Tallina un Viļņa atkal ir priekšā Rīgai, valdība mikrouzņēmumu īpašniekus padara par blēžiem un dzīvokļu īpašniekiem lētāk un drošāk ir neizīrēt dzīvokļus.
Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie vaibsti un tas skars pat tanti Bauskā.
Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!
Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo 20 gadu garumā, lai tas eksperts nāk, parāda savu CV!
Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.
Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz viss transports izmanto dabasgāzi.
Eiropa ir ieņēmusi zaļo kursu, un ir ļoti svarīgi saprast, kā tas ietekmēs enerģētikas nozari. Vai tiešām piedāvātās alternatīvas atmaksāsies ilgtermiņā un vai ir pieejams kas labāks?
Lai palīdzētu Latvijas jaunuzņēmumiem iegūt atpazīstamību pasaulē, 20. un 21. februārī TechChill konferencē ar savu pieredzi dalīsies pasaulē atzīti uzņēmumi un investori.
Jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks saskarsies ar virkni iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas skar gan mūsu pašu lēmumus, gan ģeopolitiskos procesus.
Māra Peilāna vadītais uzņēmums "Ceļu būvniecības sabiedrības Igate", kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā, ir spiests masveidā atlaist darbiniekus.
ASV sankcijas nav likums, bet tās ir jāievēro. Tas ir ASV uzlikts apgrūtinājums, par kuru mums nav skaidrs, kā to var atcelt.
Rīga ir attīstības krustcelēs un tas ir noticis nepārdomātu politisko spēļu dēļ.
Uzņēmumu efektivizāciju var uzsākt ar parastām līmlapiņām, galvenais sākt un iesaistīt darbiniekus, jo tas process ir azartisks.
"Būt devīgiem uz svešu kabatu rēķina nav liela māka."
Grūti iedomāties kādu nozari, ko pēdējos gados nebūtu ietekmējušas mobilās tehnoloģijas. Par to, kā tās ietekmē dažādus uzņēmumus, diskutē «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts, «Maxima» IT Departamenta direktors Mārtiņš Smilga, «Wolt» sadarbības vadītājs Andrejs Gavars un «Liepājas autobusu parks» valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.
Nākotnē mēs katrs sev ražosim elektroenerģiju, tirgosimies savā starpā un dosim elektrību atpakaļ tīklā. Tā ir nākotne un ir jāattīstās līdz ar laiku.
Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.
«Naftas partija» diktē kārtību, un ilūzijas par dīzeļa auto tīrību tiek sagrautas. Nav tie tik tīri, kā likās un to saprot pat Eiropas Savienība.
Finansējuma piesaistei ir nepieciešama nopietna plānošana un plašs zināšanu spektrs. Ar naudas maisu vien nepietiks.
«Ja piekrīti strādāt, tad paraksti dokumentus uzreiz. Ja neparakstīsi, tad sodīsim OlainMed valdi un tevi personīgi.»
