, liecina piedāvājumus apkopojošā portāla Gudriem.lv aptauja.

Aptaujā secināts, ka gada laikā pirktāko kuponu tops ir izmainījies - pirmo vietu vēl aizvien saglabā skaistumkopšanas salonu piedāvājumi, kurus iegādājas 19,5% pircēju, otro vietu iekarojuši ceļojumu piedāvājumi - 16,6%, kuri iepriekš neietilpa pat pirktāko kuponu kategoriju desmitniekā.

Trešājā vietā (14,5%) - kafejnīcu un restorānu piedāvājumi, ceturtajā vietā (10,4%) - kosmētikas produkti un piektajā vietā (10,8%) - veselības aprūpes un fitnesa pakalpojumi.

Aptaujas dati arī liecina, ka 50,4% Gudriem.lv lietotāju regulāri apskatot visus jaunos atlaižu kuponus, 38,6% apskata kuponus sev interesantajās kategorijās, bet tikai 6,3% iegādājas konkrētu kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvātos kuponus.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Pēdējos sešos mēnešos Latvijas iedzīvotāji kolektīvās iepirkšanās kuponiem iztērējuši 5,11 miljonus latu, liecina portāla Gudriem.lv rīcībā esošie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo 6 mēnešu periodu, pirkumu apjoms ir audzis par 29%.

Līdz 38 pieaudzis kolektīvās iepirkšanās tirgus dalībnieku skaits, bet viena kupona vidējā vērtība augusi no 6,2 līdz 6,55 latiem. Nozares pārstāvji prognozē šajā gadā 10 – 20% lielu apgrozījuma pieaugumu, kā arī tirgus dalībnieku skaita samazināšanos.

Pēc Gudriem.lv datiem, tāpat kā pirms 6 mēnešiem, lielākais apgrozījuma pieaugums ir trim galvenajiem kolektīvās iepirkšanās nozares pārstāvjiem - Zizu.lv, CityLife.lv un Cherry.lv. Katram no šiem uzņēmumiem pusgada apgrozījums pārsniedz miljonu latu, kamēr vidējais viena šīs nozares uzņēmuma apgrozījums ir 141 tūkstotis latu.

Pērnais gads e-komercijas jomā Austrumeiropā pagājis uz kolektīvās iepirkšanās viļņa, liecina Centrālās uz Austrumeiropas (CAE) valstu dati par šos portālus izmantojošās auditorijas apmēriem. Savukārt, kā noskaidrojies Gemius pētījumā, cīņā par Latvijas auditoriju vismaz pagaidām uzvarējis portāls Perkamkopa.lv.

Salīdzinot Latvijas, Krievijas un Polijas iepirkšanās portālu tendences, iezīmējas dažas atšķirības. Neņemot vērā faktu, ka Polijas interneta lietotāju skaits gandrīz 13 reizes pārsniedz interneta lietotāju skaitu Latvijā, kolektīvās iepirkšanās portālu skaits abās valstīs ir līdzīgs. Kamēr Polijā kolektīvās iepirkšanās portālu laurus plūc starptautiskais spēlētājs Groupon, Krievijā līderis ir vietējais spēlētājs Biglion.ru, savukārt par līderpozīcijām Latvijā noris cīņa starp vietējiem un starptautiskajiem spēlētājiem, novērojis Gemius.

Šā gada martā Perkamkopa.lv auditorijas sasniedzamība (reach) jeb proporcija no kopējās interneta auditorijas bija vislielākā no visiem Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāliem – nedaudz virs 11%. Tam uz papēžiem min portāls Zizu.lv, kura auditorijas sasniedzamība martā bija 10,5%. Savukārt portāla Citylife.lv auditorija no kopējās interneta auditorijas sasniedza 9,5%, bet Cherry.lv ar nedaudz vairāk kā 8,5% auditorijas sasniedzamību bija ceturtais apmeklētākais Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāls.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Pagājušajā gadā, iegādājoties preces un pakalpojumus, kuri tika pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos, Latvijas iedzīvotāji iztērējuši 12,72 miljonus latu, liecina Gudriem.lv kolektīvās iepirkšanās portālu salīdzināšanas servisa pētījuma dati.

Tādejādi gada laikā apjomi auguši par 15%. Pēc portāla Gudriem.lv prognozes, arī šajā gadā tirgus pieaugs par 10 – 15%, jo, pateicoties eiro ieviešanai, Latvijas tirgū ienāks jauni kolektīvās iepirkšanās portāli no kaimiņu valstīm.

Pagājušā gada laikā tika pārdoti apmēram 1,3 miljoni kuponu (gadu iepriekš – 1,6 milj. kuponu). Populārākie pēc pārdoto kuponu skaita, 2013. gadā bijuši kuponi no sadaļas mājai un dārzam, apģērbi un aksesuāri, kā arī kuponi no skaistumkopšanas sadaļas. Gadu iepriekš populārākie kuponi bija skaistumkopšanas salonu piedāvājumi.

Statistikas dati par lielāko apgrozījumu uzrāda citu ainu – trešā daļa no gada apgrozījuma summas (2,7 miljoni latu) iztērēta ceļojumu kuponu iegādei. Tieši šī kategorija ieņem pirmo vietu ienesīgāko kolektīvās iepirkšanās piedāvājumu topā. Tālāk seko preces mājai (123,3 tūkstoši pārdotu kuponu ar kopējo summu 1,036 miljoni latu) un ķermeņa kopšanas procedūru piedāvājumi (67,5 tūkstoši kuponu ar kopējo summu – 865,4 miljoni latu).

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Kolektīvās iepirkšanās portāli pēdējā laikā ir kļuvuši gana populāri, tomēr patlaban līdz galam nav skaidra situācija šajā nozarē. Tādēļ šīs nozares izpēti, ieskaitot spēlētāju skaita apzināšanu un to darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvirzījis par vienu no šā gada prioritātēm.

Gada laikā PTAC vērtēs, cik godīgi šīs nozares spēlētāji pārdod pakalpojumus, un galvenokārt kolektīvās iepirkšanās portāli tiks vērtēti no normatīvo aktu viedokļa, jo internetā, piedāvājot pakalpojumus, ir noteikta citādāka pārdošanas kārtība, skaidroja PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santia Gertmane.

Pēdējā laikā PTAC saņēmis diezgan daudz cilvēku sūdzību – patērētāji PTAC vērsušies pēc mutiskas konsultācijas, e-pasta veidā, savukārt rakstisko sūdzību skaits pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedzis desmit.

PTAC saņēmis sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, kā arī par to, ka atsevisķos gadījumos, piemēram, restorānos, kuponi jāuzrāda pirms pakalpojuma saņemšanas, lai arī iepriekš, pērkot kuponu, šāda informācija nav minēta, radot aizdomas, ka, norēķinoties ar kuponiem, tiek piedāvāta zemākas kvalitātes ēdienkarte.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā, norāda Finanšu ministriju.

Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas.

Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.