A/S Cesvaines Piens (CP) janvārī uzsākusi siera eksportu uz Franciju. Gada pirmajās nedēļās CP siers pieejams patērētājiem Francijas ziemeļu un nedaudz centrālajā daļā līdz Nantei (Nantes) un Dižonai (Dijon).

Sarunas par eksportu uz Franciju veiksmīgi noslēgtas jau decembrī pēc sekmīgas Cesvaines Piens dalības starptautiskajā pārtikas izstāde ANUGA 2013 Vācijā.

A/S Siera Nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola norāda: «Francūži ir pirmie, ar kuriem realizējam eksportu, bet ne būt nav vienīgie, kuri šobrīd izrāda interesi par Cesvaines sieriem.»

„Patiess prieks un lepnums, ka mūsu siera meistaru veikums- radītais siers no Cesvaines novada piena ir novērtēts tālu ārpus Latvijas robežām, īpaši tādā siera lielvalstī kā Francija! Tas dod papildus stimulu un prieku strādāt“, uzsver A/S „Cesvaines Piens“ valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Paplašinot sviesta līniju ar jaunu sviestu, A/S Cesvaines Piens (CP) uzsākusi sviesta ar Himalaju sāli ražošanu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Līdz ar jauno gadu CP plāno sviesta ar Himalaju sāli ražošanas apjomus mēnesī palielināt vismaz 4 reizes, tādējādi kopumā sviesta kopējo ražošanu uzņēmumā kāpināt par 25%.

A/S Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone norāda: «Ar minimālām investīcijām produkta izstrādē, vien desmitu tūkstošu eiro apmēros, esam palielinājuši piena pārstrādes apjomus, kas šajā sarežģītajā posmā piena pārstrādes jomā, nav mazsvarīgi.»

Šobrīd CP, iepērkot pienu tikai no Cesvaines apkaimes piena ražotājiem, mēnesī ražo sviestu 20t apjomā.

CP šogad, pēc ražošanas cehu paplašināšanas un modernizācijas, investējot EUR 456 550, jūlijā uzsāka tādu nišas produktu kā siera ar saulē kaltētiem tomātiem un ķiplokiem, un siera ar sēkliņām ražošanu.

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens turpina eksportēt produkciju uz Ukrainu, tas neesot riskanti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Cesvaines piena produkcijas loģistikas nodrošinātāja Siera nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola.

«Uzsākt eksportu nav viena gada darbs, tie ir aptuveni pieci gadi, kamēr izveidojas sadarbība. Ne pusgada, ne gada laikā nevar sasniegt nopietnus apjomus. Kontaktus ar Ukrainas potenciālajiem partneriem nodibinājām izstādē Sial,» sacīja Ozola, piebilstot, ka uz Ukrainu eksportēt nav riskanti, jo valsts ir pietiekami liela, lai notikumi Krimā neskartu tās lielāko daļu.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums nelielu daudzumu, apmēram pāris tonnas no saražotā, patlaban eksportē uz tādām valstīm kā Francija, Ukraina un Izraēla, kurp Cesvaines piens sāka eksportu pērn. «[Pērn] oktobrī guvām pirmos kontaktus eksporta uzsākšanai, tās bija ilgas sarunas, elektroniskā sarakste un tamlīdzīgi. Francija bija pirmā valsts, uz kuru sākām eksportēt. Pēc tam sekoja Izraēla, uz kuru eksportējam vien pāris mēnešus, kopš [pagājušā gada] vasaras beigām,» norādīja Ozola, piebilstot, ka uzņēmums veic pārrunas par eksporta sākšanu arī ar Spāniju, Igauniju un dažām citām valstīm.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Cesvaines piens" reģistrējis divas jaunas komercķīlas ar kopējo nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 2,45 miljoni eiro, liecina "Lursoft" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Luminor Bank". Par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlāti "Cesvaines piena" krājumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības. Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret "Cesvaines pienu", kas izriet no 2021.gada 13.janvāra kredītlīnijas un kredīta līgumiem.

Komercķīlas reģistrētas pirmdien, 18.janvārī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrētas septiņas aktīvas komercķīlas.

"Cesvaines piena" padomes priekšsēdētāja vietnieks Agris Skvarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka komercķīlas reģistrētas saistībā ar lēmumu mainīt kredītiestādes.

Tāpat viņš sacīja, ka, neskatoties uz Covid-19 un ar to saistītajiem sarežģījumiem, uzņēmums 2020.gadā strādāja ar peļņu.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Februārī A/S Cesvaines Piens (CP) uzsācis jauna produkta, siera suliņu koncentrāta, eksportu uz Poliju. CP janvārī, paplašinot ražotni ar jaunām, specializētām iekārtām, uzsāka siera sūkalu koncentrāta kā atsevišķa blakusprodukta ražošanu, informēja uzņēmumā.

Siera suliņas jeb tā sauktās siera sūkalas ir izejvielas pārpalikums, kas rodas pēc piena pārstrādes siera ražošanas procesā. Katru dienu siera izgatavošanas procesā uzņēmumā veidojas vairāki desmiti tonnu šādu siera suliņu, kuras līdz šim tālākā ražošanas procesā netika izmantotas.

«Mums kā ražotnei vairs nav pārpalikumu, ja tā var teikt, un jaunā produkta ražošanas rezultātā - koncentrējot suliņas, tiek iegūts tīrs ūdens, ko tālāk izmantojam ražošanā,» skaidro A/S Cesvaines Piens valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.

CP janvārī uzsāka arī siera eksportu uz Franciju.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Cesvaines piens plāno iegādāties katlu siera gatavošanai no kazas piena, projektā investējot 17 000 eiro, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tajā teikts, ka uzņēmums izsludina iepirkumu 1000 litru tilpuma katla un attiecīga aprīkojuma iegādei, lai nodrošinātu augstas kvalitātes kazas siera izgatavošanu.

Pretendentiem piedāvājums jāiesniedz līdz 15.jūlijam, savukārt projekta īstenošanas laiks ir 2017.gada marts.

Iepirkums tiek īstenots, izmantojot līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Investīcijas materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Jau ziņots, ka Cesvaines piens pērn ražošanas cehu paplašināšanā un modernizācijā investēja 456 550 eiro, savukārt šogad krējuma, siera un sviesta ražošanas iekārtās, kā arī notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izbūvēšanā plānots ieguldīt ap 600 000 eiro.

Latvijā saistībā ar Krievijas noteikto pārtikas embargo pastiprināti ieved Polijas un Lietuvas ražotāju sierus, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja piena pārstrādes uzņēmuma Cesvaines piena produkcijas loģistikas nodrošinātāja Siera nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola.

«Protams, ka ienāk [produkcija no citām valstīm] – tiek ievesti gan poļu, gan lietuviešu sieri. Bet tas ir normāli,» sacīja Ozola.

Viņa norādīja, ka Latvijai vajadzētu vairāk aizsargāt savu tirgu, taču tas ir atkarīgs arī no veikalu ķēžu politikas. «Lielie tirgus spēlētāji izvērtē, kā un ko iepērk,» sacīja Ozola, piebilstot, ka tikai sabiedrība var aizsargāt savu tirgu, izvēloties Latvijas preci - ja pēc vietējiem produktiem ir pieprasījums, tad arī tirgus uz to attiecīgi reaģēs.

Ozola atzina, ka patlaban Latvijas piena pārstrādes tirgus nav pārlieku sadrumstalots. «Vairs nav tik traki. Latvijā tāda situācija ir, par piena nozares konsolidāciju tiek runāts jau teju desmit gadus, bet pagaidām nekas nenotiek,» sacīja Siera nama padomes priekšsēdētāja.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens varētu sākt siera ražošanu no kazas piena, šobrīd tiek meklēti kazu audzētāji, taču atsaucība ir neliela, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cesvaines piens plāno sākt puscietā kazas siera ražošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgum. Ir bijušas un vēl turpinās pārrunas ar kazu audzētājiem tuvākajā apkārtnē, apstiprina AS Siera nams (Cesvaines piena produkcijas ekskluzīvais izplatītājs) padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ozola. Lēmums par to, vai projektu realizēt jau drīzumā vai atlikt, tiks pieņemts pēc Jāņiem atkarībā no tā, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamās izejvielas. Lai sāktu ražošanu, būtu vajadzīga viena tonna kazas piena katru otro dienu. Latvijā šobrīd 2,5 tūkst. saimniecību tiek audzēti teju 13 tūkst. kazu, no tām 90% ir piena kazas, bet 10% – gaļas mājlopi. Tikai divas zemnieku saimniecības – Līcīši, kas atrodas Jelgavas novadā, un Līvi (Madonas novadā) – ir reģistrētas kā pārstrādes uzņēmumi un piegādā sieru veikaliem, pārējie kazu audzētāji nav pārauguši mājražošanas līmeni.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Valsts vides dienesta (VVD) Madonas reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektors saņēma informāciju no iedzīvotājiem, ka AS Cesvaines piens ar neattīrītiem notekūdeņiem piesārņo Sūlas upi.

Pārbaudē šis fakts apstiprinājās: ūdens upē bija bālganā nokrāsā un ar piena notekūdeņiem raksturīgo smaku.

Pārbaudot skatakas AS Cesvaines piens notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tajās vizuāli varēja redzēt piena notekūdeņu nogulsnējumus.

Uzņēmums VVD Madonas RVP iesniegtajā paskaidrojumā atzīst, ka negadījumu izraisījuši traucējumi tehnoloģiskajā procesā, kad nenostrādāja avārijas signāls, kas ļauj operatoram savlaicīgi novērst avārijas situāciju.

Vakar pārbaudes laikā vides inspektors paņēma virszemes ūdens paraugu. Analīžu rezultāti būs zināmi nedēļas laikā.

Šodien, veicot atkārtotu pārbaudi, Sūlas upē piesārņojums vairs netika konstatēts. VVD Madonas RVP turpinās pastiprināti uzraudzīt un kontrolēt uzņēmumu.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Noslēgušies vairāki uzņēmuma Cesvaines piens izsludinātie konkursi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 16,76 tūkstošiem eiro iegādāsies sālsūdens tvertnes no SIA AISIS. Par 82,39 tūkstošiem uzņēmums iegādāsies automātisku horizontālu iesaiņotāju spilvenveida pakās, ko piegādās SIA Faro packing. SIA AISIS par 25,9 tūkstošiem eiro uzņēmumam piegādās siera ruliņu koncentrāta uzglabāšanas tvertnes. Savukārt par 16,7 tūkstošiem eiro kompānija pirks katlu kazas siera izgatavošanai, ko piegādās SIA ETC Service.

Kompānija par 174,2 tūkstošiem eiro pirks piena separācijas un standartizācijas iekārtas, ko piegādās Reda S.p.a.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

AS Cesvaines piens izsludinājusi vairākus konkursus jaunu iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums izsludinājis iepirkumu kompleksiem risinājumiem tehnoloģiskā aukstuma sistēmas nomaiņai un pielāgošanai ražotnē. Paredzamā līgumcena ir 150 tūkstoši eiro un līguma izpildes termiņš – 2016.gada 31.decembris.

Tāpat uzņēmums par 25 tūkstošiem eiro paredzējis iegādāties krējuma tvertnes, bet par 75 tūkstošiem - piena produktu fasēšanas un iepakošanas iekārtas.

Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 2016.gada 4.janvārim.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību, pasākuma Investīcijas materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ietvaros.