Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».

«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu, tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl" līdz šim ir investējis vairāk nekā 370 miljonus eiro, ieguldot infrastruktūras izveidē un veikalu tīkla attīstībā, informē SIA "Lidl Latvija" pārstāvji.

Šobrīd Latvijā ir 30 "Lidl" veikalu, bet tuvākajā laikā plānots atvērt vēl sešus jaunus veikalus.

Kompānijā arī atzīmē, ka "Lidl Latvija" šobrīd sadarbojas ar vairāk nekā 70 vietējiem piegādātājiem.

Tāpat kompānijā norāda, ka, piemēram, Latvijā ražotās šprotes, kuras tiek tirgotas ar "Lidl" privāto zīmolu "Nixe", ir pieejamas kompānijas veikalos vairāk nekā 20 valstīs. "Lidl" šobrīd strādā kopumā 31 valstī.

"Lidl Latvija" pārstāvji arī atzīmē, ka trīs gadu laikā pie uzņēmuma veikaliem visā Latvijā ir iestādījis vairāk nekā 16 500 koku, krūmu un citu augu, sekmējot pilsētvides uzlabošanu un veicinot zaļo zonu attīstību.

Jau vēstīts, ka "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

Pašmāju zivrūpniecības uzņēmums SIA "Banga Ltd" sadarbībā ar AS "Signet Bank" veiksmīgi debitējis obligāciju tirgū, realizējot nodrošināto obligāciju emisiju 2,5 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā. Emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū 12 mēnešu laikā.

Pēdējos desmit gadus uzņēmums SIA "Banga Ltd" mērķtiecīgi investējis kopējā attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Banga Ltd" plāno izmantot nākotnes investīciju projekta realizācijai, kas ļaus uzņēmumam turpināt ražot augstas pievienotās vērtības produktus, dubultot savu ražošanas jaudu un palīdzēs audzēt rentabilitāti.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums “Līcis – 93” 2020. gadā strādājis ar vairāk nekā 10 miljonu apgrozījumu un peļņa pēc uzņēmuma reorganizācijas sasniegusi 1,5 miljonus eiro.

Vadības izvirzītais mērķis 2021. gadā ir kāpināt peļņu par 25% un nostiprināt savas šprotu ražotāja pozīcijas.

Latvijā ražotā produkcija pieejama 40 valstīs. Lielākie sadarbības partneri ir Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekistāna un Polija. Kolkā ražotie zivju konservi pieejami arī Dienvidkorejā un Austrālijā.

Modernizējot uzņēmumu, investējot ražošanā un menedžmentā panākta uzņēmējdarbības efektivitāte, radīti jauni iepakojumi un produkcija - 2020.gadā saražotas 10481976 vienības.

"Cītīgi strādāts, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus, strukturējot un plānojot, uzskaitot ienākumus un izdevumus, veicot auditus ražošanas procesā esam izvirzītos mērķus sasnieguši. Veicām izmaiņas produktu sortimentā, atsakoties no mazāk rentabliem produktiem, ieguldījām naudu mārketingā, strādājām eksporta tirgos un saglabājām savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū. Joprojām pieprasītākais produkts ir kūpinātas šprotes stikla burkā. Aug arī pieprasītās produkcijas apjoms, kas fasēts ar caurspīdīgiem vāciņiem, cilvēki vēlas redzēt, ko viņi pērk," komentē “Līcis-93” valdes loceklis Kaspars Cveiģelis.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.