Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Lattelecom klientu apkalpošanas robotmeitene Anete cītīgi mācās, lai nepagurusi varētu atbildēt uz klientu jautājumiem gluži kā pieredzējis darbinieks

Uzdodot jautājumu uzņēmumam klientu servisa sarakstes programmā vai sociālajos tīklos, sagaidām, ka uz to atbildēs cilvēks, kompānijas darbinieks. Taču tā nebūs vienmēr, un jau tagad saziņai ar klientiem aizvien vairāk tiek izmantoti mācīties spējīgi roboti. Arī pasaulē pirmais latviešu valodā runājošais klientu atbalsta robots Anete, kas tapis, tehnoloģiju uzņēmumam Lattelecom sadarbojoties ar Tildi, katru dienu apgūst jaunas zināšanas un drīzā nākotnē spēs atbildēt uz klientu jautājumiem ne sliktāk par cilvēku.

Oktobra vidū darbu Lattelecom Facebook vietnē uzsākusī Anete pārstāv tā dēvēto kontrolētās mašīnmācīšanās tehnoloģiju, kas papildina informācijas bagāžu pēc katras sarunas ar klientu. Tāpat kā maza bērna pirmie soļi, arī Anetes agrīnās atbildes var šķist nepārliecinošas, gramatiski neprecīzas. Taču mašīnmācīšanās tehnoloģijas lielākā priekšrocība ir spēja nemitīgi uzkrāt zināšanas. Tā rezultātā robots ar cilvēka palīdzību, kas palīdz viņam mācīties, kļūst aizvien gudrāks un labāk saprot, ko cilvēki no viņa vēlas. Lattelecom mērķis ir panākt, lai, tērzetavā uzdodot jautājumu, klients pat nenojaustu, ka viņam neatbild dzīvs cilvēks. Tehnoloģiju attīstības temps un tendences dod pamatu domāt, ka tas patiešām būs iespējams jau drīzā nākotnē.

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Attīstoties Latvijas ekonomikai, darba tirgū aizvien vairāk pietrūkst darbaspēka. Visdramatiskākā situācija ir saistīta tieši ar IT speciālistiem, atzīst «Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos Laura Keršule.

Uzņēmumam IT speciālisti ir ārkārtīgi svarīgi. «Jebkurš uzņēmums Latvijā, sekojot līdzi visām attīstības tendencēm, nevar iztikt bez IT speciālistiem un tas zināmā mērā šo tirgus segmentu arī izkropļo, jo IT speciālisti ir ļoti pieprasīti. Ļoti daudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu, spēj nodrošināt viņiem augstu atalgojumu.»

Tomēr ne vienmēr uzņēmums spēj izpildīt speciālistu prasības, kā arī ne vienmēr viņu kompetences un zināšanas atbilst tam, kas nepieciešams uzņēmuma darba nodrošināšanai.

«Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente novērojusi, ka visvairāk trūkst tieši mājas lapu programmētāju. «Šī profesija, kas ir apgūta pašmācības ceļā vai augstskolā, visbiežāk ir cilvēkiem, kuri paši plāno savu darba dienu. Uzņēmumam nepieciešams, lai konkrētas funkcijas tiktu veiktas konkrētā laikā. Tas ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties. Ņemot vērā, ka šobrīd ir attīstījusies millenium paaudze, viņi ļoti labi apzinās savu vērtību. Daudzi uzņēmumi pēc viņiem ilgojas un alkst, jo IT speciālisti ir ļoti nepieciešami. Kardināli ir mainījusies situācija darba tirgū, un tā vairs nav tāda kā pirms pieciem vai desmit gadiem. Mums ir jāpārskata atalgojuma robežas un sistēma, ņemot vērā vidējo atalgojumu. Runājot par tendencēm tuvākajiem diviem gadiem – jāsaka, ka Latvijas tirgū IT speciālistu trūkums pieaugs, jo šo speciālistu sagatavošana un profesionālo zināšanu apguve ir saistīta ar piedāvājumu darba tirgū. Manuprāt, šo IT speciālistu trūkumu būtu svarīgi attīstīt un veicināt arī valsts līmenī, piemēram, izveidojot atsevišķu augstskolu,» uzskata «Latvijas Mobilais Telefons» viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos Laura Keršule.

Apple iPhone 7 kļuvis ūdensizturīgs un piedzīvojis dažas kosmētiskas izmaiņas, taču pārlieku atgādina iepriekšējās paaudzes modeli

Āboltelefonu lietotāji jau bija pieraduši pie ritma, ka ik pēc diviem gadiem viņiem tiek piedāvāts «pilnībā pārveidots» modelis. Tādēļ šogad ar nepacietību tika gaidīts, kādas dizaina izmaiņas būs piedzīvojis iPhone 7. Nez, vai kāds vispār pieļāva domu, ka septembra sākumā prezentācijā ieraudzīs to pašu pāris gadus seno iPhone 6 korpusu ar dažām niecīgām vizuālām pārvērtībām.

Par spīti Apple sarūpētajam pārsteigumam, Latvijā interese par iPhone nav mazinājusies, un šogad to gandrīz vienlaikus prezentēja neierasti daudz pārdevēju. Pie DB iPhone 7 testa modelis ieradās nevis no kāda mobilo sakaru operatora, bet gan no veikala iDeal, savukārt iPhone 7 Plus, ko aprakstīsim kādā no nākamajiem numuriem – no Euronics.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi SIA «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) sniegt maksājumu pakalpojumus izņēmuma veidā, informē FKTK.

Turpmāk tai nav nepieciešams reģistrētas iestādes statuss, jo to paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izmaiņas.

Ņemot vērā minēto FKTK padome 04.11.2019. ir pieņēmusi lēmumu anulēt «Latvijas Mobilais Telefons» SIA ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. Ieraksts elektroniskās naudas iestāžu reģistrā anulēts pēc pašas «Latvijas Mobilais Telefons» SIA iesnieguma par atteikšanos no reģistrētas elektroniskās naudas iestādes statusa, jo piedāvāto pakalpojumu sniegšanai tai kā elektronisko sakaru komersantam vairs nav nepieciešama elektroniskās naudas iestādes darbības atļauja.

Turpmāk Latvijā darbosies viena licencēta un septiņas reģistrētas elektroniskās naudas iestādes.

Latvijas uzņēmumu Reputācijas topā šogad uzvarējusi AS Laima. Topa otrajā vietā SIA Lāči, trešajā - SIA Latvijas Mobilais telefons.

Topa ceturtajā vietā ierindojusies SIA Spilva, piektajā - AS Dobeles dzirnavnieks. Sesto vietu ieņem SIA Lattelecom, septīto - AS Dzintars, astoto - AS Swedbank, devīto - AS Grindeks, bet desmitajā vietā AS Lido.

Izmaiņas notikušas topa trijniekā. Pirmo un trešo vietu nemainīgi ieņem Laima un Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā vietā šogad ierindojies uzņēmums Lāči, izkonkurējot Swedbank, kas šā gada topā ieņem 8.vietu.

Aizraujošas pārmaiņas notikušas arī otrā desmitnieka uzņēmumu vidū – sensacionālus panākumus pelnīti guvis SIA Latvijas Finieris, no 34.vietas pērn pakāpjoties uz 13.vietu šogad, Reputācijas topa izdevumā komentē Nords Porter Novelli direktore un topa veidotāja Evija Ansonska.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Vai cilvēks pēdējos simts gados ir kļuvis gudrāks? Tas ir jautājums, kam nav pareizās atbildes, taču viens ir skaidrs – mūsdienu cilvēkam viņa dzīves kvalitāte ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē.

Rūpes par dzīves kvalitāti ir radikāli un neatgriezeniski mainījušas noteikumus visās būtiskākajās dzīves sfērās. Individuālisma triumfs paredz stratēģisku pieeju romantiskām attiecībām, dzīvesvietai un darbam.

Tieši izpratne par darbu pēdējos simts gados ir mainījusies visuzskatāmāk. Pēckara jeb baby boomer paaudze varēja strādāt jebkur un daudz, par darba jēgu un kvalitāti daudz nedomājot. Mūsdienu un nākotnes jaunie profesionāļi jau pieder pie Y paaudzes, kurai darbs vairs neasociējas ar sēdēšanu pie galda birojā ar iekaramajiem griestiem no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Šodien darbs ir saplūdis ar cilvēka dzīvi un kļuvis par lielāko dzīvesstila sastāvdaļu, tādēļ laikam līdzi jāmainās arī darba videi.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā? Intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela / KAIJA līdzīpašnieku Andri Biti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Ceļā uz pilnībā digitalizētiem norēķiniem

TĒMA. Vai kapitālieguldījumu kreditēšanā ņem pauzi?

AKTUĀLI. Bīstamā “gudrāks par tirgu” doma

TŪRISMS. Karš Ukrainā ietekmē tūristu vēlmi doties uz Latviju

Tendences

• Kad cenas sāks saēst pieprasījumu

• Recesiju sazīmē no procentu līkņu pētīšanas

• Paši saprognozē un sagaida recesiju

DB KONFERENCES. Rēķina visu no jauna, ņemot vērā aktuālo situāciju

PORTRETS. Miks Stūrītis, SIA Depozīta iepakojuma operators vadītājs

BRĪVDIENU CEĻVEDIS. Artis Rozentāls, DeskTime vadītājs

Porsche 911 ar rūpnīcas kodu 992 formāli ir mazinājis jaunības trakulību jeb palielinājis pašsaglabāšanās instinktus. Tas ir veids, kā audzēt pircēju auditoriju, kas spēs tikt galā ar šo izcilo personību

Pilnīgi noteikti auto nav kļuvis mazāk talantīgs braucējs. Drīzāk otrādi. Jaunais Porsche 911 ir kļuvis vēl gudrāks un daudzpusīgāks, lai pat nepieredzējušam braucējam pie auto stūres atļautu sajusties kā īstam sacīkšu braucējam. Kļūdas, ko pieļaus pilots, izlabos auto, turklāt arī tās, kuras iepriekšējais Porsche 911 nespēja izlabot. Citiem vārdiem sakot, rūpes par pilota drošību jaunajam Porsche 911 ir tikpat nozīmīga sastāvdaļa kā automašīnas kopējā veiktspēja.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Var tikai apskaust tos, kuri spēj un spēs atļauties Porsche 911. Ja finanses atļauj, es teiktu, ka jāņem gan klasiskās piedziņas Porsche 911 Carrera S, gan pilnpiedziņas 911 Carrera 4 S. Pēc situācijas un vēlmēm vienu no versijām var ņemt Cabrio izpildījumā ar mīksto audekla jumtu. Unikāls auto, kas joprojām draudzējas ar iekšdedzes boksertipa sešcilindru benzīnmotoru, sniedzot emocijas, kas ir pa spēkam tikai Porsche. Šis fakts ir divtik vērts, ka pats Porsche neslēpj, – modeļa izstrādes procesā nav bijis tālu no tā, lai Porsche 911 ar rūpnīcas kodu 992 būtu kļuvis par hibrīdu. Daudziem par prieku šoreiz vēl uzvarēja klasiskās vērtības. Līdz ar to ortodoksālas orientācijas Porsche fani var gavilēt, turklāt tās padara šo modeli vēl īpašāku, jo, kā atzina jaunā modeļa testa braucienu laikā Grieķijā sastaptais Porsche 911 «Master of engine» jeb Powertrain divīzijas direktors Matias Hofsteters (Matthias Hofstetter), nākamais jeb Porsche 911 ar kārtas numuru 994 jau būs «saprecināts» ar elektrību. Starp citu, M. Hofsteters pačukstēja, ka jau šobrīd aktīvi ar to nodarbojoties.

Viens no lielākajiem viesnīcu servisa tīkliem pasaulē Hilton Worldwide un IT nozares uzņēmums IBM ir paziņojuši par sadarbību, radot Connie – pirmo robotu, viesnīcas konsjeržu. Robota mērķis ir informēt viesnīcas viesus par tūrisma un pusdienošanas iespējām, kā arī citiem piedāvātajiem pakalpojumiem.

Connie, kas nosaukts par godu Hilton radītājam Konrādam Hiltonam, ir pirmais IBM radītais produkts viesnīcu industrijai. Šis robots strādās plecu pie pleca ar viesnīcas Hilton darbiniekiem un palīdzēs apkalpot lielo klientu skaitu. Connie personalizēs viesu pieredzi un sniegs tūristiem vairāk informācijas par dažādām aktivitātēm ārpus viesnīcas, palīdzot apmeklētājiem vieglāk saplānot savu laiku.

Ar katru apkalpoto viesi Connie papildinās savas zināšanas un kļūs arvien gudrāks, spēs labāk pielāgoties dažādām situācijām un galu galā uzlabos savas rekomendācijas, ko piedāvāt konkrētajam klientam. Viesnīcas personālam ir piekļuve robota arhīvam, kurā ir fiksēti visi jautājumi un atbildes, tādējādi darbiniekiem ir iespēja vēl vairāk uzlabot viesu apkalpošanu.

Sirsnīgi, mīļi, tautiski, bet ļoti piezemēti un bez mazākās intelekta atblāzmas. Tā diemžēl jāteic par Latvijas simtgades biroja iniciatīvu valsts svētkos dāvināt rakstainus cimdus un valsts dibināšanas dienu padarīt par cimdiņu dienu. It kā nepietiktu ar to, ka 4. maijs padarīts par Baltā galdauta svētkiem, un, kad jauniešiem jautā, vai zina, kas šī ir par dienu, tad jāklausās samocītas atbildes par klātiem galdiem.

Arī vēsturnieks Gustavs Strenga savā tvītā norādījis, ka 18. novembris ir pārāk nopietna diena un tad būtu jāliekas mierā ar cimdiņiem. Un ne jau rakstītos dūraiņos ir vaina, bet tajā, ka mēs ar sīkām, mīļām, bet ļoti sadzīviskām aktivitātēm piezemējam valstisku svētku jēgu un nozīmi. Es nedomāju, ka būtu nepieciešams kāds īpašs patoss un svētsvinīga patriotisma apliecināšana, kāds ir, piemēram, diezgan nejēdzīgais lāpu gājiens, kam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nav tā labākā pieskaņa.

Tā kā aptaujas liecina, ka no Latvijas valsts dibinātājiem lielākā daļa jauniešu labākā gadījumā zina vien Jāni Čaksti, tad gudrāks aicinājums par cimdiņu dāvināšanu būtu, piemēram, mudinājums apzināt Latvijas valsts dibinātājus, dāvināt citātus no Kārļa Skalbes Mazajām piezīmēm, izsekot līdzi hronoloģijai, kas notika no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gadam, kad sanāca Satversmes sapulce. Latvijas valsts dibināšana notika ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kad valsts teritorijā bija okupācijas karaspēks, burtiski pēc pāris mēnešiem postošas slepkavošanas uzsāka lielinieki, kam sekoja Pagaidu valdības pārcelšanās uz Liepāju un vēlāk uz kuģi Saratov, provāciskas valdības nodibināšana, tās krišana un Brīvības cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Bermontiāde.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

#Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī zināmajam teicienam – if you pay peanuts, you get monkeys (ja jūs maksājat ar zemesriekstiem, jūs saņemat mērkaķus).

Darba tirgus ir pārkarsis, ir izteikts strādājošo trūkums, turklāt būtu jādomā arī par zemākas kvalifikācijas strādnieku piesaisti no ārvalstīm. Tā ir daudzu nozaru uzņēmēju uzstājīgi atkārtotā mantra. Tikmēr Nacionālā apvienība kopkorī ar arodbiedrībām sauc, ka mazkvalificēta darbaspēka ievešana ir tabu tēma un jādomā par pašmāju darbinieku pilnīgāku iesaisti darba tirgū. Jo galu galā mēslu tīrīšana tomēr ir vietējo prerogatīva.

Arodbiedrības un viens otrs banku eksperts norāda, ka trūkst nevis darbinieku vispār, bet tādu, kas gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome teic, ka faktiskais bezdarbs ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka pieejamie resursi ir teju pilnībā izmantoti. Tam steidz nepiekrist Nodarbinātības valsts aģentūra, kas atgādina, ka janvārī bez darba bija 65 tūkstoši iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Uzņēmuma dibinātāja pamatmērķis ir kompānijas sekmīga darbība, ko ne vienmēr var panākt, pašam kļūstot par vadītāju

Tāpēc racionāli jāizsver, vai pašam uzņemties šo lomu vai meklēt par sevi spēcīgāku lietpratēju. Pārsvarā gan iesācēji un jauni uzņēmēji vismaz sākumposmā savu firmu vada paši, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Neviens nav piedzimis par vadītāju, tā ir evolūcija. Katram jāsaprot, vai viņš vispār grib būt vadītājs – jābūt aizrautībai, vēlmei to darīt,» saka Kristobals Alonso (Cristobal Alonso), Telenor Denmark pārmaiņu vadītājs. Lai izvērtētu, vai cilvēks var būt vadītājs, jāanalizē rezultāti – ja ilgāku laiku konkrētā cilvēka vadībā uzņēmums nesasniedz savus mērķus, ir viela pārdomām. «Jābūt patiesam pret sevi – vai kompānijai ir slikti rādītāji vai arī es pats nesasniedzu labus rezultātus. Dibinātāja lielākā interese ir, lai uzņēmums labi strādātu. Ja dibinātājs kā vadītājs nesasniedz mērķus, jāsaprot, ka kompānijai lielāks labums varētu būt no cita cilvēka. Šajā gadījumā svarīgi, lai būtu cilvēki, ar ko apspriesties par šo jautājumu, un lai būtu kāds, kurš pasaka, ko vadītājs dara labi un ko – slikti. Ir nepieciešams, lai kāds pateiktu jomas, kurās viņš ir spēcīgs, jo nekad cilvēks nevar būt perfekts it visā,» saka K. Alonso. Viņš vadītājam iesaka algot cilvēkus, kuri ir gudrāki par pašu. Neapšaubāmi ir uzņēmēji, kuriem ir grūti pieņemt šādu lēmumu. «Jomās, kurās cilvēks nav spēcīgs, jāatrod speciālists, kurš varētu būt gudrāks, zinošāks. Tas palīdzēs uzlabot kompānijas darbu un rezultātus,» viņš rosina.

Škoda Superb limuzīna un universāla atjaunošanas procedūras ietver arī jauna un videi draudzīga 150 ZS dīzeļa, kā arī apakšmodeļa Škoda Superb Scout debiju

Šā brīža lielākais un glaunākais čehu ražotāja modelis vai precīzāk modeļi ir ieņēmuši īpašu vietu kompānijas attīstībā. Superb&SuperbCombi modeļa pastāvēšanas vēsture ir salīdzinoši īsa, bet izcili veiksmīga. Gan izskata, gan tehniskā un komforta izpildījuma dēļ Škoda Superb perfekti apvieno to, kas svarīgi labam dienesta auto, vienlaikus spējot lieliski pildīt reprezentatīvas funkcijas.

Pašmāju tirgū uzlabotie Škoda Superb un VW Passat ir cienīgi pretinieki, un tas, kuram dot priekšroku, drīzāk ir reliģiskās piederības jautājums. Bet, ja nopietni, tad to, kurš izrādīsies veiksmīgāks modelis, noteiks abu zīmolu importētāju, kā arī dīleru darbs ar privātajiem, bet vēl vairāk ar korporatīvajiem klientiem. Vēl viens būtisks jaunums, ka līdz ar modeļu atjaunošanas procedūrām ir dzimis pilnīgi jauns apakšmodelis Škoda Superb Scout. Labs ierocis, lai paplašinātu pircēju rindas vai vismaz pabaidītu tiešos un ne tik tiešos konkurentus - redz, mums arī ir liels un ērts auto, ietērpts mežsarga mundierī!

Transporta pakalpojumu platforma Bolt aizvadījusi pirmo elektroskrejriteņu sezonu Rīgā. Līdz ar aukstā laika iestāšanos, pārvietoties ar elektroskrejriteņiem vairs nav droši un patīkami, tāpēc, sākot ar oktobri, Bolt lietotnē elektroskrejriteņi vairs netiks piedāvāti.

Tie lietotnē atkal būs pieejami nākošajā pavasarī.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu klienti novērtēja un aktīvi izmantoja elektroskejriteņu servisu. Vasaras sākumā pakalpojumu uzsākām ar 100 elektroskrejriteņiem, taču pēc tam, kad pieprasījums un elektroskrejriteņu popularitāte auga, mēs skaitu palielinājām līdz 500. Mums ir jāņem vērā Latvijas klimata īpatnības un mūsu klientu drošība, tāpēc šobrīd elektroskejriteņu serviss tiks slēgts līdz nākamā gada pavasarim,» informē Kārlis Ķezberis, Bolt reģionālais vadītājs Latvijā.

Bolt vēlas saviem klientiem piedāvāt transportu, kas ļaus pārvietoties efektīvāk un ātrāk. Pirmais solis uzņēmuma vīzijā par dabai draudzīgāku satiksmi bija elektroskrejriteņu iekļaušana platformā, kas šovasar tika īstenota un iekaroja plašu popularitāti Rīgā. Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka ļoti daudz klientu veikto braucienu Rīgā ir īsāki par 3 kilometriem, un elektroskejriteņi tiek izvēlēti kā alternatīva.